87 gadus vecajai vecmāmiņai nebija pa spēkam cīnīties ar uguni. VUGD inspektora ģimene ugunsgrēkā zaudē māju
foto: Shutterstock
Zaglis paņem, cik var panest, uguns laupa visu… Fotogrāfijai tikai ilustratīva nozīme.
112

87 gadus vecajai vecmāmiņai nebija pa spēkam cīnīties ar uguni. VUGD inspektora ģimene ugunsgrēkā zaudē māju

Anda Leiškalne

Kas Jauns Avīze

Šis gads Kaspara Melbārža ģimenei Vecumnieku pagastā noslēdzas skumji, un atliek cerēt uz labu cilvēku atsaucību – divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem nodega māja, kur viņš dzīvoja kopā ar sievu un 87 gadus veco vecmāmiņu. Kaspars strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet nelaime nešķiro...

87 gadus vecajai vecmāmiņai nebija pa spēkam cīnīt...

Ugunsgrēks izcēlās sestdien, 9. decembrī, liesmas pārņēma veco divstāvu koka māju 160 kvadrātmetru platībā, kolēģi dzēsa piecas stundas, taču palika vien krāsmatas...

Melbārdis ir VUGD Rīgas reģiona pārvaldes vecākais inspektors un par ugunsdrošību bija gādājis – dūmu detektori bija katrā telpā, apkures ierīces kārtībā, skursteņslauķis bijis, bet nelaimi izraisījusi ledusskapja aizdegšanās.

Dūmu detektori pīkstēja jau no virtuves, bet vecmāmiņa bija otrā mājas galā un signālus nedzirdēja, "Kas Jauns Avīzei" stāsta Melbārdis. Tad sāka skanēt arī citu istabu detektori, un seniore paguva paglābties no degošās mājas, izsaukt ugunsdzēsējus un pat atvērt viņiem vārtus. Divi kaķi, viens vecs un otrs vēl kaķēns, gāja bojā. Suns, Vidusāzijas alabajs, mācēja atvērt durvis un izglābās.

Pavisam citādi ugunsgrēks būtu beidzies, ja mājās būtu pats Kaspars vai vismaz kāds jaunāks cilvēks – pa visu māju bija ugunsdzēšamie aparāti un arī ierīce, kas, iemesta degošā telpā, noslāpē liesmas.

“Diemžēl māja nebija apdrošināta. Ik pa laikam domāju, ka apdrošināšanas lietas jāsakārto, taču ikdienas darbu steigā vairākas reizes atliku. Lai arī cik māja nebūtu aprīkota ar signalizāciju, ugunsdzēšamajiem aparātiem, tomēr dubults neplīst – apdrošināšana ir vajadzīga,” atzīst Kaspars un aicina arī citus nekavēties. “Zaglis paņem tik, cik var panest, ugunij apetīte liela, tā paņem visu…”

Uz lauku māju Melbārdis kopā ar sievu pārvācās no Rīgas pirms trīs gadiem, daudz ieguldīts remontā. Ģimenes vistas un aitas nav cietušas, kaimiņš laipni atvēlējis istabu, kur pārgulēt, taču daudz laika ģimene pavada pie savas nodegušās mājas. Ir jākopj mājdzīvnieki, Kaspars tīra krāsmatas.