IZM turpinās sarunas ar skolotājiem par slodžu sabalansēšanu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās sarunas ar LIZDA par slodžu balansēšanu un jauno pedagogu algu finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ārkārtas sēdē par streika prasību izpildi attiecībā uz pedagogu darba slodzes sabalansēšanu sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Tuvākajā laikā iecerēts sociālajiem partneriem un pašvaldībām nodot apspriešanai pilnveidoto modeļa dokumenta versiju, kurā būs ņemti vērā visu pušu ieteikumi, tai skaitā valdības diskusijās ar pašvaldībām pārrunātais. Jaunais finansēšanas modelis paredz tālāku pedagogu slodžu balansēšanu un ir viens no kompleksajiem risinājumiem labas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas skolēnam. Tas iet roku rokā ar skolu ekosistēmas sakārtošanu un investīcijām skolu un ceļu infrastruktūrā, kā arī īpašo programmu Austrumu pierobežai.
Iecerēts, ka jaunā finansēšanas modeļa ieviešana ies kopā ar papildu finansējumu pašvaldībām un skolām, un tā mērķis ir nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu atalgojumu katram skolotājam. Katra izglītības iestāde saņems finansējumu atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām, nevis skolēnu skaitam. Plānots, ka vidēji pedagogu atalgojums varētu pieaugt par 20%. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem.
Lai novērstu pedagogu pārslodzi, IZM piedāvā noteikt maksimālo mācību stundu apjomu, paredzot apmaksātu gatavošanās un darbu labošanas laiku, kā arī laiku citu pienākumu veikšanai, piemēram, metodiskais darbs, projektu vadība u.c. Pedagoga slodzē iekļaujamie pienākumi var būt dažādās kombinācijās un proporcijās, bet par to autonomi lemj katras skolas direktors, vienam pedagogam nosakot lielāku kontaktstundu skaitu, bet mazāk laika citiem pienākumiem, bet citam – vairāk laika citiem pienākumiem un mazāk darbam ar klasi. Vidēji jaunajā modelī tas uz esošajām 36 h nedēļā būtu – 22 mācību stundas un 14 h citiem pienākumiem. Pašlaik tās ir 24 mācību stundas un 12 h citiem pienākumiem.
IZM piedāvājums attiecībā uz slodžu balansēšanu arī ietver priekšlikumu diskutēt, ka skolotāja atalgojumam ir jābūt amatā balstītam, atbilstoši vispārējam darba laikam un ietverot visus formālos pienākumus. Tas nozīmē pilnā apmērā apmaksātu 40 stundu darba nedēļu atbilstoši vienas h likmei.
Lai ieviestu modeli, izstrādāti un sabiedriskajai apspriešanai ir nodoti IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, lai ikvienam bērnam būtu iespējas iegūt vienlīdz kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.
