Latvijas pasts un Igaunijas pasts - divas pasaules

Latvijā "Omniva" vārds jau ir kļuvis par sinonīmu pakomātu biznesam. Nu jau reti kurš saka - sūtīšu paciņu caur pakomātu. Biežāk saka - sūtīšu ar "Omnivu". Droši vien daudzi pat neaizdomājas, kas šī "Omniva" ir par uzņēmumu un no kurienes uzradusies Latvijas tirgū. Atbilde ir latvieša pašapziņu mazliet traumējoša - "Omniva" ir tas pats vecais "Latvijas pasta" līdzinieks "Eesti post", tikai ar jaunu zīmolu. Tātad Igaunijas valsts uzņēmums, kurš izgriež pogas Latvijas valsts uzņēmumam Latvijas teritorijā.

Panākumu recepte - savlaicīgas reformas

Izskaidrojums, kā igauņiem izdevusies tik veiksmīga iespiešanās kaimiņvalsts tirgū, ir diezgan vienkāršs - savlaicīgas reformas un reorganizācija. Kaut gan igauņus mēdz pavilkt uz zoba par lēnīgumu, pasta biznesa ziņā viņi ir izrādījušies ievērojami ātrāki par latviešiem. Jau pirms vairākiem gadiem viņi būtiski samazināja pasta nodaļu skaitu, no vairāk nekā 100 nodaļām atstājot tikai 56, taču patlaban tiek domāts par vēl dažu apvienošanu. Kā stāsta "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants, arī Igaunijā daudzi reģionu iedzīvotāji nebija sajūsmā par pasta nodaļu slēgšanu: "Tā ir cilvēka dabiska psiholoģiska reakcija, uzzinot, ka viņš kaut ko zaudē. Taču te galvenais ir panākt pakalpojumu nepārtrauktību. Noņemt nost vari tad, ja esi jau vietā kaut ko citu iedevis. "Omniva" šo transformāciju veica jau pirms vairākiem gadiem un tagad darbojas ļoti veiksmīgi."

"Vietā došana" izpaudās gan kā pasta pakomātu tīkla izveidošana, gan arī saglabāto pasta nodaļu renovācija - plānots, ka Igaunijā šogad visas pasta nodaļas būs izremontētas un iekārtotas pēc mūsdienīgiem standartiem, lai klienti daļu pakalpojumu varētu izmantot pašapkalpošanās veidā. Ja salīdzinām "Omniva" un "Latvijas pasta" nodaļas, tad diemžēl rodas iespaids, ka mēs Latvijā šajā ziņā esam aizķērušies kaut kur divtūkstošo gadu sākumā.

Vēl viens pārdomāts un veiksmīgs lēmums bija zīmola maiņa. "Eesti post" daudziem asociējās ar izteikti smagnēju un varbūt pat vecišķu uzņēmumu, tādēļ vietā nāca "Omniva" zīmols ar domu, ka to būs viegli izmantot arī ārzemēs. Visai saprātīgs aprēķins, jo, ja Latvijā ar saviem pakalpojumiem ienāktu "Eesti post", daudzi droši vien trīsreiz padomātu, vai dot naudu igauņu pastam, ja mums ir pašiem savējais. Taču "Omniva" nerada asociācijas ar kaut kādu konkrētu valstisku piederību un liela daļa klientu pat neaizdomājas, no kuras valsts šis uzņēmums nācis. "Mēs vairs neesam tas vecais pasts, mēs esam starptautisks uzņēmums, kas sniedz kvalitatīvus pakalpojumus. Tādēļ zīmola maiņa bija ļoti pārdomāta un loģiska," skaidro Gusts Muzikants.

Varbūt nākotnē arī "Latvijas pastam" būtu vērts padomāt par identitātes maiņu, lai atbrīvotos no pagātnes mantojuma. Kaut ko šajā virzienā jau mēģināja darīt uzņēmuma iepriekšējā vadība, taču diezgan savdabīgā izpildījumā. Proti, izveidoja apakšuzņēmumu "Eksprespasts", kas specializējās kurjerpasta pakalpojumus. Taču šajā gadījumā jaunā identitāte iznākusi tāda viegli izplūdusi un varbūt pat ar "Latvijas pastu" konkurējoša, jo ne vienmēr cilvēki saprot, ka "Eksprespastam" ir kaut kāda saistība ar "Latvijas pastu" - it kā ir, it kā nav, ej nu saproti.

