Sabiedrisko attiecību speciālists Feders nejauši nopludina sava biznesa modeli

Janvāra sākumā LTV ziņu dienesta žurnālists Ģirts Zvirbulis saziņas lietotnē “Signal” saņēma ziņu no sabiedrisko attiecību speciālista Ginta Federa. Knapi apsveicinājies un nepārliecinājies, ar ko sarakstās, Feders sāka piedāvāt savus pakalpojumus. Savukārt žurnālists noreaģēja un saziņā ar “de facto” iesaistījās žurnālistiskā eksperimentā, kas ilga divas stundas.

SARAKSTES fragments

“G.Feders:  Aprunājos mediju pusē. Arī CFLA ar avotu. Visu varam izdarīt. Bet tas nav
bezmaksas pasākums no manas puses, draugs, noteikti – vajag pagales gādāt ugunskuram.

“Klients” (LTV): Cik lielas pagales?

G.Feders:  Piecas ir sākums  un domāju, ka ar to arī pietiks un pēc tam kursies pats. (..)

“Klients” (LTV): Cik drīz vajag akceptu? Rēķinām. (..)

G.Feders:  Klau, nu Tu piecīti tagad rēķināsi? Tas taču simboliski. Izdarām šo!!

“Klients” (LTV): Rezultāts drošs?

G.Feders:  Drošs ir: 1) nāve; 2) VID nodokļi. Mans piedāvājums ir trešais drošākais.”

Feders vēlāk sarakstē apstiprināja, ka ar “5 pagalēm” ir domāti 5 tūkstoši, jo lūdz atsūtīt rekvizītus kompānijai, kurai aizsūtīt rēķinu – 5000 eiro plus PVN. Rezultāts, ko par šādu summu solīja Feders, bija šāds: “1/ būs pamatīgs ļembasts medijos; 2/ pieslēdzu divus žurnālistus (jau vienojos) LETA un “Pietiek”; 3/ žurnālistu iesniegums visās iestādēs; 4/ lobisms un CFLA rīcība - uzsāks izmeklēšanu. Ja nebūsi apmierināts ar rezultātu, pusi naudas atskaitīšu atpakaļ.”

Tēma, par ko Feders solīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) rīcību, bija Liepājas tramvaja Eiropas Savienības fondu projekts. Lai pārliecinātu potenciālo klientu, Feders sūtīja ekrānšāviņus savai paralēli notiekošai sarakstei ar CFLA direktora vietnieku Mārtiņu Brenci. Piemēram, Feders sarakstē ar amatpersonu apgalvoja, ka taisīšot par tramvaja līnijas projektu kampaņu, un vaicāja, vai CFLA reaģēšot, saņemot atbildi, ka jāpapēta dokumenti. “Izdrāzīsim,” tā šo saraksti klientam komentēja Feders.

Sarakstē Feders deva mājienus arī par citu iestāžu un politiķu iesaistīšanu: “CFLA gatava pēc publiska skandāla arī rīkoties. (..) Vari visas pagales šodien man sagādāt, un es salieku fronti. CFLA pateiks soļus. Kā secīgi – lai viss ir loģiski un efektīgi. (..) Runāju ministrijā finanšu – viņi arī gaida žurnālistu jautājumus un tad reaģēs. Tā kā – viss izdarāms. (..) Tikko mans avots saskaņoja CFLA – reaģēs un nav politiskas aizķeršanās. Sākam! Reirs arī pieslēgsies. Viņam dusma uz Apvienoto sarakstu.”

Tāpat Feders klientam no mediju puses solīja lietas, kas ir ārpus normālas sabiedrisko attiecību speciālistu saziņas ar žurnālistiem: “Un tad jautājums – jūs paši proķenē sniegsiet iesniegumu sākt kriminālprocesu? Mana žurnāliste gatava iesniegt CFLA, finanšu ministram, proķenei un KNAB.”

Feders “klientam” arī uzsvēra, ka no viņa puses viss esot ļoti konfidenciāli, un to pašu prasīja pretī.

SARAKSTES fragments

“Klients” (LTV): Bet tur droši, ka nekas nevietā nenoplūdīs?

G.Feders: Liecies mierā, 22 gadus nozarē esmu! :)

(..)

G.Feders:  Gaidu tad tagad tavu rīcību, lai salādēt patronas varu.

“Klients” (LTV): Pag. Es te savā galā ātri apspriedīšos ar kolēģiem.

G.Feders: Apspriedīsies par ko? Tik nesaki neko tālāk, ka es kaut ko tur daru un par samaksām – visam jābūt diskrēti.”

Divarpus stundas pēc sarakstes sākuma Feders saprata, ka ir sarakstījies ar žurnālistu Ģirtu Zvirbuli. Visticamāk, patiesībā viņš savus pakalpojumus vēlējās sūtīt Liepājas uzņēmējam Gatim Zvirbulim no būvkompānijas “CTB”.

Lai gan Liepājā “de facto” uzņēmēju Zvirbuli sastapt neizdevās, uzņēmums “CTB” vēlāk apstiprina, ka sākotnēji komunicēja ar Federu, taču tālāku sadarbību ar viņu noliedz: “Saskaroties ar iespējami prettiesisku situāciju, kas izveidojusies Liepājā saistībā ar ES fondu līdzekļu apguvi tramvaja līnijas pārbūves projektā, kad ekspluatācijā tika pieņemts nepabeigts un sabiedrībai bīstams būvobjekts, SIA “CTB” vērtēja dažādus komunikācijas kanālus, kā šo informāciju aktualizēt. Sadarbība ar Federa kungu tika izskatīta tikai kā viens no vairākiem iespējamiem komunikācijas kanāliem, taču CTB nolēma šajā sadarbībā neiesaistīties, bet turpmāku komunikāciju vest ar saviem iekšējiem resursiem. SIA “CTB” kategoriski norobežojas no jebkādām Federa kunga aktivitātēm – ar viņu nepastāv jebkādas vienošanās un nav veikti nekādi maksājumi.”

