Vēlēšanas Krievijā ir sākušās. "Uzvarētājs" zināms visiem

Putina politiskie konkurenti patlaban ir apcietināti, devušies trimdā vai ir jau aizsaulē, tādēļ intrigu nav. Pārējie kandidāti biļetenos ir politiķi, kas pakļaujas Kremļa vadlīnijām vai arī organizētās opozīcijas pārstāvji. Visdrīzāk Vladimirs Putins arī nākamos sešus gadus būs Krievijas prezidents.

Vēlēšanu process nav atklāts

Vēlēšanu novērotāji negaida, ka prezidenta vēlēšanas būs brīvas vai godīgas, - iespējas novērot balsu skaitīšanas procesu ir ierobežotas.

Jāpiemin, ka Krievijas valdība ir apspiedusi neatkarīgos medijus un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, tādā veidā nodrošinot Putinam pilnīgu kontroli pār Krievijas politisko sistēmu un valsts informācijas kanāliem. Krievijā vairs neeksistē vārda un preses brīvība, kas palīdz pasniegt Putinu kā vienīgo prezidentu, kāds Krievijai var būt.

Putinu popularizēja visos valsts kanālos. Valsts televīzija viņu pat dēvē par “tautas kandidātu”.

Dalību vēlēšanās pasniedz kā spontānu

Par piedalīšanos vēlēšanās Putins paziņoja pērn decembrī, Kremlī notiekošajā militāro apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā. Viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs raksturoja Putina izvēli startēt vēlēšanās kā spontānu. Pats atgadījums tomēr nešķita nejaušs. Pēc medaļu pasniegšanas viens no krievu komandieriem paziņoja Putinam, ka viņš ir vajadzīgs Krievijai, uz ko Putins reaģēja, paziņojot par dalību vēlēšanās.

Neviens Krievijas vadītājs kopš Josifa Staļina ēras nav pavadījis tik ilgu laiku pie varas grožiem kā Putins. Putins kļuva par prezidentu 2000. gadā un kopš tā laika ir vadījis valsti atskaitot laiku, kad viņš bija premjers no 2008. līdz 2012. gadam.

Nav informācijas, ka Rietumvalstu valdības plānotu neatzīt Krievijā notiekošo vēlēšanu rezultātus.

Iepriekš ziņots, ka Latvija neatzīs Krievijas prezidenta "vēlēšanu" nelikumīgo rīkošanu un to rezultātus Moldovas Pārdņestras reģionā un Gruzijas reģionos - Abhāzijā un Dienvidosetijā.