“Viņai raksturs neļauj atskaitīties!” Mitrofanovs aizstāv Ždanoku, kurai pārmet biedrošanos ar Krievijas dienestiem
Vakardien medijos publicēto stāstu un pierādījumus par “Latvijas krievu savienības” (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem nu komentējis arī viņas ilggadējais partijas biedrs Miroslavs Mitrofanovs.
Krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" un latviešu, zviedru, igauņu žurnālistu publikācija par Tatjanu Ždanoku ir izraisījusi rezonansi kā Latvijā, tā arī Eiropas Parlamentā (EP).
Publikācijā aprakstītā LKS līdzpriekšsēdētājas, ilggadējās EP deputātes komunikācija ar Krievijas pilsoņiem, kuri, iespējams, ir Federālā drošības dienesta (FDD) piespiedusi EP sākt izmeklēšanu.
Tikmēr Saeimā vairākas partijas publicējušas ar aicinājumu rīkoties ne vien pret Ždanoku, bet arī pret LKS.
“Progresīvie” aicina atbildīgos dienestus izvērtēt LKS darbību, bet “Apvienotais saraksts” –izskatīt iespējas pārtraukt LKS kā partijas darbošanos Latvijā vispār.
Mitrofanovs: “Vismaz viena vēstule viltota”
Jauns.lv sazinājās ar Tatjanas Ždanokas ilggadējo partijas biedru, LKS līdzpriekšsēdētāju Miroslavu Mitrofanovu, lai noskaidrotu, kāda atmosfēra šobrīd valda politiskajā spēkā un kādas ir viņa domas par notikušo.
“Man ir informācija, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs – Spānijā, Igaunijā un vēl – būs līdzīgas publikācijas par citiem EP deputātiem. Tā ir koordinēta akcija, lai piespiestu tos eiroparlamentāriešus, kuri vēl nav piekrituši, stingrāk iestāties par iniciatīvām Ukrainas atbalstam,” uzreiz pauda Mitrofanovs.
Uz jautājumu – kā viņam tas zināms, LKS pārstāvis skaidroja: “Mums draugi atsūtīja, no Spānijas, Igaunijas.”
Atgriežoties pie stāsta par Tatjanu Ždanoku, Mitrofanovs piebilda, ka ar partijas biedreni sazvanījies vēl piektdien, kad viņa pateikusi: “Spriņģe ["Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe] pret mani gatavo rakstu, vajag ātri sagatavot atbildes.”
Aicināts tomēr komentēt publicēto materiālu, viņš pauda: “Jā, šī sarakste Tatjanai ir bijusi, taču vismaz viena vēstule ir viltota – tā par naudu [domāts, par 6000 ASV dolāriem priekš Georga lentītēm]. Toreiz bija 2010. gads, mums nebija šādas vajadzības, nebijām organizatori.”
Uz piebildi, ka Uzvaras svētkus svinošā krievu kopienas daļa arī tolaik bija saliedēta, 9. maija notikumu rīkošanā piedalījās dažādi spēki un Ždanoka jau varēja individuāli vērsties šādā jautājumā, Mitrofanovs atbildēja noraidoši, bet nepamatoja savu pārliecību.
“Kā arī, daļa vēstuļu, redzams, rakstītas ar latīņu burtiem. Mēs to nekad nedarītu, sazinoties ar Krievijas pilsoni,” vēl apgalvoja LKS pārstāvis.
“Ždanoka nav politiķe, kurai vajadzētu kuratorus. Viņas raksturam neatbilst atskaitīšanās. Kādus 20 vai pat 30 gadus esam starptautiski komunicējuši, tostarp arī ar Krieviju, nevienam jau nav uz pieres rakstīts – ir vai nav viņš aģents, specdienestu pārstāvis,” turpināja Mitrofanovs.
Vaicāts par politiskā spēka “Apvienotais saraksts” iniciatīvu – Mitrofanovs pauda: “Kad cilvēkam ir nelaime, atradīsies maitas, kuri to izmantos. Acīmredzami šo situāciju citi izmanto savu politisku mērķu vārdā.”
LKS joprojām cer uz vietu Eiroparlamentā
Šī gada vasarā notiks jau piektās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Nevienā no sasaukumiem neesam iztikuši bez tādu politisko spēku pārstāvjiem, kuri allaž aģitējuši par ciešākām saitēm ar Krieviju un no kuriem daži pat pēdējos gados tā arī nespēj skaidri nosodīt šīs agresorvalsts ārpolitiku.
Visu šo laiku visskaļāk šajā ziņā EP uzdarbojās tieši Ždanoka.
Viņai varam teikt "paldies" par Latvijas pārstāvēšanu, atkārtoti ar balsojumu, iestājoties pret palīdzību Ukrainai un aizstāvot EP Krieviju.
Vēl Ždanoka cītīgi, tostarp melojot no EP tribīnes, dezinformēja parlamentāriešus un ES kopumā par Latvijas politiku pret krievvalodīgajiem, uzsverot, ka Latvija apspiež etniskās minoritātes.
Esot EP deputāte, viņa piedalījās demonstrācijās, kurās tika pieprasīts nesniegt Ukrainai militāru palīdzību un apciemoja Lietuvā ieslodzīto par spiegošanu Krievijas labā notiesāto bijušo radikāli kreisās partijas “Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte” līderi Aļģirdu Palecki.
Taču faktiski 2022. gadā Ždanoka no EP krēsla tomēr tika izkustināta un šobrīd viņas dienas EP ir skaitītas.
Togad rudenī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Attiecīgi šobrīd LKS, kas nu, pēc apvienošanās ar marginālo "Centra partiju" sauc sevi par "Pamats-LV", uz EP izlēmusi stumt tā saucamo cilvēktiesību aktīvisti Innu Djeri.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" izmeklēšanu, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, Ždanoka aktīvi sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) virsnieki.
Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzto e-pasta saraksti.