Rīgā norisināsies kultūras pasākumi un akcijas Ukrainas atbalstam. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iesaistīties
Jau trešo gadu pēc kārtas, paužot atbalstu Ukrainai, kas turpina ciest no Krievijas militārās agresijas, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus iesaistīties galvaspilsētā notiekošajās atbalsta akcijās un pasākumos.
Pasākumu ietvaros trīs dienas 23., 24. un 25. februārī, no plkst. 18.00 līdz plkst. 23.00. uz Rīgas Kongresu nama fasādes būs skatāma īpaša audiovizuāla projekcija “#WESTANDWITHUKRAINE”, kuru veidojis starptautiski pazīstamais čehu gaismas mākslinieks Alekss Doviss (Alex Dowis). Viena no galvenajām mākslinieka daiļrades iezīmēm ir grafiti veidošana ar luminiscējošām krāsām, tādējādi radot spilgtus un izteiksmīgus gaismas mākslas darbus.
Tāpat 24. februārī Rīgas pieminekļu aģentūra no saulrieta līdz saullēktam Ukrainas karoga krāsās izgaismos Brīvības pieminekli. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā katru vakaru dzeltenzilie toņi iemirdzas arī uz Rātsnama fasādes.
24. februārī arī Rātsnama zvani vienosies melodijā Ukrainas atbalstam – plkst. 9.00, 12.00, 15.00 un 18.00 tie ierasto skaņdarbu vietā atskaņos dziesmu “Lūgšana par Ukrainu” (Духовний Гімн України).
Pie Brīvības pieminekļa 24. februārī no plkst. 12.30 notiks mītiņš “Kopā līdz uzvarai!”. Pasākuma organizatori – Latvijas Pilsoniskā alianse – uzsver, ka tuvojamies jau trešajam Krievijas izraisītā pilna mēroga kara gadam Ukrainā, kas nozīmē, ka solidaritātei un atbalstam šogad jābūt vēl spēcīgākam. Pasākuma dalībniekus uzrunās Latvijas un Ukrainas amatpersonas un sabiedriskie aktīvisti. Vienlaikus Bastejkalnā darbosies ierakumu sveču darbnīcas un mantu ziedojumu punkti.
Mītiņa dalībnieki ir aicināti ņemt līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, apģērbā iekļaut Ukrainas karoga krāsas, kā arī dzeltenus un zilus ziedus un svecītes, kuras varēs nolikt pie Brīvības pieminekļa un Ukrainas vēstniecības.
Tostarp šī gada Ukrainas atbalsta kampaņas grafiskie risinājumi, kas izvietoti pilsētvidē, tapuši sadarbībā ar Rīgā dzīvojošajiem ukraiņiem. Ukraiņu bēgļi Rīgā tika aicināti pabeigt dažādus teikumus latviešu valodā, tādējādi paužot savas kara laika identitātes šķautnes. Rezultātā pilsētvides plakātos visā pilsētā lasāmas frāzes, kurās ukraiņi pauduši ne tikai, ko vēlētos, bet arī, ko var un dara Rīgā.
