Ventspils slimnīcā 30 gadus vecai pacientei pirmo reizi veikta ceturtās pakāpes skoliozes operācija
foto: Paula Čurkste/LETA
Ilustratīvs attēls.
Sabiedrība

Ventspils slimnīcā 30 gadus vecai pacientei pirmo reizi veikta ceturtās pakāpes skoliozes operācija

Jauns.lv/LETA

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrā janvārī 30 gadus vecai pacientei veikta komplicētas ceturtās pakāpes skoliozes korekcijas operācija, informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rudzroga.

Ventspils slimnīcā 30 gadus vecai pacientei pirmo ...

Operāciju, kuras ilgums bija septiņas stundas, veica slimnīcas speciālistu komanda, izmantojot slimnīcā pieejamās mūsdienīgās tehnoloģijas.

Operācijā piedalījās profesionālu un pieredzējušu speciālistu komanda - Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, mugurkaulāja ķirurgs Jānis Osītis, mugurkaulāja ķirurgs Dmitrijs Kirejevs, anesteziologs, reanimatologs Olafs Ķeņģis, anestēzijas māsa Ina Kriņina un operāciju māsa Sintija Brice.

Skolioze ir mugurkaula deformācija ar izliekumu un rotāciju no fizioloģiskās ass, kas izraisa arī ķermeņa deformāciju, un tās pakāpe tiek noteikta atkarībā no izliekuma jeb Koba leņķa lieluma. Šajā gadījumā izliekuma leņķis tuvojās 90 grādiem, kas nozīmē, ka tā ir ceturtās pakāpes skolioze.

Kā skaidro mediķi, skoliozes operāciju visbiežāk rekomendē veikt pusaudža vecumā, kas nodrošina zemākus riskus un ātrāku atlabšanu pēc operācijas. Kā atzina paciente, tad 12 gadu vecumā, kad viņai tika diagnosticēta skolioze, nav bijis pietiekami daudz informācijas, līdz ar to ģimene tolaik nav guvusi pārliecību, ka operācija būtu labākais risinājums.

Paciente, balstoties uz speciālistu rekomedācijām un uzklausot citu pacientu pieredzi, vērsusies tieši pie Osīša.

Osītis skaidro, ka pieaugušā vecumā skoliozes koriģēšana ir bīstamāka un ar krietni augstāku komplikāciju risku nekā bērna vecumā - iespējami muguras smadzeņu darbības traucējumi, paralīze, asiņošana, kas izraisa bīstamu stāvokli, turklāt operācijas laikā var nākties konstatēt, ka plānoto rezultātu panākt nav iespējams.

Magnētiskajā rezonansē netika diagnosticēti ar muguras smadzenēm saistīti ierobežojumi operācijas veikšanai, un paciente, neraugoties uz komplikāciju riskiem, izvēlējās veikt operāciju. Paciente norāda, ka lēmums ticis pieņemts nākotnes vārdā, izvērtējot iespējamās veselības problēmas, kas varētu rasties, ja operācija netiktu veikta.

Aprakstot operācijas gaitu, Osītis norāda, ka jau sākotnēji bija zināms, ka tā būs ilga, ietverot divus etapus. Pirmajā etapā pacientei atvērts krūšu kurvis, un no priekšpuses mugurkauls pārdalīts četrās vietās, lai panāktu lokanību. Otrais etaps veikts, pacienti noguldot uz vēdera.

Kā norāda ķirurgs, šis posms līdzinās standarta mugurkaulāja operācijai, šajā gadījumā aptverot desmit skriemeļus un deviņus locītavu pārus. Visizliektākajā vietā piecos segmentos veidoti arī mākslīgie lūzumi, abās pusēs pilnībā pārdalot mugurkaula locītavas. Pēc abiem etapiem bija vērojams, ka mugura kļūst kustīgāka un ir iespējams veikt plānoto taisnošanu. Stiprinājumam izvēlēti īpaši izturīgi implanta materiāli - kobalta hroma sakausējuma stieņi, norāda ķirurgs.

Osītis uzsver, ka operācija noritēja bez sarežģījumiem. Vienīgās izmaiņas, kurām nācies pielāgoties, bija iztaisnotā mugurkaula garuma izmaiņas, līdz ar to - viens no paredzētajiem stieņiem tomēr izrādījies par īsu un operācijas laikā ticis nomainīts. Pacientes garums, salīdzinot pirms un pēcoperācijas rentgena mērījumus, bija palielinājies par pieciem centimetriem.

Lai precīzi ievadītu visas skrūves, tika izmantotas Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrā pieejamās tehnoloģijas - tai skaitā 3D rentgens un asiņu reinfūzijas aparāts (Cell Saver). Būtiska nozīme bija arī kvalitatīviem implantiem, kurus ražotājs izstrādājis un pielāgojis skoliožu operāciju vajadzībām.

Operācijā nozīmīgs bija arī profesionāls anesteziologu darbs. Šīs operācijas specifika noteica, ka pacientei tiek veikta dalītā intubācija, lai anestēzijas laikā būtu iespējams pēc nepieciešamības ventilēt katru plaušu atsevišķi vai abas kopā.

Turklāt šajā gadījumā arī iekšējo orgānu - sirds, plaušu, bronhu un arī asinsvadu novietojums ir citādāks nekā standarta gadījumos, līdz ar to sarežģītāka ir arī intubācijas veikšana. Šādu operāciju standartā ietilpst arī pacienta pamodināšana nepamodinot, kas nozīmē, ka iepriekšējās dienas paciente tiek intensīvi apmācīta - pēc pieprasījuma veikt aktīvas kustības ar pēdām - guļus, ar acīm ciet. Anesteziologiem jānodrošina, ka muskuļu relaksācija ir beigusies, bet paciente nemostas.

Veiksmīgam iznākumam svarīgs ir arī pēcoperācijas periods. Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrā operēto pacientu aprūpes komandu jau piekto gadu vada Aida Ķire, kas sadarbībā ar māsām un fizioterapeitiem rūpējas par agrīno atveseļošanās procesu.

Paciente pēc operācijas jūtas labi un motivēta pēc iespējas ātrāk atveseļoties.

Kopš 2019.gada sākuma, kad Ventspils slimnīcā darbu sācis Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrs un sāktas regulāras mugurkaulāja operācijas, to skaits ir būtiski pieaudzis - 2019.gadā veiktas 139 operācijas, savukārt 2023.gadā - 329. Kopumā no 2019. līdz 2023.gadam veiktas 1290 mugurkaulāja operācijas.