Sinoptiķi nākamnedēļ sola pamatīgu atkusni un ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs

Nākamās darba nedēļas sākumā atkusnis valdīs lielākajā daļā Latvijas teritorijas, gaidāmi arī nokrišņi - sniegs, slapjš sniegs un lietus. Strauji kusīs sniega sega, sāks kust ledus. Latvijas rietumu rajonos atkusnis būs ilgstošāks, paaugstināsies ūdenslīmenis.

Turpinoties atkusnim, gaidāma ledus sakustēšanās un iešana, tās laikā veidosies ledus sastrēgumi. Noteces un ūdenslīmeņa paaugstināšanās izraisīs palieņu un zemāko vietu applūšanu rietumu un centrālās daļas upju baseinos. Austrumdaļas upēs atkusnis nebūs tik ilgstošs, tur atsevišķos upju posmos iespējama lokāla ledus sakustēšanās un iešana. Kusīs sniegs un ledus, uz ledus izveidosies sniegūdens lāmas, palielināsies lāsmeņu platības.

Gaidāmais ūdenslīmeņa kāpums sāksies 22.-23. janvārī, 23.-24. janvārī tas būs straujš. Daudzviet ūdenslīmenis pārsniegs atzīmes, kas atbilst dzeltenajam brīdinājumam par augstu ūdenslīmeni. Ledus iešanas gaitā sastrēgumu izraisītie ūdenslīmeņu kāpumi var būt vēl augstāki.

Kurzemes upēs ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 0,7…1,5 m, vietām līdz 2,5 m, maksimuma iestāšanās 25.01.-2.02.

Zemgales upēs ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 0,6…2,0 m, maksimuma iestāšanās 25.01.-29.01.

Gaujas un Salacas baseina upēs ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 0,1…0,5  m, maksimuma iestāšanās 25.01.-31.01.

Daugavas baseina upēs:

Daugavas lejteces baseina upēs (Ogre, Lielā Jugla, Mazā Jugla u.c.) ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 0,6…1,5 m, vietām 2,5 m, maksimuma iestāšanās 26.01.-30.01.

Daugavas baseina upēs Latgalē  ūdenslīmeņa kāpums gaidāms par 0,3…1.0 m, maksimuma iestāšanās 26.01.-31.01.

Austrumdaļas upēs ievērojams ūdenslīmeņa kāpums nav gaidāms neliela atkušņa gadījumā, tomēr pastāv iespēja, ka atkusnis ieilgs. Ja atkusnis ieilgs, tad arī austrumdaļas upēs ūdenslīmeņa paaugstināšanās būs ievērojamāka.

Šajā ziemas sezonā ledus veidošanās un iešana jau notika 2023. gada rudens - ziemas mēnešos. Decembra beigās lielākā daļa Latvijas upju bija atbrīvojusies no ledus segas, upēs bija augsti ūdenslīmeņi, plaši applūdušas upju palienes un zemākās vietas. Šāda situācija izveidojās atkušņa ietekmē, ko papildināja nokrišņi.

Janvārī atgriezās sals, bija dienas, kad tas bija bargs. Upju notece kopš rudens bija ievērojami palielināta, tāpēc ledus veidošanās notika paaugstinātas noteces apstākļos. Upēs intensīvi sāka veidoties ledus, sākotnēji tās bija piesalas gar krastiem un upēs ilgstoši gāja vižņi, daudzviet veidojās ledus un vižņu sablīvējumi, strauji paaugstinājās ūdenslīmenis. Lielākajā daļā upju vižņu iešanas periods bija ilgstošs, tā laikā upju līkumos, pie salām, lejteču posmos un citur uzkrājās vižņi, izveidojās sablīvējumi, kas, palielinoties notecei, būtiski apgrūtinās ūdens caurplūdi. Turpinoties sala periodam, ledus sega nostiprinājās.

Janvārī veikti vairāki ledus biezuma mērījumi, vidējais ledus biezums:

9.janvārī Lielupē pie Kalnciema 11 cm;

10.janvārī Pededze pie Litenes 12 cm, Lielupe pie Jelgavas 11 cm, Mūsa pie Bauskas 7 cm, Bārta pie Dūkupjiem 8 cm;

11.janvārī Lielupē pie Slokas 14 cm, Ogres lejtecē pie dzelzceļa tilta 12 cm , zem ledus metru biezs vižņu slānis;

15.janvārī Dubnā pie Sīļiem 14 cm, Oša Kūlenieki 13 cm;

17. janvārī Daugavā pie Daugavpils 15 cm, zem ledus metru biezs vižņu slānis;

18. janvārī Gaujā pie Valmieras 10 cm, pie Carnikavas 15 cm, Salacā pie  Lagastes 10 cm, Lielajā Juglā pie Zaķiem 17 cm.