Mākslīgais intelekts mācību procesā – palīgs vai traucēklis?

Diskusijā piedalījās matemātikas padziļinātā kursa satura ieviešanas vecākais eksperts Valsts izglītības satura centrā, matemātikas un fizikas skolotājs Dr. Aleksandrs Vorobjovs, vidusskolas Patnis vecāko klašu audzēknis Francis Ludvigs Rolšteins, konsultants sabiedriskās politikas jautājumos Pēteris Vinķelis, grafiskā dizainere un dizaina priekšmeta skolotāja Kristīna Popila.  Visu diskusiju par mākslīgā intelekta izmantošanu mācību procesā, ar tā lietošanu saistītajām iespējam un arī riskiem  varat skatīt šeit.

Vai mākslīgais intelekts apdraud darba tirgu?

Pavisam nesen Pasaules Ekonomiskā forumā Starptautiskais Valūtas fonds nāca klajā ar secinājumiem, ka nākotnē mākslīgais intelekts ietekmēs ap 40% darba vietu valstīs ar attīstītu ekonomiku. Ja kādam no darbiniekiem MI var palīdzēt veicināt produktivitāti, tad kāda no profesijām zudīs neizbēgami. Pēc Pētera Vinķeļa domām, ātrumu, ar kādu mūsu dzīvē ienācis radošais mākslīgais intelekts, neviens nespēja prognozēt. Jau šobrīd ir profesijas, kuras tiek apdraudētas. Piemēram, juristi un juristu palīgi, arī deputāti, ar grūtībām saskaras arī grafiskie dizaineri un tekstu autori. “Tas nenozīmē, ka MI aizstās šīs profesijas pilnībā, bet tie profesionāļi, kuri mācēs lietot šos rīkus, aizstās tos, kuri to nemācēs, rezultātā darba ražīgums MI aktīviem lietotājiem būs daudz augstāks,” uzsvēra P. Vinķelis.

Grafiskā dizainere Kristīna Popila norāda, ka dizaineriem vienmēr ir būtiski spēt iet laikam līdzi, un tie kolēģi, kuri neizmanto jaunākās tehnoloģijas, ar laiku atpaliks tendencēs. Līdzīgi bija arī laikā, kad kāds vēl zīmēja ar roku,  bet cits jau aktīvi pielietoja datorprogrammas. Dizainera profesija turpinās savu attīstību, arī ar MI rīku pielietošanu. K. Popila pozitīvi vērtē situācijas, kad radošiem cilvēkiem tiek piedāvāta atbilstoša vide, kas ļauj eksperimentēt. Tā, izmantojot MI sava priekšmeta pasniegšanā vidusskolā, viņa, kā pasniedzēja saskaras ar lielu atsaucību no skolēnu puses, kuri projektu dizainā mēģināja pielietot atsevišķus MI rīkus. Šie  mācību projekti pierāda, ka skolas vidē MI var mērķtiecīgi un kvalitatīvi asistēt radošās domāšanas stimulēšanā un veidošanā. “Tomēr būtiski ir pieslēgt kritisko domāšanu, sekot līdzi tam, ko mēs rādām un kā ideja attīstās,” norāda dizainere.

Skolēni, kuru viedokli diskusijā pārstāvēja F. L. Rolšteins, atzīst, ka jaunieši MI izmanto gan izklaidei, gan mācībām, gan radošam darbam. Kā piemēru no personīgās pieredzes Francis min, ka veidojot filmu skolas projektā, ar MI rīkiem viņš spēja aizvietot aktierus, kas ļoti izpalīdzēja, jo reālie cilvēki nav tik atsaucīgi un pieejami filmēšanai noteiktā laikā.

Vai mākslīgais intelekts varētu aizstāt skolotāju?

Turpinot tēmu par to, vai MI var aizstāt profesijas, F. L. Rolšteins nepiekrita, jo pašreiz mākslīgajam intelektam pietrūkst cilvēcības. Šī paša iemesla dēļ MI šobrīd nevar aizstāt ārstus un skolotājus. MI izmantošana mācību procesā faktiski notiek jau šobrīd. Skolēni atzīst, ka ir gadījumi, kad ātrāk ir uzdot jautājumu MI, strādājot pie sarežģītiem tematiem. un tēmām, jo skolotāji tajā brīdī var būt aizņemti. Arī Francis, kā jaunākās paaudzes pārstāvis, uzsvēra kritiskās pieejas svarīgo lomu, jo uz specifiskiem jautājumiem no fizikas un matemātikas jomas MI var dot kļūdainu atbildi. To apstiprināja arī Patņa matemātikas un fizikas pasniedzējs Aleksandrs Vorobjovs, norādot, ka veicot eksperimentu ar padziļinātā kursa skolēniem, viņš secinājis, ka MI sniegtā atbildes precizitāte eksakto zinātņu priekšmetos ir 50/50. Aleksandrs uzsver, ka vienkāršās matemātikas līmenī MI var lietot, kā palīgrīku vai kā enciklopēdiju, jo informācija tiek iedota labi strukturizētā veidā, tomēr augstākā līmenī ir liels neprecizitātes risks.

