Siliņa: "Latvija Ukrainai nosūtīs pretgaisa aizsardzības lielgabalu"
Otrdien, 30. aprīlī, valdība apstiprinājusi Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības lielgabalu, taktiskās bezpilota novērošanas sistēmas, kā arī citu būtisku materiāli tehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
"Tas palīdzēs uzlabot gan Ukrainas pretgaisa aizsardzību, gan izlūkošanas spējas," mikroblogošanas vietnē "X" vēsta Latvijas premjerministre Evika Siliņa.
Valdība tikko atbalstīja NBS pretgaisa aizsardzības lielgabalu, taktiskās bezpilota novērošanas sistēmas, kā arī citu būtisku materiāli tehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tas palīdzēs uzlabot gan Ukrainas pretgaisa aizsardzību, gan izlūkošanas spējas. 1/2
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) April 30, 2024
Viņa norāda, ka "ar katru sūtījumu Latvija apliecina draudzību solidaritāti ar Ukrainu tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju, kas ir lielākais drauds pasaules mieram un drošībai". Tāpat Siliņa skaidroja, ka "Latvija Ukrainas militārajam atbalstam gadā novirza 0,25 procentus no IKP, un turpinās to darīt un atbalstīt Ukrainu gan divpusēji, gan kopā ar sabiedrotajiem".
Taujāta, vai Latvija šādi nezaudē kādas savas militārās spējas, Siliņa sacīja, ka tehnisko līdzekļu nodošanā tiek ievērots paritātes princips, proti, valdība vērtē, kas jau ir pasūtīts un drīzumā tiks piegādāts Latvijas aizsardzības resoram, lai saprastu, ko var nodot ukraiņiem.
"Mēs esam spējuši turēt savas noliktavas gana augstā gatavībā, vai vismaz mēs zinām, ka nebūs ilgs iztrūkuma brīdis. Zinām, ka piegādes tuvojas, tāpēc spējam pateikt, ka šo varam iedot Ukrainai. Tāds ir princips, pēc kura strādājam," sacīja Siliņa.
Papildus Latvijai ir iespēja saņemt atpakaļ daļu finansējuma no Eiropas Miera fonda, piebilda premjerministre.
Jau ziņots, ka Krievija regulāti veic raķešu triecienus pret Harkivu, Doņecku, Odesu un citu Ukrainas pilsētu infrastruktūrām, tomēr, lai atvairītu šos agresīvos uzbrukumus, valstij vitāli nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pēdējais raķešu uzbrukums Ukrainas pilsētai Odesai notika 29. aprīlī - tajā bojā gāja 4, bet ievainojumus guva 28 cilvēki.
"Krievijas regulāros raķešu uzbrukumus, iespējams apturēt, bet tam mums nepieciešamas pretgaisa raķešu aizsardzības sistēmas. Tāpat nepieciešami ieroči, kas spētu iznīcināt okupantu loģistikas centrus," pēc uzbrukuma norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Aprīļa pirmajā pusē okupanti izvērsa plašu gaisa uzbrukumu kampaņu, kas bija vērsta pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru un citiem mērķiem. Pēc uzbrukumiem Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atkārtoti sabiedrotos lūdza nodrošināt valsti ar pretgaisa aizsardzības sistēmām.
"Lūdzam sabiedrotos nodrošināt mūs ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Pērējo mēs paveiksim paši," aicināja Kuleba.
ASV bāzētā Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi norādījuši, ka "Krievijas sauszemes spēki izmanto savas iespējas veikt gaisa triecienus Ukrainas armijas pozīcijām, lai lēnām, bet pārliecinoši izcīnītu uzvaru, jo ukraiņu pretgaisa aizsardzības pārklājums frontē ir izkliedēts un nekonsekvents".
Analītiķi uzsvēruši, ka "kamēr Rietumi vilcinās apgādāt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, Krievija var karā uzvarēt".