Pakomātu invāzija

Var tikai pabrīnīties, kā "Latvijas pasts" nogulēja pakomātu "buma" sākumu un ļāva "Omniva" izvērsties šajā nišā. Pakomātu uzvaras gājiens sākās pandēmijas laikā un teorētiski visi trumpji bija "Latvijas pasta" rokās - visā Latvijā taču ir pasta nodaļu tīkls, noliec pie katras pakomātu un lieta darīta! Taču ar ievērojami lielāku enerģiju šajā nišā ielauzās "Omniva", uzstādot pakomātus pie teju vai visiem lielveikaliem un vēl daudzās citās vietās.

No "Latvijas pasta" viedokļa vēl ļaunāk par skaitlisko atpalicību ir tas, ka lielas daļas iedzīvotāju domāšanā "Omniva" jau stabili ir kļuvusi par pirmo izvēli paku sūtīšanā, un ir liels jautājums, vai "Latvijas pastam" izdosies šo domāšanu izmainīt. Kā stāsta Gusts Muzikants, patlaban 80 procentiem Latvijas iedzīvotāju kāds "Omnivas" pakomāts atrodas piecu kilometru attālumā no mājām vai darba vietas, taču šogad ir domāts apmēram miljonu eiro ieguldīts pakomātu tīkla attīstībā, uzstādot jaunus un nomainot savu laiku nokalpojušos - tātad arī "Omniva" pie sasniegtā nedomā apstāties.

Plinti krūmos mest gan nedomā arī "Latvijas pasts". "Tas ir attīstības jautājums un mēs gribam panākt, lai "Latvijas pasts" cilvēkiem kļūtu par pirmo izvēli paku sūtīšanas jomā. Kādēļ mums nav tikpat daudz pakomātu kā konkurentiem? Acīmredzot kādā brīdī "Latvijas pasta" vadība lēmumus šī biznesa virziena attīstīšanu ir pieņēmusi novēloti. Taču tagad cenšamies situāciju labot un šogad mums būs jau 400 pakomāti, bet līdz 2026. gadam iecerēts sasniegt 500 pakomātu robežu, lai kļūtu par lielāko pakomātu tīklu Latvijā. Taču skaidrs, ka pakomātu skaits nav pašmērķis, jo tiem ir jābūt piepildītiem ar pakām, tādēļ mēs strādājam ar e-komercijas spēlētājiem gan Latvijā, gan Baltijā, gan vēl plašāk, lai panāktu, ka pirmā izvēle šajā ziņā būtu tieši "Latvijas pasts". Svarīgi būs arī piedāvāt izdevīgus nosacījumus. Skaidrs, ka pakomāts - tā ir sūtījumu nākotne, jo tas ļoti atvieglo dzīvi. Atrodi tuvāko pakomātu  - un tev nav jāgaida kurjeru," stāsta "Latvijas pasta" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Taču "Latvijas pastam" jārēķinās, ka arī konkurenti tikmēr ies uz priekšu. Piemēram, "Omniva" apsver ieviest jauna veida pakomātus. "Igaunijā mums jau ir apmēram 900 tā sauktie mājas pakomāti - tāda kā liela pastkastīte pie mājas, kurā var iemest ne tikai vēstules vai žurnālus, bet arī lielākus sūtījumus. Domājam par tādu ieviešanu arī Latvijā. Tie būtu vienkāršāki nekā lielie pakomāti, bez ekrāniem, taču arī lētāki, tādēļ no ekonomiskā viedokļa tādus varbūt atmaksātos uzstādīt tur, kur nav vērts likt lielos, piemēram, vietās, kur cilvēku skaits nav liels," skaidro Gusts Muzikants. Savi plāni ir vēl vienam konkurentam, somu "Smartpost Itella", kas Latvijā šogad gatavojas uzstādīt 63 jaunus paku terminālus.

Divas pasaules

Pakomāti ir tikai viens no pasta pakalpojumu veidiem, kurā "Latvijas pasts" varbūt arī tiešām panāks konkurentus. Taču, parunājoties ar abu uzņēmumu vadītājiem, rodas iespaids, ka "Latvijas pasts" izteikti zaudē gan domāšanas vēriena, gan biznesa reakcijas un lēmumu pieņemšanas ziņā.

