Kā Latvija stiprina Austrumu robežu? Eksperti iepazīstina ar turpmākajiem soļiem
Latvijā turpina stiprināt Austrumu robežu un īstenot valsts aizsardzības plānu. Eksperti diskusijā "Austrumu robežas stiprināšana - kā tā notiks?" ieskicēja turpmākos veicamos darbus robežas stiprināšanā.
Uz Latvijas - Krievijas robežas patlaban ir mierīgi
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts stāsta, ka epizodiski tiek konstatēti gadījumi, kuros Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi cenšas iekļūt Latvijā. Tās ir personas, kuras atbilst militārās personas kaujinieku profilam un ir piederīgas specdienestiem. Šādus cilvēkus no valsts izraida.
Pēdējie, jaunākie dati liecina, ka 28. februārī, fiksēti 20 mēģinājumi nelikumīgi ieceļot Latvijā. "Apzināmies, ka Baltkrievija ir kā Krievijas satelīts, kas izpilda visas vēlmes un uzdevumus ko Krievija vēlas," sacīja Pujāts.
Militāri stiprina Austrumu robežu
Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns skaidro, ka robežas stiprināšanas galvenais mērķis ir sekmēt bloķēšanas spējas un pretinieku apturēt.
Tāpar ierobežot variantus iekļūšanai Latvijas teritorijā. Jāpanāk, ka pretinieks ir spiests "uzkavēties" vai viņš jānovirza tur, kur Latvijas uz robežas ir priekšrocības. "Nekustīgam mērķim medniekam trāpīt ir vieglāk, nekā kustīgam," sacīja Pudāns.
Tāpat Pudāns uzsver, ka jāsamazina koridoru skaits, caur kuriem ir iespējams iekļūt mūsu valstī. Darbus uzsāks, tiklīdz apstiprinās plānus.
Kas jāpaveic?
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts piebilst, ka pēc viņa dotā uzdevuma robežsargi demontēja tiltu, kurš atrodas uz Baltkrievijas robežas. Tāpat ir ceļi, kuri kādreiz tika lietoti, bet patlaban ir pamesti. Tas nozīmē, ka tie vēl aiz vien ir lietojami, līdz ar to tiek strādāts pie šiem jautājumiem, lai paaugstinātu valsts drošību.
"Mīnas ir neatņemama pretmobilitātes un šķēršļu veidošanas plānu sastāvdaļa," sacīja Pudāns. Plānoti arī mīnu šķēršļi. Skaidrs, ka šobrīd mēs strādājam, risinām un plānojam kad un kur šādi mīnu lauki būtu nepieciešami, lai papildinātu visus pārējos pretiniekam izliktos šķēršļus," sacīja Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.
Nepieciešamas pret tehnikas mīnas, kuras var iedarbināt attālināti, lai var veidot slēpņus.
Robežsargus šogad plānots nodrošināt ar NBS formām
Pujāts norādīja, ka sadarbība ar Zemessardzi notiek vismaz desmit gadus un pēdējos gados tā kļuvusi vēl intensīvāka, sargājot valsts austrumu robežu. Sadarbību ar NBS iecerēts stiprināt vēl vairāk, un plānots, ka šogad robežsargi saņems tādu pašu formu kā armijai, līdz ar to šie dienesti būs vienādā apģērbā.
Citu valstu pieredze kā piemērs
Latvijas robežsardze cieši sadarbojas ar Ukrainas robežsargiem. "Esmu redzējis infrastruktūru, kā apgādā robežsardzi. Tā pieredze, ko iegūstam no Ukrainas, Latvijai ir ļoti nozīmīga," uzskata Pujāts.
Diskutējot par to, vai Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu atvieglot ieroču iegādes un turēšanas noteikumus, Pujāts norāda: "Amerikā aizvien biežāk nāk pie atziņas, ka tur ieročus ir pārāk viegli iegādāties, tāpēc Latvijā tas nav nepieciešams. Svarīgi, lai ierocis nenonāktu "nepareizo" cilvēku rokās," uzsver Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis.
Pudāns papildina, ka krīzes gadījumā katru neidentificētu pilsoni un iedzīvotāju ar ieroci var pārprast un uztvert kā apdraudējumu.
Kad robeža būs nostiprināta?
Valsts robežsardzes priekšnieks atklāj: "Kad infrastruktūra būs pilnībā izbūvēta, mainīsies robežapsardzības modelis. Robežsargi vairs nenodarbosies ar patrulēšanu gar robežu ar suņiem, bet gan ar reaģēšanu, jo būs tehnika, kura ar signālu palīdzību informēs par fiksētu pārkāpumu."
Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 78 cilvēki. Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022.gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz šī gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā bija spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu noteiktais pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms Baltkrievijas pierobežā no šā gada 11.februāra vairs netika turpināts, taču Silenes robežšķērsošanas vietas darbība netika atjaunota.
Tāpat ziņots, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Valsts drošības dienests (VDD) sadarbībā ar Valsts robežsardzi Latvijas austrumu robežas šķērsošanas punktos veic pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli.
Pārbaudes laikā iegūstot informāciju, kas liecina par ārvalstnieka radītiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, VDD sniedz robežsardzei rekomendāciju liegt ārvalstniekam ieceļošanu Latvijā.
