JV biroja bijušais darbinieks Orleāns: pēdējo aploksni rokās iedeva Kampars

“de facto” arī kļuva zināms, kādus paskaidrojumus politiskā organizācija sniedz iestādēm, kas pārbauda Orleāna iesniegumus. Piemēram, “Jaunā Vienotība” (JV) apgalvo, ka Orleāns esot apvienību piemānījis, nepaziņodams, ka ir valsts amatpersona – Mārupes domes deputāts. 

Nu jau bijušais “Vienotības” vecbiedrs Normunds Orleāns, kurš marta vidū ar valdes lēmumu no organizācijas tika izslēgts par to, ka esot “nodarījis būtisku kaitējumu partijai”, šonedēļ atgriezās no ceļojuma un bija gatavs intervijā “de facto” vairāk komentēt informāciju, kas tika minēta viņa iesniegumos. Šai sarunā jau konkrētāk izskan persona, kura esot nodarbojusies ar skaidras naudas apriti partijā, proti, bijušais ģenerālsekretārs Kampars.

“Ko es redzēju saviem kolēģiem – ka uz galda bija aploksnes, vai pirmais burtiņš uzrakstīts vai vārds. Un pēdējo maksājumu Kampars ienāca, man un kolēģim iedeva rokās. (..) Tas varēja būt par pagājušo gadu, janvārī. Viņš teica, tagad būs savādāk, un viss. Protams, ka kolēģi baidās, uz viņiem izdarīts spiediens...” stāsta Orleāns.

Vaicāts, vai iesniegumos partijai minētie 650 eiro aploksnē mēnesī bija regulārs fiksēts maksājums vai tomēr aptuvens, Orleāns saka: “Tas arī mainījās no tā, ka es ar savu auto braucu – cik es to degvielu arī nobraucu. To arī tad pielika. Protams, viņš [Kampars] sekoja visam tam.”

Pirms nedēļas sarunā ar “de facto” Kampars gan jebkādus skaidras naudas maksājumus partijas vai apvienības JV vajadzībām noliedza. Uz jautājumu, vai viņš var apliecināt, ka nekādi, arī varbūt likumīgi, skaidras naudas maksājumi JV vai “Vienotības” birojā, kaut kādi norēķini ar skaidru naudu nav bijuši laikā, kad viņš bija ģenerālsekretārs, Kampars atbildēja: “Jā, es to varu apliecināt pilnībā.”

Tomēr tagad Orleāns stāsta, ka skaidras naudas aprite “Vienotībā” bijusi biežāka nekā izskanējis iepriekš un  neesot bijusi saistīta tikai ar biroja darbinieku atalgojumu vien. Vaicāts, vai ir bijušas reizes, kad birojam kaut ko vajag, bet kasē naudas nav, un jāuzrunā Kampars, kurš tad sagādā  skaidru naudu kaut kādai pasākumu apmaksai vai ēdināšanai, bijušais JV darbinieks atzīst: “Es, protams, informēju, ka cilvēkiem ir jāmaksā, ka mums kaut kas ir noticis, ka vajag naudu. Viņš man saka: “Nu, nopērc tu!” Es nopērku un piestādu viņam čeku. Un viņš apskatās, jā, ka tas ir izdarīts, un viņš man atgriež naudu.”

Uz precizējošu jautājumu, vai nauda tika atdota ar pārskaitījumu vai skaidrā, Orleāns atbild: “Viņš [Kampars] man vai skaidrā vai... Nu kā, jo es jau skaidrā. Līdz ar to viņš jau kā amatpersona šo čeku var iesniegt grāmatvedībā un viņš saņem uz sevi naudu – vai nu skaidrā tu izņem, vai uz konta. To jau likums atļauj. Bet vai viņš to darījis ir? Es domāju, ka nē. Domāju, ka nē. Ka viņš ir gadiem šito pludinājis cauri.”

Orleāns turpina uzsvērt, ka pie tiesībsargājošajām iestādēm vērsies tikai tad, kad sapratis – “Vienotība” šos jautājumus nerisinās. Viņš esot vēlējies vien to, lai partija iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestam labotas deklarācijas un samaksātu sociālo nodokli par iepriekšējos gados biroja darbinieku reāli saņemtajām algām. Par to viņš runājis arī partijas Ētikas komisijas sēdēs.

No partijas saņemtajos dokumentos tas gan nav redzams, stāsta Kārlis Orleāns, bijušā “Vienotības” biedra dēls un advokāts: “[Nav iedots] Ētikas komisijas atzinums pilnais, kurā tad konstatē, kas tad ir sniegta, kāda informācija, kādi cilvēki ir uzaicināti – lai no tā ir skaidrs. Citādi pašlaik ir uz divām lapām teksts, ka, paldies, jūs sniedzāt informāciju, bet mēs neko tādu neatradām, mēs vēl kaut ko tur pārbaudīsim. Nu tā, visai formāli, lai it kā kaut kas notiek, bet tā skaidrība pat arī mums nav. Līdz ar to atbildēt uz jautājumiem presei, žurnālistiem un sabiedrībai vispār ir grūti. Jo nu pašlaik tā komunikācija ir it kā no viņu puses atklāta, atvērta, bet faktiski nu tas tā nav.”