Atšķirības jūtamas pat sīkumos. Lai tiktu līdz intervijai ar "Latvijas pasta" vadību, jauns.lv nācās iesaistīties divas nedēļas ilgā e-pastu sarakstē ar uzņēmuma komunikāciju daļu, bet arī tad valdes priekšsēdētāju Beāti Krauzi - Čebotari mums uz sarunu tā arī neizdevās pielauzt un atlika vien runāties ar valdes locekli attīstības jautājumos Jāni Kūliņu. Ar "Omniva" saziņa bija pavisam atšķirīga. Ne uz ko īpaši necerot, vēlu vakarā uzrakstījām e-pastu uzņēmuma komunikāciju nodaļas speciālistam, taču jau nākamajā rītā plkst. 8:50 saņēmām zvanu ar jautājumu - kad vēlamies intervēt valdes locekli Gustu Muzikantu (viņš ir "Omniva" pats zinošākais tieši par Latvijas tirgu). Ziniet, vispār Muzikanta kungs gan šobrīd neatrodas Latvijā, taču tuvāko dienu laikā varam noorganizēt telefonsarunu! Un tā arī viss notika - pēc divām dienām šī saruna tiešām bija noorganizēta. Paradoksālākais šajā stāstā ir tas, ka vēl pirms nepilna gada Muzikants un Krauze - Čebotare bija mainītās lomās - pirmais darbojās "Latvijas pasta" valdē, bet otrā vadīja "Omniva". Tagad atliek vien gaidīt, vai jaunajai "Latvijas pasta" vadītājai izdosies atkārtot "Omniva" veiksmes stāstu.

Droši var teikt, ka viegli viņai tas nenāksies, jo pasta nodaļu samazināšanas plāns ir apturēts vismaz uz pāris mēnešiem un pagaidām nekāda skaidra risinājuma šajā virzienā nav. Galvenais, ko varēja saprast no "Latvijas pasta" vadības un satiksmes ministra Kaspara Briškena kopīgās preses konferences, bija tas, ka vēl ir kārtīgi jāpadomā. Taču domāšanas ātrumam diez vai nāks par labu tas, ka "Latvijas pastam" patlaban ir apstiprināta tikai pagaidu padome, arī Satiksmes ministrijā valsts sekretāre ir atstādināta un vietā uz laiku iecelta pienākumu izpildītāja.

Globālais skatījums uz biznesu

Bet tikmēr igauņu "Omniva" iet tālāk un izvēršas visas Baltijas mērogā. "Mēs skatamies uz Baltiju kā uz vienotu tirgu. Lielajiem e-komercijas spēlētājiem pat visa Baltija ir mazs tirgus, bet, ja jūs startējat tikai no vienas valsts, tad pat tikšanos īsti ar viņiem nav iespējams sarunāt. Tādēļ mums mērogs ir ļoti svarīgs. Turklāt varam labāko no katras valsts pārcelt Baltijas līmenī," saka Gusts Muzikants. Patalabn "Omniva" Kauņā būvē lielu lielu loģistikas centru, kur ieguldīs apmēram 40 miljonus eiro, un tas būs modernākais šķirošanas centrs Baltijā, ļaujot ātrāk piegādāt sūtījumus. Kauņa izvēlēta tādēļ, ka lielākā sūtījumu plūsma nāk no dienvidiem un tātad ērtāk tos ir sašķirot tuvāk dienvidiem. Vairāki lielie e-komercijas uzņēmumi jau rēķinoties ar šo centru un ir gatavi sadarbībai.

2026. gadā uzņēmums ir iecerējis savu darbību pacelt jaunā līmenī un laist savas akcijas biržas sākotnējā publiskajā piedāvājumā jeb IPO: "Mūsu plāni ir ļoti lieli - līdz šim mums lielākais bizness ir Baltijā, taču gribam pāriet jaunā līmenī. Kā paši sakām, gribam spēlēt premjerlīgā. Bet tam vajag lielākas ārējās investīcijas, lai uzņēmumu padarītu vēl starptautiskāku un jaudīgāku."

Ja "Omniva" šos plānus īstenos, tad nāksies atzīt, ka pasta pakalpojumu biznesā igauņi latviešus ir apsteiguši nevis par vienu, bet jau par vairākiem apļiem. Nav arī izslēgts, ka pēc dažiem gadiem "Omniva" varētu sākt konkurēt ar "Latvijas pastu" universālo pasta pakalpojumu sniegšanā tepat Latvijas teritorijā - tātad piegādāt presi un vēstules. Kā tieši tas varētu notikt - par to rakstu sērijas nākamajā materiālā.