Ņirgāšanās? Iecavas glābeju depo kritiskā stāvoklī, taču jaunais depo stāv tukšs
Par ņirgāšanos Iecavas ugunsdzēsēji sauc neizdarību ar jaunuzcelto depo jeb Katastrofu pārvaldības centru. Jau aizritējis gandrīz gads, bet pārcelties uz jauno mājvietu glābēji nevar, lai gan ar milzu pompu, Iekšlietu ministram klātesot un pārgriežot sarkano lenti, ēku atklāja jau pērnvasar, vēsta "360TV Ziņneši".
Kamdēļ šis teātris bija vajadzīgs, nesaprašanā ir ugunsdzēsēji, kas tikai tiek baroti ar solījumiem. Nepilnības, kas jaunajā depo atklātas, kā īleni lien ārā no maisa. Būvnieki nav glābēji, kas operatīvi ķeras klāt darbiem to novēršanai. Iecavas posteņa komandieris izrāda raidījumam “360TV Ziņneši” kāda šobrīd ir esošā situācija.
“Pēdējais protokols bija atnācis februārī. Mēs ar kolēģiem jau smējāmies, ka nepateica, kura gada februārī,” skaidro Aleksandrs Ivanovs, VUGD Iecavas posteņa komandieris.
Apmānīti - tas būtu maigi teikts. Glābēji to sauc par ņirgāšanos. Pērnvasar ar lielām svinībām un sarkano lenti, klātesot Iekšlietu ministram Mārim Kučinskim, atklāja jaunuzcelto depo. Atskatoties uz piedzīvoto, depo darbinieki atzīst, ka tas bija teātris. Taču iekšējs prieks par jauno posteni gaisā strāvoja.
“Tad, kad mēs uzzinājām, ka būs jauns postenis, visi bija priecīgi.” Neviens nav ugunsdzēsējiem pateicis, kāpēc viņi nepārvācas uz jauno mājvietu. Tas ir kā ar konfekti bērnam – kārdina, bet nedod.
“Jā, smukas modernas telpas, bet liels jautājums būvniekiem, nu pabeidziet, lūdzu, lai mēs varam normāli ievākties un strādāt. Priekš kam marinēt šito lielo telpu, gaidīt kaut kādu brīnumu. Ieliec brigādi uz 2 nedēļām un pabeigs. Darba diena šodien, neviena nav. Nezinu, kāpēc.”
No valsts puses par būvi atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra. Ziņnešiem tiek skaidrots, ka ēku ekspluatācijā nodeva, jo kapitālie celtniecības darbi pērn maijā bija pabeigti. Un bija celtnieku solījumi, ka trūkstošie sīkumi, kas pašiem ugunsdzēsējiem gan būtiski, dažu mēnešu laikā tiks novērsti un vasarā varēs pārvākšanos. Tad būvnieks saskaras ar naudas grūtībām.
“Būvnieks vērsās pie mums jau otrreiz ar sadārdzinājumu un būvmateriālu kopējām cenām, kas ir ietekmējuši, bet mēs nonācām komerciāla rakstura strīdā. Tā ir mūsu komerciālā vienošanās, tajā skaitā, par soda naudas piemērošanu par kavējumu,” savu skatījumu par situāciju pauž Oskars Dzirkalis, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieks.
Par galvenajiem grēkāžiem padarītie trūkstošie glābēju ekipējuma žāvētāji drīzumā būšot un tad jau jurģiem došot zaļo gaismu.
“23. februāris ir datums, kad iekārtām ir jābūt Rīgā, mēs plānojam, ka marta pirmajā nedēļā tās tiks saliktas tādā formā, ka ugunsdzēsēji varēs to pieņemt.”
Te gan teiktajā sanāk pretruna. Ziņnneši pārliecinājās, ka iekārtas jau sen kā uzstādītas. Bet pārvākšanās nenotiek. Un, ja tā padomā, varēja jau uz jauno māju kā pagaidu variantu ņemt jau esošos ekipējuma žāvētājus. Pērn vienā dienā ar Iecavu arī Priekulē atklāja moderno Katastrofu pārvaldības centru. Diemžēl, arī tas stāv dīkā. Problēmas tādas pašas kā Iecavā.