Orleāns-jaunākais apgalvo, ka partija un arī apvienība JV vilcinoties ar paskaidrojumu sniegšanu gan iestādēm, gan tiesai, kurā celta civilprasība par nelabvēlīgu seku radīšanu un nevienlīdzīgu attieksmi. Savukārt vienā gadījumā esot sniegta pat nepatiesa informācija.

“de facto” pārliecinājās, ka paskaidrojumos Valsts darba inspekcijai JV skaidro, kāpēc 2023.gadā kavējusi Orleānam algas izmaksu. Tas esot noticis darbinieka paša vainas dēļ, jo viņš iepriekš esot noklusējis, ka ir valsts amatpersonas statusā, bet pašvaldību domes deputātiem partijas no valsts finansējuma mēnesī nedrīkst izmaksāt vairāk nekā vienu minimālo algu. 2023.gada janvārī KNAB informējis “Vienotību”, ka Orleāns ir pašvaldības deputāts, un uzlicis partijai par to sodu. Tagad JV apgalvo, ka tikusi mānīta un Orleāns ar savu bezdarbību esot radījis tai zaudējumus, tāpēc viņam pateikts, ka alga kavēsies, pret ko viņš neesot iebildis.

Līdzīgu skaidrojumu JV sniedza arī “de facto”: “(..) Konkrētajā gadījumā pirms kārtējās algas izmaksas persona tika informēta, ka, ņemot vērā, ka persona nebija ziņojusi vadībai par savu amatpersonas statusu, algas izmaksa, iespējams, kavēsies saistībā ar ierobežojumiem, kas attiecināmi uz atalgojuma izmaksu valsts amatpersonai no piešķirtā valsts budžeta finansējuma, kas ir politisko organizāciju pamatfinansējums. (..)”

“de facto” pārliecinājās, ka KNAB “Jauno Vienotību” sodījis par vairākiem pārkāpumiem 2021.gadā. Uz Orleānu attiecas pārmaksa 1160 eiro apmērā par visu gadu, taču bijuši arī citi, vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmi pārkāpumi. Kopējais sods partijai par to visu bija 700 eiro.

Tomēr apgalvojumiem, ka JV līdz 2023.gada janvārim nezināja par Orleāna deputāta statusu, ir grūti noticēt. Pirmkārt, vēl nesen tas, ka viņš ir Mārupes novada domes deputāts, bija norādīts partijas mājaslapā – tagad informācija par Orlēanu no tās ir dzēsta. Otrkārt, 2021.gada vidū pirms pašvaldību vēlēšanām, kurās Orleāns bija “Jaunās Vienotības” saraksta līderis Mārupes novadā, apvienība savos sociālajos tīklos publicēja video, kurā Kampars viņu intervēja, piesakot kā pašvaldības darbā pieredzējušu cilvēku, un arī titrā bija norādīts, ka Orleāns ir deputāts.

Orleāns arī uzskata, ka no partijas izslēgts, neievērojot procedūru, jo viņa skatījumā statūti paredz, ka uz valdes sēdi, kur par to lemts, bija jāaicina gan viņš pats, gan kāds no viņa pārstāvētās partijas nodaļas. Par iespēju pārsūdzēt šo valdes lēmumu partijas kongresā viņš gan šauboties – neredzot tam jēgu.

JV Saeimas frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis Edmunds Jurēvics atklāj, ka lēmums par Orleāna izslēgšanu esot bijis vienbalsīgs. Iemesls esot bijis tas, ka, izgājis partijas iekšējās procedūras, viņš esot sācis par nesaskaņām runāt publiski. “Es domāju, ka šie noteikti nav vieglākie laiki mūsu politiskajai partijai. Skaidrs, ka mums pašiem – gan ikvienam partijas biedram, gan arī man, gan valdes locekļiem visiem kopumā ir jādomā, kā it īpaši varbūt arī ne līdz galam pareizas komunikācijas ar sabiedrību mācīties un labāk skaidrot, ātrāk, iespējams, skaidrot lietas, lai arī atgūtu sabiedrības uzticību,” pauž Jurēvics.

Tikmēr cita partijas valdes locekle, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, domā, ka ar Orleāna izslēgšanu partija pat aizkavējusies: “Būtībā es domāju, ka izslēgšanai vajadzēja notikt jau stipri senāk. Tas nav stāsts nekādā veidā par naudu, tas ir par to, kā tiek veikti darbi. Nu, manā skatījumā, ir pienākumi, un cilvēkam jādara savs darbs”

Kas notiks, ja tomēr izrādīsies, ka iestādes secinās – visi vai kaut daļa Orleāna pārmetumu nav nekādi apmelojumi, un konstatēs pārkāpumus “Vienotības” darbā? Vai partijas valde nav pārāk pasteigusies? Frakcijas vadītājs Jurēvics saka: ja ir jauni apstākļi, jāpieņem jauni lēmumi.

No kurienes nākusi nauda, kura vēlāk it kā likta aploksnēs un dota “Vienotības” darbiniekiem, Normunds Orleāns nezinot un negribot par to spekulēt. Ziedojis partijai viņš gan vienmēr esot tikai no savas naudas. Kā ir bijis ar citiem biroja darbiniekiem, Orleāns nezinot.