Feders no “CTB”, kurai šobrīd ar Liepājas domi ir strīds par Kārļa Zāles laukuma bruģēšanas kvalitāti, bija saņēmis un tālāk aģentūrai LETA pārsūtījis bildes no Rīgas ielas Liepājā. Tur līdz pagājušā gada beigām bija jāpabeidz ES fondu projekts par tramvaja līnijas pārbūvi. Tomēr “de facto” pārliecinājās, ka, lai gan tramvajs kursē, remontdarbi acīmredzami nav pabeigti.

Liepājas dome gada izskaņā bija izplatījusi ziņas, ka ekspluatācijā pieņemtas vairākas šogad pārbūvētas ielas, tomēr atsevišķos būvobjektos noteikti atliktie darbi, kuri jāpaveic līdz vasarai. Savukārt CFLA aģentūrai LETA sniedza komentāru, ka pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse. Īpaši raksturīgi tas esot objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā.

To pašu “de facto” uzsver arī Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols: “Visi šie objekti ir nodoti ekspluatācijā. Ir saņemti atzinumi no visām institūcijām, kas ir devušas tehniskos noteikumus, kas ir atzinuši, ka šie objekti ir droši ekspluatējami ar atliktiem darbiem, kas ir fiksēti būvvaldes aktā.”

“de facto” sazvanīts, Feders apgalvo, ka ar iecerēto klientu viņam līgumu noslēgt neizdevās, taču viņa paustais piedāvājums esot pilnīgi normāls: “Sarakstīties divas privātpersonas vai juridiskas personas var, kā viņas vēlas. Jautājums, vai tas ir ētiski, vai tas ir likumīgi. Tas ir likumīgi un tas ir ētiski.”

Sarunā ar “de facto” Feders samelo, ka viņš nav sarakstījies ar CFLA direktora vietnieku Brenci par Liepājas tramvaja projektu. Tomēr to, ka Feders viņam ir rakstījis, apstiprina ne tikai LTV pārsūtītā sarakste, bet arī pats Brencis. Abi esot pazīstami caur Latvijas Universitāti, kur Brencis ir padomes loceklis, bet Feders kādu laiku bijis sabiedrisko attiecību speciālists.

Brencis apgalvo, ka par iespējamām nelikumībām ar fondu apgūšanu ir gatavs uzklausīt jebkuru, tomēr aģentūra savā darbā nevadās no publiskām kampaņām: “Es attiecīgi Federam arī atbildēju, ka izvēlēties lūdzu pareizo formu, kādā veidā šī informācija nonāks pie mums, un mēs viņu izvērtēsim. Neko aģentūrā vienpersoniski apsolīt un izdarīt nevar. Mums ir pietiekoši skaidri iekšējās kontroles sistēma, lai šos sensitīvos jautājumus pēc iespējas mazinātu ar šāda veida subjektivitāti. Līdz ar to es gribu skaidri un gaiši pateikt, ka šādā veidā šādas melnās kampaņas solītājiem lēmumi CFLA netiek pieņemti un neiet cauri.”

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) šonedēļ slimības dēļ nebija Saeimā, tomēr telefonsarunā ar “de facto” viņš apstiprināja, ka, lai gan Federu pazīstot, vismaz kopš vasaras ar viņu neesot runājis vai citādi sazinājies.

Arī Finanšu ministrijā (FM) noliedza, ka Feders ar kādu tur būtu runājis. Savukārt reakcija uz žurnālistu jautājumiem ir pašsaprotams FM Komunikācijas departamenta uzdevums, skaidro tā direktors Aleksis Jarockis: “Ja runa šajā gadījumā ir par kādu konkrētu projektu, tad Finanšu ministrijas kompetencē neietilpst sadarbība vai darbs attiecībā ar konkrētiem projektiem. Tas ir CFLA kompetencē.”

Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, kurš ir arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis, Federa solījumus klientam sauc par blefu. Informāciju medijiem var nosūtīt katrs, taču žurnālisti to izmanto tad, ja tā ir vērtīga, nevis tāpēc vien, ka to atnesis kāds sabiedrisko attiecību speciālists. “Ja jums kāds apgalvo, ka viņš kaut ko var sarunāt ar žurnālistiem un kaut kādu rezultātu panākt, ka tie žurnālisti kaut ko izdara, nu tad tas par 99 procentiem ir klaji meli. Tā tas nenotiek vienkārši. Vai jebkurš cilvēks var vērsties redakcijā ar kaut kādu savu problēmu, sāpi izstāstīt, tostarp arī uzņēmējs Zvirbulis noteikti, ja būtu vērsies LETĀ, mēs pārbaudītu viņa bažas, ja tur nav noticis kaut kas pareizi, kā var saprast. Bet tas nenotiek tā, ka par to tiek maksāts un ka tam ir vajadzīgas kaut kādas speciālas attiecības ar redakciju,” uzsver Zirnis.

Savukārt Federa stāstus par žurnālistiem, kas esot gatavi sabiedrisko attiecību speciālista uzdevumā rakstīt iesniegumus iestādēm, Zirnis sauc par maz ticamiem. Šāda prakse noteikti neesot izplatīta, bet, ja tā patiešām notiek, tad tas ir pretrunā ar jebkādu profesionālo ētiku un visticamāk tā rīkojas personas, kas par žurnālistiem vien uzdodas, bet patiesībā ir sabiedrisko attiecību speciālisti.