Stāstot par savu MI izmantošanas pieredzi dizaina priekšmeta stundās, K. Popila norādīja, ka tas var ļoti labi noderēt, veidojot konceptus vai sajūtu kolāžas, lai atspoguļotu savas idejas vides dizaina projektiem. Ģenerējot attēlus kopā ar audzēkņiem, Kristīne ir novērojusi, cik svarīgi ir pareizi rakstīt komandu MI, atrast piemērotus atslēgvārdus. MI mēdz piedāvāt attēlus, vadoties pēc stereotipiem. Piemēram, ja tiek jautāts par parka attēlu Eiropas stilā, tad tiek piedāvāta mūsdienīga, gaiša aina, bet jautājot par parku Austrumeiropas stilā – piedāvātais variants ir pelēcīgāks un drūmāks. Tas liek aizdomāties par to, cik ļoti šie rīki ir sabiedrības un tās priekšstatu spogulis. Tāpēc ir būtiski padomāt, kādu rezultātu vēlāmies saņemt, norādīt visas vēlamas nianses – krāsas, materiālus, faktūru, noskaņojumu. Dizaineri bieži saskaras ar to, ka ir grūti atrast atbilstošas sajūtu bildes, un šeit MI var izcili palīdzēt atspoguļot vīziju un ideju.

P. Vinķelis uzskata, ka MI attīstība var novest līdz revolūcijai izglītībā, mācot tūkstošiem skolēnu vienlaicīgi, savukārt skolotāja loma būs iedvesmot, motivēt, disciplinēt. Ņemot vērā milzīgas investīcijas, kuras veic korporācijas MI attīstībā, jau pēc pusgada aina var būt pavisam citāda rīku kvalitātes ziņā. Ir svarīgi spēt sekot un iet līdzi jaunumiem.

Mākslīgā intelekta apgūšana, kā jauns priekšmets skolu stundu sarakstā – mūsu jaunā realitāte?

Runājot par MI apgūšanu, pārstāvot skolēnu viedokli, Francis norāda, ka būtu vērtīgi mācību procesā sniegt skolēniem vismaz pamatzināšanas, piemēram par atslēgvārdu izvēli jeb uzdevuma formulēšanu. MI rīkus ir vērtīgi izmantot datu analīzē, kas var noderēt mācību darbos, kas saistīti ar statistiku un programmēšanu.

A. Vorobjovs piekrīt skolēna viedoklim, ka MI ir labs asistents zināšanu apguvē, un būtu muļķīgi no tā palīdzības atteikties. Tikpat muļķīgi uzskatīt, ka tagad cilvēks var atpūsties, un MI izdarīs visu darbu. Aleksandrs uzskata, ka veidot atsevišķu priekšmetu par MI izmantošanu nav efektīvs, bet lietderīgāk ir integrēt MI apguvi katrā priekšmetā atbilstoši atbilstoši tā specifikai, piemērojot konkrētā kontekstā un situācijās. “Svarīgi ir noformulēt pareizu komandu un meklēt variācijas, pirms pieņemt atbildes gala versiju. Ir jāpieslēdz sava analītiskā domāšana, nevis akli jāseko MI,” – norāda matemātikas pasniedzējs. Prasmīgi izmantojot platformas ar MI integrāciju mācību procesā, pasniedzējiem ir dota iespēja izstrādāt daudz individuālāku mācību procesu. “MI platformas ļauj ģenerēt personalizētu saturu skolēnam, atbilstoši viņa zināšanām, balstoties uz jau atrisinātiem uzdevumiem, kā arī pievērš skolotāja uzmanību detaļām tieši šī skolēna apmācību procesā. Rezultātā pasniedzējam ir iespēja pilnveidot mācību materiālu saturu un veicināt skolēnu zināšanu apguvi”, papildināja A. Vorobjovs. 

Skolotājs Vorobjovs norāda, ka ir virkne skolu Latvijā, kuras cenšas aizliegt mākslīgā intelekta rīku izmantošanu mācību procesā. “Mūsdienu mācību procesā aizliegt MI izmantošanu, nozīmē to pašu, ko aizliegt gaisu. Proti, tas ir absolūti absurdi. Tāds aizliegums ir tiešs un ātrs ceļš, kā atpalikt ikvienā mācību posmā,” – uzsver Aleksandrs, norādot, ka viņš ar kolēģiem ir noskaņots pozitīvi un uztver MI mācību procesa kontekstā drīzāk kā rīku un resursu. “Katrai skolai ir jāmēģina izglītot mācībspēkus MI izmantošanā, iedvesmojot viņus. MI ir plaša rīku grupa, tāpēc ir jābūt gataviem skatīties plašāk,” aicina A. Vorobjovs.

Vienlaikus diskusiju dalībnieki, atzina, ka tādas skolas, kurās mācību procesu nodrošinātu tikai ar MI palīdzību diez vai spētu pastāvēt un būtu kvalitatīvs. Tāds apmācību formāts izslēdz visas pārējās tikpat būtiskās funkcijas, kuras nodrošina skolas un mācību vide - piesaisti, piederību kopienai, draudzību un attiecību veidošanu, kas ir svarīgi cilvēkiem kā sociālām būtnēm. Francis Ludvigs Rolšteins arī norādīja, ka MI rīks nespēs iedvesmot un motivēt uz personīgiem sasniegumiem tā, kā to spēj izdarīt skolotājs.