Bijušais Krievijas propagandas kanāla “Sputnik” redaktors Kasems: “Redakcijas politiku ietekmēja arī Ždanoka”
Latvijas pilsonis Marats Kasems, kurš sodīts par palīdzības sniegšanu Krievijai raidījumam “de facto” atklāj savu lomu Krievijas propagandas īstenošanā, un norāda, ka redakcijas politiku ietekmējusi arī Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.
Bijušais “Sputnik” galvenais redaktors Kasems, kurš aizvadītā gada 3. jūlijā tika sodīts par palīdzību Krievijai pret Latviju vērstā darbībā, pēc iznākšanas no apcietinājuma “metis kažoku uz otru pusi” – viņš norāda, ka Krievijā vairs atgriezties neplāno un atklāj, ka Kremļa propagandas “mašinērijā” iesaistījies naudas dēļ.
“Tas, ar ko mēs nodarbojāmies, nebija saistīts ar žurnālistiku. Tā bija klasiska propaganda,” tagad atzīst Kasems, kurš savulaik Krievijas auditorijai klāstījis, ka liela daļa Latvijas sabiedrības NATO uzskata par okupācijas spēku.
Pavēles nāca no Putina administrācijas
Kasems vēsta, ka galvenās vadlīnijas Kremļa propagandistiem nāk tieši no Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmā vietnieka Alekseja Gromova:
“Viņiem ir sanāksmes katru ceturtdienu, tur piedalās “Rossiya Segodnya” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs, Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova un pārējie propagandas aģentūras un TV kanālu direktori. Gromovs ir tāds cilvēks, kurš administrācijā atbild par informatīvo telpu Krievijā un ārzemēs. Viņš tur viņiem izskaidro, ko vajag pasniegt un kā vajag pasniegt.”
Pēc sanāksmes prezidenta administrācijā Kiseļovs braucot uz redakciju, kur norādes tiek nodotas zemāka līmeņa vadītājiem:
“Piemēram, kad ir kaut kas īpaši svarīgs, viņš tā uzreiz arī atklāti saka, es par Kiseļovu runāju, ka vajag pievērst uzmanību, jo to palūdza paši zināt kur, no kurienes es atbraucu.”
Bijušais Kremļa medija “Sputnik” darbinieks Kasems atklāj, ka viņa iknedēļas raidījumam ar Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāri Zaharovu scenāriju nerakstīja viņš pats, temati tika atsūtīti iepriekšējā naktī. “Tur arī bija uzrakstīts, piemēram, kādu joku vajag pateikt, lai viņa [Zaharova] var asprātīgi ātri atbildēt,” atceras Kasems.
Ārkārtas situācijās Kremļa mediju darbiniekiem instrukcijas izsūta e-pastos. Piemēram, kad krievu armija Ukrainā atkāpās no Hersonas, bija aizliegts lietot vārdu “evakuācija”, jo to varētu tulkot kā bēgšanu. Tāpat nāca norādes, ka ukraiņu slepkavošanu Bučā jāpasniedz kā inscenējums.
Redakcijas sapulcē piedalījās Ždanoka
Kasems atklāj, ka medija “Sputnik” redakcionālo politiku reiz izdevās iespaidot Latvijas Krievu savienības līderei, Eiroparlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai. Kādā banketā 2018. gada nogalē viņa pamanījās satikt Kiseļovu un aizrādīt, ka partija “Saskaņa” Kremļa resursos tiek parādīta labākā gaismā nekā Latvijas Krievu savienība. Pēc tam redakcijā tika īpaši sasaukta sapulce ar Ždanokas piedalīšanos.
“Tālāk bija tāda diezgan nopietna saruna, ka nevajag domāt un fiksāciju uzlikt tikai uz “Saskaņu”. Ir arī otra partija. Vajag maigāk. Tatjana Arkadijevna ļoti daudz izdarīja,” sapulces notikumus atstāsta Kasems.
Sazvanīta Ždanoka atteicās šo gadījumu komentēt, arī uz jautājumiem e-pastā neatbildēja.
Kasems sev piešķirto sodu uzskata par atbilstošu
2023. gada janvārī Kasems par palīdzības sniegšanu Krievijai Latvijā tika aizturēts, bet viņa aizstāvības kampaņā iesaistījās redzamākās Krievijas mediju figūras - pie Latvijas vēstniecības Maskavā protestēja “Rossiya Segodnya” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs un no ASV deportētā Krievijas aģente Marija Butina.
Prokuratūra izšķīrās Kasemam piemērot naudas sodu – 15 500 eiro. Daļā Latvijas sabiedrības tas radīja neizpratni, jo par šādu atbalstu Krievijai, vismaz piecu gadu garumā, pienācās arī cietumsods.
Kasems pats gan neuzskata, ka saņēmis maigu sodu: “Priekš manis tas nebija tik maigs, jo tie bija gandrīz visi līdzekļi, kas kurus es glabāju SEB bankā. (..) Protams, ka nožēloju [izdarīto], jo, ja es nebūtu nožēlojis, pēc soda samaksas es varēju brīvi aizbraukt atpakaļ. Viņi arī gaidīja un piedāvāja to man: “Atgriezies, te ir visa tava nauda”.”
Kasema sakrātā nauda Krievijas bankās – vairāki desmiti tūkstoši eiro – tagad esot nobloķēti.
Par savu drošību Kasems neuztraucas
Noprotams, ka par savu drošību pašlaik Kasems īpaši nesatraucas:
“Viņi parasti atriebjas tiem cilvēkiem, kuri ir Krievijas pilsoņi, un kuri viņu vērtējumā, ir nodevēji. Bet es vienmēr biju tikai Latvijas pilsonis. Man bija līgums, es viņu atstrādāju. Pēc tam es nolēmu atgriezties un nekāda sakara ar viņiem man nav.”
Kasems neslēpj, ka Latvijā viņu tagad mēdz saukāt par nodevēju, bet arī tas viņam galvassāpes nesagādājot.
Konteksts
Bijušais Krievijas medija kanāla “Sputņik Lietuva” galvenais redaktors Marats Kasems dzimis un audzis Latvijā, bet izglītību izvēlējies iegūt Maskavā. Viņš visai veiksmīgi kāpa pa karjeras kāpnēm Kremļa mediju grupā “Rossiya Segodnya”. Līdz viņu 2023. gada sākumā Latvijā aizturēja Valsts drošības dienests aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Pēc vairākiem mēnešiem apcietinājumā prokuratūra sodīja Kasemu ar 15 500 eiro lielu naudassodu par nelikumīgu intelektuālo un fizisko atbalstu Krievijai personisku motīvu un savtīgu nolūku dēļ.
Kasems bija ne vien medija “Sputnik Lietuva” redaktors, bet papildus viņš vadīja iknedēļas radio raidījumu ar Krievijas Ārlietu ministrijas galveno runātāju Mariju Zaharovu. Viņš norāda, ka ar propagandu nodarbojies naudas dēļ – darbs atļāvis viņam pelnīt pāris tūkstošus eiro mēnesī, un viņam tika piešķirts dienesta dzīvoklis un auto.
Gan Kasema vadītais medijs, gan arī viņš pats regulāri aprakstīja “nacisma izpausmes” Latvijā un atražoja arī citus tradicionālos Kremļa naratīvus par Baltiju. Kādā 2022. gada izskaņā publicētā “Telegram” ierakstā Kasems, piemēram, saskatīja nacistiskās Vācijas simboliku Ziemassvētku dekorācijās ceļā Rīga-Jūrmala.
