FOTO: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāj izstādi "Iekāres vārdā". Tā atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālajā mākslā
Izstādes "Iekāres vārdā" atklāšana Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (foto: Mārtiņš Ziders)
Kultūra

FOTO: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāj izstādi "Iekāres vārdā". Tā atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālajā mākslā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) no 27.aprīļa līdz 28.jūlijam būs skatāma izstāde "Iekāres vārdā", kas atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās, pavēstīja LNMM pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

FOTO: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāj i...

Izstādes "Iekāres vārdā" atklāšana Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Izstāde "Iekāres vārdā" atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās.

Izstāde izgaismo Latvijas 20.gadsimta mākslas vēstures autorus, kuri pievēršas seksualitātes pētniecībai un iekāres fenomenam. Turklāt mūsdienu mākslinieki projektā piedalās ar jau tapušiem vai speciāli radītiem darbiem, interpretējot šo tematiku glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, tēlniecības, instalācijas un video mākslas medijā.

Viens no izstādes kuratoriem, filozofs Igors Gubenko akcentē, ka izstāde svinēs seksualitātes daudzveidību laikā, kad autoritāri režīmi gan mums kaimiņos, gan citur pasaulē vardarbīgi apspiež un vajā cilvēkus, kuri identificējas un iekāro citādi.

"Turpinot Elitas Ansones kūrētajā izstādē "Tikai neraudi!" aizsākto institucionālo kritiku, "Iekāres vārdā" pirmo reizi LNMM vēsturē prezentēs aptverošu Latvijas LGBT+ mākslas izlasi. Ar izstādi mēs vēlamies rosināt debates par tabuētām, bet eksistenciāli svarīgām tēmām un veicināt dažādības pieņemšanu Latvijas sabiedrībā. Jo tur, kur nav vietas daudzveidībai, nav vietas arī brīvībai," uzsver Gubenko.

No LNMM krājuma ekspozīcijā izcelti Viļņa Zābera, Rolanda Kaņepa, Viktorijas Pelšes, Rasmas Bruzītes, Artas Dumpes, Katrīnas Neiburgas, Birutas Baumanes, Felicitas Pauļukas, Hildas Vīkas, Daigas Grantiņas, Amandas Ziemeles, Sigismunda Vidberga, Romualda Getaiša, Laimoņa Blumberga, Rūdolfa Aldera, Ēvī Upenieces, Ellas Leimanes, Tālivalža Gaumiga, Igora Vasiļjeva, Gaidas Grundbergas, Borisa Bērziņa, Monikas Baueres, Taņ Le Konga, Arņa Balčus, Josifa Elgurta, Rūsiņa Rozītes, Kārļa Zemdegas, Konstantīna Rončevska, Voldemāra Treja, Burkarda Dzeņa, Guntara Zvaigznes, Gustava Šķiltera, Dainas Riņķes, Kristiana Brektes un citu autoru darbi.

Izstādē iekļauti arī mākslas darbi no citām institūcijām un privātkolekcijām, piemēram, Daces Džeriņas, Ingrīdas Pičukānes, Vikas Ekstas, Ingas Melderes, Rasas Jansones, Aleksandra Apsīša, Ādolfa Zārdiņa, Vladimira Glušenkova, Gunāra Vīndedža, Annas-Stīnas Treumundas, Ivara Grāvleja, Jura Dimitera, Visvalža Ziediņa, Andra Grinberga, Annas Dzērves, Baibas Vegeres, Rūtas Kreicas, Brendas Jansones, Kārļa Vītola, Marka Raidperes, Veronikas Šleivītes, Diānas Tamanes, Jānusa Sammas, Kristas Zutes, Mares Trallas, Adoma Danseviča, Aijas Poles, Andra Kaļiņina, Sabīnes Verneres, Frančeskas Kirkes, Janinas Sabaļauskaites veikums.

Jaundarbus īpaši ekspozīcijai veidojuši mākslinieki Anna Malicka, Skuja Braden, Konstantīns Žukovs, Mētra Saberova, Aksels Bruks, Annemarija Gulbe, Krišjānis Elviks un Anna Ansone, Ksenija Tarasova, Atis Jākobsons, Rasa Jansone.