Kultūra
2024. gada 22. janvāris, 17:47

Daudzi padomju okupācijas laikā tapušie Latvijas mākslinieku darbi būs skatāmi mākslas centra “Zuzeum” izstādē “Kur lai paslēpjās!”

Jauns.lv

​​​​​​​Mākslas centra “Zuzeum” Lielajā izstāžu zālē no 9. februāra līdz 19. maijam būs skatāma izstāde “Kur lai paslēpjās!”. Kuratore – Sandra Krastiņa, scenogrāfija – Reinis Liepiņš un “Sudraba arhitektūra”. Izstādē būs skatāmi vairāk kā 350 padomju okupācijas gados tapuši Latvijas mākslinieku mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, privātajām kolekcijām, kā arī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli.

Džemma Skulme "Tautasdziesma" (publicitātes foto)

“Kur lai paslēpjās!” – ne jautājums, bet konstatējošs kliedziens, apzinoties padomju realitāti, izskan mākslinieka Roberta Stārosta 1954. gada zīmējuma spontānajā parakstā. Autora rakstītais, ar gramatiski nekoriģēto izteiksmi, skaudri iezīmē eksistenciālās izvēles, kādas cilvēkiem bijis jāizdara. Šis nosaukums pasvītro kuratores Sandras Krastiņas ieceri veidot izstādi ap diviem atskaites punktiem – varas angažētajām tematikām un mākslinieku meklējumiem brīvas izteiksmes valodā. Mākslas darbi, kas tapuši padomju okupācijas laikā, no 1945. gada līdz 1990. gadam, ir autentiskas liecības varai maksātajiem mesliem, kā arī pretstāvības un nepakļāvības garam, ko mākslinieki spējuši iestrādāt savos darbos, veidojot no padomju ideoloģijas attīrītu telpu. Vienlaicīgi izstāde aktualizē Laikmetīgās mākslas muzeja un padomju okupācijas laika ekspozīciju trūkumu.

“Kā attēlot veselu laikmetu vienas telpas ietvaros? Kā attēlot mākslinieka personības spēku vai nespēku pretoties vai sadarboties ar okupācijas varu viena laikmeta ietvaros? Ko izlikt apskatei un ko atstāt plauktā? Un vai atstāt plauktā uz visiem laikiem? Kur lai paslēpjas?”, izstādes scenogrāfijā šos jautājumus risina arhitekts Reinis Liepiņš. Lai esences formātā izsekotu mākslas mantojumam gandrīz piecdesmit gadu garumā, Sandra Krastiņa izstādē izceļ artefaktus no dažādām mākslas disciplīnām: glezniecības, grafikas, tēlniecības, grafiskā dizaina, plakāta, fotogrāfijas, unikālā un rūpnieciskā dizaina.

Par izstādes kuratori Sandru Krastiņu:

Sandra Krastiņa (dz. 1957) ir gleznotāja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda “Neputns” žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore (2006–2012), grāmatu redaktore, izstāžu kuratore. Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas locekle (2010–). Izstādēs piedalās kopš 1980. gada, darbojusies arī grāmatu ilustrācijā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām. Viņas darbi atrodas: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcija (Rīga, Latvija), Ludviga muzejs (Āhene, Vācija),Valsts Tretjakova galerija (Maskava, Krievija), Rotko muzejs (Daugavpils, Latvija), Tartu Mākslas muzejs, Zuzānu kolekcija (Rīga, Latvija), Mati Miliusa kolekcija (Tartu, Igaunija), Ola Foundation kolekcija (Rīga, Latvija), Art Hub kolekcija (Abū Dabī, Apvienotie Arābu Emirāti), privātkolekcijas Latvijā un ārzemēs. 2018. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

Par izstādes arhitektu Reini Liepiņu:

Reinis Liepiņš (dz. 1970) ir arhitekts, kura darbības lauks aptver kultūrvēsturiskā mantojuma pielāgošanu, dizainu, interjeru un arhitektūru. Pēdējā laika nozīmīgākajos projektos – Hanzas Peronā Rīgā, Valmieras teātra Kurtuvē un Rīgas pils Konventa / Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja atjaunošanā – R. Liepiņš apvieno vēsturisko vērtību saglabāšanu un jaunas, ekonomiski pamatotas arhitektūras pievienošanu augstvērtīgā estētikā. 1998. gadā nodibina arhitektu biroju “Sudraba Arhitektūra”. Reiņa Liepiņa vadībā izstrādāti vairāk kā 60 arhitektūras projekti gan Latvijā, gan arī citur Eiropā.

Mākslas mediatori un publiskā programma:

Šīs izstādes laikā izstāžu zālē darbosies mākslas mediatori, ar kuriem varēs apspriest un diskutēt par izstādītajiem mākslas darbiem. Projekta publiskās programmas ietvaros norisināsies dažādas darbnīcas, lekcijas un sarunas, ar kurām varēs iepazīties mākslas centra mājaslapā.