Mediju politikas pamatnostādnes līdz 24. aprīlim atvērtas sabiedriskajai apspriešanai
Kultūras ministrija (KM) ciešā sadarbībā ar mediju nozares profesionāļiem izstrādājusi un sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Mediju politikas pamatnostādnes. Pamatnostādnes priekšlikumu izteikšanai sabiedriskajā apspriešanā atvērtas līdz šā gada 24. aprīlim.
“Šodien prezentējam mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027. gadam. Līdzdarbojoties nozares pārstāvjiem, esam izvirzījuši četrus prioritāros mediju politikas virzienus - stiprināta Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, uzlabota mediju vides drošība, palielināta mediju vides neatkarība un kvalitāte. Īpašu vērību esam pievērsuši arī atbalstam reģionālajiem medijiem, paredzot konkrētus soļus to stiprināšanai,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.
Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa ietver sabiedrisko mediju attīstības nodrošināšanu, tuvinot medija darbībai nepieciešamā finansējuma apjomu Eiropas vidējam, padarot tā finansēšanas modeli prognozējamāku un caurskatāmāku, kā arī veicinot dažādu sabiedrības grupu sasniedzamību. Vienlaikus tikpat būtisks darbības virziens ir komerciālo mediju darbības vides uzlabošana, pilnveidojot mediju atbalsta mehānismus un normatīvos aktus, kā arīdzan latviskākas mediju vides un latviskākas informatīvās telpas veicināšana, palielinot latviešu valodas lietojumu gan komercmedijos, gan sabiedriskajā medijā.
Pamatnostādņu virziens - droša mediju vide - paredz stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicinot sabiedrības un tiesu varas, iekšlietu struktūru izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem, sagatavot medijus darbībai krīzes situācijās, veicinot mediju darbības nepārtrauktības plānu izstrādi, un uzlabot sabiedrības medijpratību, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju, kā arī izmantot mākslīgā intelekta iespējas, vienlaikus stiprinot noturību pret ļaunprātīgu mākslīgā intelekta izmantošanu.
Neatkarīga mediju vide nodrošināma, stiprinot mediju vidi uzraugošo institūciju neatkarību, pilnveidojot normatīvo regulējumu, stiprinot žurnālistu neatkarību, veicinot mediju pašregulāciju un līdz ar to arī stiprinot mediju neatkarību un brīvību, mainot sabiedriskā medija finansēšanas modeli, nodrošinot finansējuma izaugsmes prognozējamību, tādējādi arī uzlabojot Latvijas reitingu pasaules preses brīvības indeksā.
Pamatnostādņu virziens - kvalitatīva mediju vide - paredz atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību un jauno mediju profesionāļu integrāciju mediju vidē, izzināt mediju vidi Latvijā, regulāri veicot pētījumus, lai izdarītu datos balstītus lēmumus un veicināt mediju kvalitāti, atbalstot profesionālās organizācijas un izglītojot mediju darbiniekus.
Pēc Mediju politikas pamatnostādņu sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām – 30 dienas no to publicēšanas Tiesību aktu portālā (TAP) – un sabiedriskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu iestrādes dokumentā, tas tiks virzīts starpinstitūciju saskaņošanā un pēc tam izskatīšanai valdībā. Tāpat KM vadībā tiks izstrādāts Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas rīcības plāns.
Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādā Kultūras ministrija, sadarbojoties ar mediju nozares profesionāliem un citām institūcijām; tostarp sešās īpaši izveidotas darba grupas sanāksmēs pērn, tām sekojošās konsultācijās Mediju politikas konsultatīvajā padomē.
Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes nosaka valsts mediju politikas pamatprincipus, mērķus, prioritātes un veicamos uzdevumus konkrētā laika periodā, kā arī papildina un turpina citos tematiski saistītos valsts politikas plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu. Pamatnostādnes veidotas sinhronizējot tās ar valdības rīcības plāna mediju politikas virzieniem, un ir turpinājums 2016. - 2020. gada Mediju politikas pamatnostādnēm.
