Viena no pretendentēm uz ārlietu ministra amatu varētu būt Baiba Braže, izskan kuluāros
Krišjāņa Kariņa (JV) lēmums atkāpties no ārlietu ministra amata pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) devis vaļu sarunām par to, kas varētu viņu aizvietot.
Premjerministre, līdzīgi kā Kariņš, norādīja, ka 11. aprīlī Saeima varētu lemt par jaunā ārlietu ministra kandidāta apstiprināšanu.
Siliņai, pēc pašas teiktā, vēl nav padomā ārlietu ministra amata kandidāts. Neoficiālā informācija liecina - Saeimas priekšsēdētājas biedre, bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) tiek minēta kā viena no iespējamajiem kandidātiem uz ārlietu ministra amatu.
Kuluāros arī runā, ka ārlietu ministres amats varētu tikt piedāvāts arī bijušajai NATO ģenerālsekretāra vietniecei publiskajos diplomātijas jautājumos, tagad - Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniecei Baibai Bražei.
Jauns.lv sazvanīja Braži, taču viņa atteicās komentēt šādus apgalvojumus un aicināja vērsties nevis tieši pie viņas, bet "risināt jautājumus saskaņā ar pieņemto kārtību" - vēršoties ar ministrijas starpniecību.
Vēstīts, ka jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021. gada līdz 2023. gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kariņš ir ievēlēts 14. Saeimā, līdz ar to politiķim tagad būtu tiesības atjaunot Saeimas deputāta mandātu, ja viņš tā izlemtu. Pirms ārlietu ministra amata ieņemšanas Kariņš Ministru prezidenta amatā vadīja divas valdības pēc kārtas. Iepriekšējā 13. Saeimā politiķis pēc apstiprināšanas premjera amatā nostrādāja visu parlamenta sasaukuma laiku. Savukārt Kariņa otrā valdība 14. Saeimā nostrādāja nepilnu gadu, viņam atkāpjoties no amata pēc neizdošanās izveidot plašāku koalīciju.
Politiķis bijis "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājs. Kariņš savulaik ieņēmis Saeimas deputāta, ekonomikas ministra un Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amatu. Politiķis pašlaik no "Jaunās vienotības" saraksta kandidē jūnija sākumā gaidāmajās EP vēlēšanās.
Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu saistībā ar privātajiem avioreisiem nodevusi izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus. Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.
