Latvijā plāno aizliegt produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas
Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām iesniegusi Saeimā grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu.
Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.
Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).
"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.
ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 20.februārī, plānots sākt skatīt ZM iesniegto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu, iepriekš komisijas sēdē pavēstīja tās priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Pēc tam komisija ZM sagatavoto likumprojektu varētu virzīt skatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē 22.februārī.
Janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.
Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, vēstīja Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.
Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.
Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.
