"Ģimene burkā" dalībniece Vita Valtere atklāj, ar kādu smagu diagnozi sadzīvo jau gadiem ilgi
Realitātes seriāla "Ģimene burkā" dalībniece Vita Valtere dalījusies ar personisku stāstu par savu veselības stāvokli, atklājot, ka jau 14 gadu viņas ikdienu pavada smaga diagnoze.
Kādā dienā Vita izmantoja izdevību, lai iztaujātu meitu par viņas ēšanas paradumiem izglītības iestādē. Kamēr Anna atzina, ka skolas pusdienu saturs viņai mēdz aizmirsties, Vita uzsvēra, cik kritiski svarīgi ir piedomāt pie tā, ko liekam šķīvī, balstoties savā rūgtajā pieredzē: "Reti, kurš varētu pateikt, bet man jau 14 gadus ir tāda saslimšana kā čūlainais kolīts [resnās zarnas iekaisums]."
Vita skaidro, ka šādas kaites bieži vien ir sekas jaunības vieglprātībai, kad uzturā dominēja saldumi, uzkodas un pusfabrikāti, ko papildināja pastāvīga spriedze. Viņa cer, ka meita spēs mācīties no šīm kļūdām un izvairīsies no līdzīga scenārija. Slimības fizisko pusi viņa apraksta bez izskaistinājumiem: "Zarnās ir caurumi – tās asiņo. Šobrīd man ir periods, kad man ir labi – miera periods, remisija, bet ir brīži, kad ir slikti. Tas var būt reizi vai divreiz gadā. Tad, kad tas ir – var ilgt mēnesi, divus, citreiz trīs. Tad tas ir tā, kad es dzīvoju reāli pie poda. Tas ir tā, kad jāskrien uz tualeti 30 reizes dienā un viss, kas nāk ārā – tās ir asinis un gļotas. Sāpes ir tādas kā dzemdībās!"
Lai gan ģenētikai ir būtiska loma – no šīs pašas kaites savulaik cieta un mūžībā devās Vitas vectēvs –, viņa apzinās, ka risks saslimt ar vēzi ir ļoti augsts. Sarunā ar Annu viņa neslēpj savas bažas: "Es arī esmu tā kā uz laika bumbas!" Tieši vēlme redzēt savus bērnus izaugam un sagaidīt mazbērnus ir lielākais dzinulis cīnīties: "Nu, es tagad tā domāju – ja arī tas varētu aiziet līdz zarnu vēzim, īstenībā, tas man tāds stimuls, kāpēc vispār dzīvot! Bērnu dēļ! Gribas ar viņiem vēl ilgi nodzīvot un viņu bērnus satikt."
Paškritiski vērtējot savu rīcību, Vita atzīst, ka lielākais klupšanas akmens ir nekontrolēta tieksme pēc cukura, ko viņa pielīdzina smagai atkarībai: "Cukurs ir nenormāla atkarība! Man ir tā atkarība! Es netieku no tās vaļā! Man ir grūti saprast, kā kāds var būt atkarīgs no alkohola vai no pīpēšanas, bet tad, kad es aizdomājos par to, ka man taču pašai ir atkarība no cukura... Tā ir nenormāla atkarība, jo tas ir kaut kas garšīgs, tu pēc tam nesmirdi, tu ēd, tev garšo tajā brīdī, bet tas ļoti lielu kaitējumu nodara ilgtermiņā." Arī Anna apstiprina, ka mātes vājība pret saldumiem un gāzētiem dzērieniem ir pamanāma, tādēļ meita nebaidās iejaukties: "Es ļoti labi redzu, ka viņa ēd vēl saldumus. Viņai tāds: "Nu, ir jau vēls, bet tā gribās kādu šokolādi!" Varbūt dažreiz kolu vēl grib padzert, bet parasti, kad tiešām var sajust, ka reāli viņai būs slikti, es viņai pasaku: "Mammu, tev tiešām vajag to konču? Tiešām?" Tad es viņai neatļauju to ēst."
