Latvijas Okupācijas muzeja direktore: “Notiek sistemātiski centieni apslāpēt mūsu identitāti”
Lai gan daudzus Latvijas iedzīvotājus šokēja 28. februārī pastrādātais naida noziegums Latvijas Okupācijas muzejā, tā direktore Solvita Vība atklāj, ka jau gadiem ilgi saskārusies ar agresorvalsts centieniem apšaubīt Latvijas vēsturi un apslāpēt mūsu nacionālo identitāti.
“Kad tiku informēta par uzbrukumu, jau 20 minūšu laikā atrados pie Latvijas Okupācijas muzeja. Pirmā lieta, kas mani uztrauca bija – vai ugunsgrēkā nav cietis kāds no darbiniekiem, un otrā – vai nav tikuši iznīcināti muzeja krājumi,” Jauns.lv atklāj Vība.
Okupācijas muzejā ļaundaris iemetis degmaisījumu
Latvijas Okupācijas muzeja vadītājas darba kabinets, kur naktī uz 28. februāri nenoskaidrots uzbrucējs iemetis degmaisījumu.
Viņa atzīst, ka kabinets pēc liesmu nodarītajiem postījumiem izskatījies dramatiski, tomēr paliekoši postījumi, par laimi, nekam nav tikuši nodarīti – patlaban viņa darbojas no citām muzeja telpām un būvnieki atjaunošanas darbus sola paveikt līdz mēneša beigām. Daudz būtiskāka, viņaspārt, ir provokāciju simboliskā nozīme.
"Mēs darbojamies vairāk nekā 30 gadus, un mūsu stāsts par okupāciju nekad nav bijis patīkams tiem, kuri nepiekrīt okupācijas faktam," norāda Solvita Vība.
Agresija ir nepārtraukta
Viņa uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja stāsts jau izsenis bijis Krievijas spēku uzmanības centrā - viņai regulāri nācies saskarties ar dažādām provokācijām, centieniem apslāpēt valsts identitāti, vai pat izmainīt mūsu valsts vēstures mantojumu.
“Uzbrukumi nenotiek tikai pēdējā laikā. Piemēram, pirms Covid-19 panedēmijas sākšanās uz Latviju atplūda daudz vairāk Krievijas tūristu kā šobrīd. Daudzi no apmeklētājiem bija agresīvi noskaņoti, izteica savas negācijas par muzejā redzēto. Vairākkārt pat radusies nepieciešamība konfliktus risināt ar muzeja apsarga palīdzību,” atklāj Vība.
Tāpat aizvadītā gada aprīlī Latvijas Okupācijas muzejam un Stūra mājai ar gaisa pistoli tika izsisti logi, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no masta tika norauts Ukrainas karogs, kā arī muzeja darbinieki vairākkārt saņēmuši draudus pa telefonu.
"Lai gan personu, kas izšāva muzeja logus atrast tā arī neizdevās, visi zvanītāji tika identificēti un saukti pie atbildības," norāda muzeja direktore.
Mūs iebiedēt nevar
Vība norāda, ka pēc 28. februāra uzbrukuma viņa kopā ar dabiniekiem pieņēmusi lēmumu nākamajā rītā muzeju atvērt, ja vien tas būtu tehniski iespējams:
“Mums bija svarīgi parādīt, ka šādas darbības muzeja darbību nespēj paralizēt un mūs nenobiedēs. Darījam visu iespējamo un jau nākamajā dienā plkst. 10.00 muzejs savas durvis apmeklētājiem atvēra.”
Muzeja direktore atklāj, ka todien visā muzeja teritorijā bija jūtama deguma smaka, tomēr neviens apmeklētājs pret to iebildumus nav cēlis, gluži otrādi – iedzīvotāji atklāti pauduši savu atbalstu un izteikuši palīdzības piedāvājumus, lai ļautu “muzejam ātrāk nostāties uz kājām”.
“Iedzīvotāju, atbildīgo dienestu un valsts amatpersonu attieksme bija ļoti atbalstoša un tā pierādīja, ka mēs šajā visā neesam vieni,” pauž Vība.
Tāpat Latvijas Okupācijas muzeja direktore uzsver, ka muzeja darbinieki jūtas droši un norāda, ka šādas provokācijas muzeju nav spējīgas ietekmēt.
Konteksts
Jau ziņots, ka 28. februārī Latvijas Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā muzeja direktores kabinetā pirmajā stāvā dega krēsls un papīri 0,5 kvadrātmetra platībā.
1. martā Valsts policija aizdomās par nozieguma veikšanu aizturēja kādu jelgavnieku, bet 3. martā arī divus viņa sabiedrotos. Aizdomās turētie šobrīd atrodas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā. VP priekšnieks Armands Ruks norādījis, ka Latvijas Okupācijas muzejā degmaisījumu iemetušais vīrietis nebija individuāli motivēts, bet tika stimulēts, lai to izdarītu.
Viņš uzsvēra, ka sīkākas detaļas par šo stimulēšanu pagaidām publiski neatklās, bet nevienam vairs neesot noslēpums, ka Latvija savā ziņā ir ģeopolitiski diezgan apdraudēta un visu laiku piedzīvo dažādus hibrīduzbrukumus no ārpuses.
Hibrīduzbrukumu augsto aktivitāti Ruks saistīja ar Krievijas prezidenta "vēlēšanu" tuvošanos, kā arī piebilda, ka, iestājoties pavasarīgākiem laika apstākļiem, kļūst vienkāršāka kļūst arī nelegālā migrācija un "ceļošana gar robežu".
Valsts policijas priekšnieks uzskata, ka naida noziegumi pret Latvijas valsti ir nepieņemami, un konkrētajam degmaisījuma metējam ir jāsaņem maksimālais iespējamais sods.
