Pasaules varenie ignorē Latvijas prezidentu Andri Bērziņu
Februāra sākumā Vācijā notika ikgadējā prestižā pēc kārtas jau 51. Minhenes drošības konference, kurā piedalījās vairāki simti ārpolitikas un drošības politikas ekspertu, tostarp arī vairāki desmiti valstu vadītāju un ministri. Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vārda aicināto viesu sarakstā nebija.
Ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, izskatījās mazliet dīvaini, ka Bērziņš nebija Minhenē. Tajā pašā laikā tur atradās mūsu kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas prezidenti, kuri visai aktīvi pauda savas valsts nostāju.
Mūsu valsti Minhenes drošības konferencē pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr, ņemot vērā konferences prestižu un pašreizējo Latvijas īpašo lomu Eiropas Savienības prezidentūrā, Bērziņam it kā būtu bija jābūt Minhenē.
Konferences dalībnieki diskutēja par Krievijas agresiju Ukrainā un tās ietekmi uz drošības situāciju Eiropā, terorisma draudiem, hibrīdkaru un citiem pasaules mēroga izaicinājumiem.
Izrādās, ka mūsu prezidents uz Minhenes konferenci pat nebija aicināts. Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne Kasjauns.lv pavēstīja, ka „Valsts prezidenta kalendārā dalība Minhenes konferencē netika plānota” un viņš ielūgumu uz konferenci nebija saņēmis.
Latvijas Ārpolitikas institūta goda direktors Atis Lejiņš sarunā ar Kasjauns.lv atzina, ka pat īsti nebija ievērojis, ka Minhenē nav bijis mūsu prezidenta. Tomēr, analizējot, ka konferencē piedalījās mūsu kaimiņvalstu prezidenti, viņam tas jau šķietot mazliet dīvaini. Viņaprāt, tas saistīts ar to, ka Bērziņš ne ar ko īpaši nav izcēlies „Ukrainas sakarā” un viņš vairījies paust savu viedokli.
Vai tas Latvijai nerīvē kanti, ka uz Minheni netika uzaicināts mūsu prezidents, aptaujātie izsakās izvairīgi. Visai atturīgi viedokli par šo jautājumu preses konferencē pauda premjere Laimdota Straujuma: „Es negribu šobrīd izteikt vērtējumu par Valsts prezidentu, bet galvenais, kā valsts izskatās, un kopumā Latvija izskatās labi.”
Savukārt skarbāks bijis eksprezidents Valdis Zatlers. Viņaprāt, šobrīd par vienīgo darītāju Ukrainas kara sakarā Latvijā atstāts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Premjere nodarbojas ar prezidentūras lietām, bet Valsts prezidents klusē. Tomēr tieši prezidentam šobrīd būtu jābūt aktīvam un skaļam Latvijas interešu aizstāvim ārvalstīs.
Latvijas Universitātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra Latvijas prezidenta neaicināšanu uz starptautiska līmeņa forumiem gan nesauc par Latvijas neveiksmi, jo Baltijas valstis ģeopolitiskā līmenī tik un tā neko ietekmēt nevar. Tomēr piedalīšanās ir prestiža jautājums.
