Jūrmalas dome: steidzami nepieciešama specializēta korekcijas iestāde bērniem, kuri izdarījuši nopietnus noziegumus

Kā jau iepriekš vēstīts, naktī uz 11.janvāri Jūrmalā, Slokā, 13 gadus vecs mazgadīgais nodūra savu vienaudzi. Pēc policijas sniegtās informācijas, iepriekšējā vakarā pirms pusnakts vairāki jaunieši, kuri dzīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē, bija devušies uz Rīgu, lai, iespējams, lietotu alkoholiskos dzērienus.

Pēc tam viņi ar vilcienu atgriezušies Slokā, kur satikušies ar diviem sava vecuma jauniešiem, no kuriem viens vēlāk nogalināts. Pusaudzis, kurš tiek turēts aizdomās par šī nozieguma izdarīšanu, vēl nav sasniedzis kriminālatbildības vecumu, līdz ar to viņš pēc izmeklēšanas darbību veikšanas nodots atpakaļ sociālās aprūpes iestādes pieskatīšanā.

Sēdes dienaskārtībā šāds jautājums nebija iekļauts, taču diskusija raisījās spontāni pēc deputāta Jāņa Asara (NA) jautājuma Drošības komitejas vadītājam Andrejam Morozovam ("Saskaņa") par pašreizējo drošības situāciju Slokā.

Bērnu namā "Sprīdītis" uz 15 bērniem pašlaik ir desmit audzinātāji, trīs sociālie darbinieki, papildu viens skolotājs, apsardze, divi psihologi, un supervizors, skaidroja Morozovs. Videonovērošana ir gan no ielas, gan iekštelpās, ir uzstādīti kustības sensori, kā arī papildu videonovērošana Slokā un Kauguros. "Diemžēl valsts normatīvie akti neparedz problemātiskus bērnus norobežot tādās vietās kā [bija] Naukšēni, bērnus, kuri ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus," sacīja Morozovs.

Pašvaldības policija pastiprināti uzraugot bērnu namu. Bērnu namā bijusi arī fiziska apsardze, kuras darbinieki ir pēc nozieguma Slokā pa dažām dienām nonākuši tiktāl, ka viņi vērsušies pēc palīdzības medicīnas iestādēs un psiholoģiski nespējot uzturēties bērnu namā, pastāstīja domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS).

Pašvaldības darbinieki ir gājuši skatīties, kur var uzstādīt novērošanas kameras bērnu nama koplietošanas telpās. Viņi atteikušies turpmāk ieiet bērnunamā bez policijas uzraudzības, jo pagalmā viņi tikuši apmētāti ar ledus gabaliem.

Pašlaik pastāvot arī draudi no ārpuses, jo žurnālisti esot publiski izpauduši iestādes adresi, kur šie bērni dzīvo. Līdz ar to esot apdraudēti arī tie bērnunama bērni, kas nav piedalījušies šajā noziegumā, bilda domes priekšsēdētāja.

Sproģe atzina, ka pa šim divām nedēļām ļoti daudz uzzinājusi par šiem bērniem un viņu dzīvi. "Es runāju par to emocionāli, jo divu nedēļu laikā esmu bijusi vairākās iestādēs, runājusi ar labklājības un pašvaldību ministriem. Jārunā ar Valsts prezidentu, kaut kas jādara pēc iespējas ātrāk visiem kopā," uzsvēra domes priekšsēdētāja.

Pašvaldības vadītāja pauda nožēlu par to, ka "Naukšēni ir likvidēti, šādas iestādes vairs nav". Bāriņtiesas izņem šos bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm un sūta uz Rīgas iestādēm, kurās pašlaik vietu nav, visas ir aizņemtas.

Turpinot situācijas izklāstu, Sproģe skaidroja, ka ja arī gribētu šo jauniešu grupu sadalīt, tad šobrīd tas nav iespējams. Pat, ja būs kāda tiesvedība, kas noteiks policijas uzraudzību, tā būs jāveic tepat Jūrmalā, un šie bērni atradīsies tieši šajā pašā mājā, kopā ar citiem bērniem.

"Esmu uzrunājusi ministrus un aicinājusi veidot šādas iestādes,- vai tās ir veselības aprūpes iestādes, vai tās ir iestādes dažādu vecumu bērniem, atkarībā no pārkāpumiem, no uzvedības veida. Līdzekļu, protams, budžetā tam nav," bilda domes priekšsēdētāja.

Latvijā esot speciāla programma "SOS", kura ir ļoti dārga, kuru neapmaksā neviena ministrija un kurai nav līdzfinansējuma pašvaldībai, stāstīja Sproģe. Tur bērni no šiem attīstības centriem tiekot ievietoti ģimenēs.

Visiem šiem bērniem ir mobilie telefoni, kurus tiem dāvina mobilo telefonu operatori, jo tie ir dzīves grūtībās nonākuši bērni, kuriem ir jāpalīdz, bilda Sproģe. Viņa pievērsās arī tā sauktajam "Origo" bērnu grupējumam, bilstot, ka ir biedējoši "pēc deviņiem vakarā pārvietoties pa "Origo" tuneli, kur pulcējas bērni no visas Latvijas, viņus uzrauga pieauguši cilvēki "ar pagātni" un "māca viņiem dzīvi". Viņiem ir čats, viņi ir sadalīti pa reģioniem, apgalvoja deputāte.

