Jau drīzumā valdība lems par pirmo pierobežas zemes īpašumu iegādi

Kopumā ir 278 zemesgabali. Pagaidām pieci īpašnieki iecerei pretojas. No viņiem zemi atsavinās ar īpašu Saeimas lēmumu.

"Nedomāju, ka vēl varam runāt par tādu situāciju, ka varbūt pēc kāda mēneša vai diviem kaut kas nomierinās Ukrainas austrumos, ka varam teikt – viss tagad ir kārtībā, esam droši. Domāju, ka šobrīd esam tajā situācijā, ka NATO sabiedroto klātbūtne Baltijā uz samērā ilgu, lai neteiktu - ļoti ilgu laiku," raidījumā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Kopš Ukrainas kara sākuma militāristi izteikuši bažas, ka NATO līguma piektais pants – uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem - nestrādās, ja Latvijas pierobežā parādīsies, piemēram, zaļie cilvēciņi, kā tas notika Ukrainā. Ārlietu ministrs atklāja, ka NATO strādājot šajā virzienā – lai piektais pants varētu tikt attiecināts arī uz tā saucamā hibrīdkara elementiem – zaļajiem cilvēciņiem un tamlīdzīgi. Kā un kad tas notiks, ministrs nestāsta – tas pagaidām tiek diskutēts aiz slēgtām durvīm.

Lielāks karavīru skaits vajadzīgs, lai strādātu ar tehniku, ko Latvijas armija drīzumā saņems no ASV Aizsardzības departamenta. Galvenokārt robežu apsargāšanai. Ar lūgumu palīdzēt sakārtot pierobežu pirms divām nedēļām uz ASV brauca ārlietu ministrs. Arī Iekšlietu ministrija viņam līdzi devusi garu sarakstu ar vajadzīgās tehnikas uzskaitījumu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) raidījumam vien atklāja, ka ASV tehnikas piegāde saistīta ar robežsargu mobilitāti sava veida tehnikas nodrošināšanā, kā arī būtu vēlams iegādāties video sistēmas, dažādus sensorus.

Jau ziņots, ka aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) šogad plāno aicināt Saeimu akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 cilvēku līdz 2018.gadam.

Savukārt Igaunija sākusi procesu, lai uzpirktu privātīpašniekiem piederošo zemi Krievijas pierobežā.