Noskaidrots 2023. gada spilgtākais vārds, nevārds un spārnotais teiciens
Jau divdesmit pirmo gadu Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību rīkoja aptauju, lai noskaidrotu gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu Latvijā. Sīvā konkurencē gada vārda titulu izcīnījis vārds "atdēvēšana".
RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis par valdes izraudzītajiem “gada savārstījumiem” nodēvējis: uzrakstu uz reklāmas plakāta Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā “Lai tevī ielīst prieks!”, un vaicājumu Atsaucīgo māmiņu forumā “Labrīt! Ko darīt? Bērnam diezgan augsta temperatūra — 38,9. Nosist uzreiz vai pagaidīt?”.
Starp gada nevārda finālistiem iekļuvis bieži nevietā lietotais vārds “pakotne”, kas ir dokumentu, uzdevumu kopums, bet informātikā — programmu sistēma uzdevumu risināšanai. Tāpat par titulu cīnījies vārdu savienojums “ar dzīvību nesavienojamas traumas”, ar ko daudzkārt domāti “nāvējoši vai nāvīgi ievainojumi”. Tomēr par gada nevārdu tika kronēts vārds “tolerēt” — tā vietā latviešu valodā lietojami tādi vārdi kā “izturēt”, “paciest” un “pieļaut”.
Gada savārstījums
Aptaujā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās teikumi: “Nav tā, ka mums viss ir dārgāks. (..) Vienkārši lielāks skaits lētāku preču ir Lietuvā,” ko izteica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja I. Gulbe; “Lai risinātu vardarbību skolā, noteikti kā monitorings skolā nepieciešams labjūtības rīks”, ko izteica izglītības un zinātnes ministres A. Čakša; “Pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā”, kas parādījās vairākos plašsaziņas līdzekļu vietnēs, sastatot pretmetus — brīvprātību un iesaukumu, un “Likumos paredz iestrādāt iespēju pacientiem atteikties no veltīgas ārstēšanas brīžos, kad viņi paši vairs nevar savu viedokli paust”, kas bija vēstīts kādā ziņu virsrakstā.
Par uzvarētāju tika atzīts Latvijas Avīzē publicētais divdomīgais virsraksts “Dakteri žņaudza un sita”, jo bez konteksta nav saprotams, vai ar pirmo vārdu domāts ‘dakteri’ — vīrieši — kuri kādu žņaudza un sita, vai arī ‘dakteri’ — vīrieti vai sievieti — kuru kāds žņaudza un sita. Jāvaicā, vai šādas pārprotamas divdomības virsrakstos ir vēlamas?
Gada spārnotais teiciens
2023. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši: ieraksts X tīklotnē “Kāpēc tāda vilcināšanās?”, kurā tika vēstīts par Pasažieru vilciena nedienām; ministru prezidentes E. Siliņas sacītais “Labā ziņa — nevajag katram cilvēkam pasi Latvijā,” un hokeja komentētāja L. Zariņa sauciens “Tā ir nirvāna!”, kad Latvijas izlase pasaules čempionātā hokejā izcīnīja bronzas medaļu.
Par gada spārnoto teicienu kronēts Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta A. Dzalba sacītais: “Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt.”
Jaunvārdi
Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem jāizceļ tādi vārdi kā: “kailendārs” kailfoto kalendāra vietā, “[Latvijas gaisa] satiksmes gausināšana,” saistībā ar valsts lidsabiedrības izpilddirektora darbību, un “sveškauns” — kauns par cita cilvēka rīcību. Ievēroti arī “snidzināt” par sniegu, kas sijā kā lietus, “ekrānlaiks”, “guļspiede”, “knapaugšiņa” (croptop), “mīļlops”, “pirkumšķirtnis” pie kases lielveikalā, “turleja” (ģenitālijas) un citi. Tomēr gada jaunvārda godā tikusi “sāļvira” līdzšinējās soļankas vietā.
Gada vārds
Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās vārdi: “atkrieviskot” (otrreiz) — mazināt krievu valodas, kultūras un Krievijas interešu neproporcionāli lielo ietekmi, kas Latvijā ir Krievijas imperiālisma un rusifikācijas politikas sekas; “ēnu kabinets” gan kā apzīmējums alternatīvam ministru kabinetam, gan ironiski izsakoties par esošo; “mākslīgais intelekts” un “trakdancis” (mosh pit).
Taču par uzvarētāju tika apstiprināts vārds “atdēvēt, atdēvēšana” — pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu.
Aptaujas žūrijā darbojās žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.
2024. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus lūgums sūtīt uz gadavards@inbox.lv un visa gada garumā valodas aktualitātēm varat sekot tīklotnē X: @gadavards!