Bērnu namos tiekot ievietoti bērni jau no sešu, septiņu gadu vecuma, kuri ir izdarījuši smagus noziegumus. Iestādes pašvaldībai savās vēstulēs norādot, kā jādarbojas ar šiem bērniem un šo bērnu ģimenēm, lai viņi varētu tajās atgriezties. "Tad man radās jautājums, vai man ir tiesības aiziet uz Centrālcietumu un runāt ar šo bērnu vecākiem par to, lai bērns nonāktu atpakaļ ģimenē," retoriski jautāja Sproģe.

Pašvaldības vadītāja bilda, ka cilvēkresurss uz vienu bērnu bērnunamā ir liels, bet "viņiem tas nav vajadzīgs, jo viņiem ir sava dzīve". Sproģes ieskatā, viņiem var nodrošināt "nez kādu vidi", bet sabiedrībai ir kopā jādomā, kā veidot institūcijas un iestādes, lai šiem bērniem būtu tā sajūta, ka par kādu nodarījumu būs kaut kāda apstākļu maiņa.

Pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Bēniņš bilda, ka pašlaik notiek cīņa ar sekām, jo preventīvie mehānismi nav bijuši pietiekami efektīvi, lai šie bērni spētu iekļauties dzīves procesos un socializētos. Dažādu institūciju sadarbības modeļa trūkums, tostarp arī valsts nostājas trūkums ir radījis šo situāciju, apgalvoja Bēniņš.

Arī Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Dace Riņķe (ZZS) pauda viedokli, ka valstī pietrūkst šīs sociālās korekcijas iestādes. Tajās iestādēs, kas jau darbojas patlaban, pakalpojumi no vienas puses ir pieejami, bet no otras puses tie jāgaida bezgalīgās rindās, lai arī palīdzība vajadzīga "šeit un tagad". "Tas, ko šie bērni ir redzējuši savās ģimenēs divu, trīs un, četru gadu vecumā, - mēs varam tikai mēģināt ar viņiem kaut kādā veidā strādāt, mēģinām viņiem parādīt arī šīs pasaules gaišās puses un cerēt, ka viņi tās saskatīs."

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) apņēmusies "iespēju robežās" veikt nepieciešamās darbības, lai iecerētā terapeitiskā iestāde augsta riska pusaudžiem - "Terapeitiskā māja" - Latvijā tiktu ieviesta "bez nepamatotas kavēšanās".

Šī gada sākumā Jūrmalā kriminālatbildības vecumu nesasniedzis bērnunama iemītnieks nodūra vienaudzi. Pēc nozieguma dūrējs tika nodots atpakaļ pieskatīšanai sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē, jo valsts kopš 2022.gada ir likvidējusi sociālās korekcijas izglītības iestādes, bet līdzvērtīgs mehānisms to vietā nav nācis un pagaidām ir plānošanas līmenī.

Latvijā patlaban nav strukturēta, mērķtiecīga stacionāra pakalpojuma augsta riska jauniešiem, kuri apdraud sevi vai citus cilvēkus, atzīst TM.

Patlaban notiek informatīvā ziņojuma projekta precizēšana atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem. Tieslietu ministrija plāno tiesību aktu projektu portālā ievietot saskaņošanai precizēto projektu līdz šā gada 22.janvārim. Iecerēts, ka informatīvā ziņojuma projektu varētu virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā tuvākajā laikā.

Kad tiks saņemts Ministru kabineta atbalsts "Terapeitiskās mājas" izveidošanai un lemts par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, tad līdz 2025.gada 1.martam plānots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīcības plānu "Terapeitiskās mājas" izveidošanas procesa nodrošināšanai, lemjot vai pakalpojuma sniegšanai ēka tiks pielāgota vai būvēta, kā arī par personāla piesaisti, apmācīšanu un citām būtiskām darbībām.

TM "iespēju robežās veiks visas nepieciešamās darbības, lai notiktu ieceres tālāka virzība bez nepamatotas kavēšanās", sola TM. Ministrija atzīmē, ka "Terapeitiskā māja" būs slēgta tipa iestāde, kuras darbības plānošanā un organizēšanā ir jāpievērš īpaša uzmanība drošības prasībām.

Jūrmalas iedzīvotāju iniciatīvas grupa izplatījusi atklātu vēstuli, kurā aicina atbildīgās iestādes izvērtēt Slokā notikušās pusaudža slepkavības cēloņus.

Iniciatīvas grupa aicina organizēt starpinstitucionālu un starpprofesionāļu sanāksmi, lai izrunātu ārpusģimenes aprūpes sniegto pakalpojumu trūkumus un rastu risinājumus to novēršanai. Vēstules autoru ieskatā, ārpus ģimenes aprūpē nonākušie bērni nesaņemot rehabilitācijas atbalstu "vispār un nekādā veidā".