Ralfs Eilands par Latvijas piedalīšanos Eirovīzijā: "Mēs nesaprotam Eiropu"

Latvija Eirovīzijas iekarošanu sāka apņēmīgi! 2000. gadā šajā dziesmu konkursā debitējām un mūs pārstāvēja “Prāta vētra”, kura no Zviedrijas atgriezās ar trešo izcīnīto vietu. Divus gadus vēlāk Latviju pārstāvēja Marija Naumova jeb Marie N, kas izcīnīja uzvaru un Eirovīziju atveda uz Rīgu. Pagāja trīs gadi un Valters un Kaža tika novērtēti ar piekto vietu. Likās, ka Eiropa mūs saprot, tomēr, lai nākamo reizi ielauztos desmitniekā, nācās gaidīt desmit gadus, kad to izdarīja Aminata.

Bet pēdējos sešus gadus nemaz neesam tikuši pie iespējas dziedāt finālā. Katram ir savs viedoklis par to, kurš bija un ir pelnījis Latviju pārstāvēt Eirovīzijā, uzvarēt “Supernovas” atlasē un par mūsu valsts piedalīšanos šajā dziesmu konkursā. Tādēļ vienmēr aktuāls jautājums: “Kāpēc Latvijai Eirovīzija ir svarīga?” To Jauns.lv jautāja Ralfam Eilandam, kurš ar grupu “PeR” Eirovīzijā ar dziesmu “Here We Go” uzstājās 2013. gadā.

“Mums vajag izdomāt kaut ko unikālu un ar mūsu īpatnībām, ar ko mēs atšķiramies no visiem pārējiem. Pavisam godīgi sakot, vairākus gadus pēc kārtas skatoties “Supernovas” atlasi, es joprojām nesaprotu, kādēļ mūsu māksliniekiem tas radošums apstājas pie tā - uzkāpt uz skatuves un nodziedāt dziesmu. Tas nevienam nav interesanti.

Mūzikas industriju atēdušamies zviedram, norvēģim, dānim, nīderlandietim vai anglim ir pilnīgi boring (garlaicīgi) skatīties kaut kādu parastu priekšnesumu. Viņš grib kaut ko jaunu, kaut ko svaigu, kaut ko atšķirīgu. Un tikai tad, kad mēs uz Eirovīziju nosūtīsim kaut ko tādu, tad arī mums var paveikties.”

Viņaprāt, Latvijai Eirovīzija ir tikpat svarīga kā jebkurš lielā sporta pasākums. Piemēram, pirms pasaules čempionāta hokejā neviens tā baigi necerēja, ka mēs izcīnīsim bronzu, bet vai tādēļ nevajadzēja piedalīties: “Nē, vajag piedalīties visos pasākumos, kur vien tu vari piedalīties, kas ar kultūru un sportu saistīti.”

Arī pašam Ralfam Eilandam piedalīšanās Eirovīzijā palīdzēja gan pieredzes ziņā, gan iegūt drošības sajūtu, ka varam labi uzstāties un nodziedāt arī uz lielās skatuves: “Rezultāts gan beigās bija tāds kā bija. Bet cilvēku atsauksmes, cik atceros, bija feinas, arī tāpēc, ka mēs paši pēc tam uzreiz teicām: “Sorry, mūsu laža, nesanāca”. Un tad cilvēki, arī lieli mākslinieki un komponisti, nostājās mūsu pusē, teica: nē, viss bija kārtībā. To vajadzētu saprast arī citiem dalībniekiem, godīgi pateikt, kā bija”.

Ralfs Eilands ir simtprocentīgi pārliecināts, ka idejiski Eirovīzijas priekšnesums ir mūzikas video uz skatuves. Nepietiek ar to, ka kāds ar viduvēju dziesmu atnāk uz “Supernovu”, tam pat nav jādod raidlaiks: “Lai sacenšas kāds, kuram ir reāla vīzija un ideja, kura patiks lielajā Eirovīzijā. Aizmirstam par “Supernovu”, iesniedzam priekšnesumu, kas varētu patikt tur uz vietas (lielajā Eirovīzijā). Un pilnīgi vienalga, vai kāds pukst pie teļļuka, ka nepatīk tas, ka čalis padejo kleitiņā vai kaut kas..., ja reāli par vietām domājam.”

Profesionālajā ziņā Eirovīzijā ir vislabākais, kas vien var būt – skatuve, gaisma, skaņa – visaugstākā pilotāža, ļoti profesionāli darbojošamies komanda. Dalībnieku ziņā gan ir ļoti dažādi. “Vieni nenormāli cacojas. Otri ir parasti bāra mūziķi, kuri dzīvo mūzikas dzīvi un Eirovīziju pamanījuši kā reklāmas, atspēriena punktu. Ir normāli cilvēki ar kuriem var komunicēt. Uz citiem skaties un domā, ka viņi piedalītos arī ikgadējos Eiropas aktiermākslas vai “Ko tu proti?” konkursos, ja tādi būtu. Un tu redzi arī cilvēku, kurš gluži vienkārši ir feiks (kaut kas viltots, neīsts) un viss ko viņš vēlas ir būt slavens,” saka mūziķis.

Vaicāts, vai viņam atkal nav vēlme piedalīties Eirovīzijā, Ralfs Eilands teic: “Es vairs baigi nealkstu braukt uz Eirovīziju, jo es tur biju un es to izdarīju. Pašlaik jūtos diezgan pārliecināts par sevi arī bez Eirovīzijas, cilvēkiem joprojām esmu interesants. Varbūt kādu dienu izdomāšu, ka man kā solista Ralfam Eilandam karjerā būs nepieciešams braukt uz Eirovīziju. Bet šobrīd man nav tādas sajūtas.”

Ko par Eirovīzijas nozīmību saka Ralfs Eilands, skatieties Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.