Valsts policija skaidro Judzes paustos pārmetumus policijas darbiniekam

Grupas "Dzelzs vilks" bijušā bundzinieka Mārča Judža sieva Rūta, kas emocionālā vardarbībā apsūdzējusi vīru, norāda arī uz iespējamu negodprātību atsevišķu Valsts policijas (VP) un Siguldas novada Bāriņtiesas darbinieku rīcībā.

Runājot par policijas darbu, Rūta vēsta, ka saskārusies ar situāciju, kad izsaucot VP viens no ekipāžas policistiem bijis vīra paziņa, kas par viņas izsaukumu informējis vardarbīgo vīru un pēc tam licis sievietei justies neadekvātai, iztaujājot vai viņa nav lietojusi alkoholu.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska norāda, ka gadījumā ja VP saņemts iesniegums vai izsaukums uz notikuma vietu, Valsts policijas amatpersonas var sazināties ar otro pusi jeb personu, kuru iesniedzējs vai izsaucējs norāda kā vainīgo.

"Nepieciešamības gadījumā tas tiek darīts vispusēju apstākļu skaidrošanas nolūkā." skaidro eksperte.

Tomēr viņa norāda, ka minēto situāciju komentēt ir grūti, jo nav saņemta oficiāla sūdzība pret kādu konkrētu policijas darbinieku.

Tāpat Gžibovska vēsta, ka VP Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Ziemeļu iecirknī reģistrēti vairāki iesniegumi no abām konfliktā iesaistītajām pusēm, un saņemti vairāki izsaukumi uz personu dzīvesvietu. Lai gan Latvijas likumdošanā nav paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība par emocionālās vardarbības nodarījumiem, emocionālā vardarbība bieži nāk kombinācijā ar citiem vardarbības veidiem, kas noteikti Krimināllikuma pantos, piemēram, vajāšana, draudi nodarīt miesas bojājumus vai slepkavību, u.c.

Runājot par iespējamu negodprātību no Siguldas novada Bāriņtiesas puses, Rūta norāda, ka pagaidu aizbildniecība par bērniem piešķirta vīram Mārcim Judzim. Tomēr neilgi pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts par šo regulējumu, bāriņtiesas darbiniece ārpus sava darba laika manīta pusdienojam ar Mārci. Par šo tikšanos sievietei pavēstījusi pati Bāriņtiesas pārstāve. Tāpat, Rūtasprāt, bāriņtiesa lēmuma pieņemšanā nav ņēmusi vērā vardarbības faktu, ko apliecina arī Mārcim piemērotais tuvošanās liegums.

Siguldas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja Kristīne Valtere paziņojusi, ka uz mediju jautājumiem neatbildēs, norādot, ka Rūtai Judzei ir sniegta oficiāla atbilde par minēto situāciju.

Izvaicājot Rūtu par to, kas vēstulē minēts, sieviete atklāj, ka bāriņtiesas darbiniecei, kas pirms tiesas sēdes pusdienojusi ar viņas vīru, izteikts aizrādījums.

Rīgas bāriņtiesas mājaslapā minēts, ka visi bāriņtiesas darbinieki, pildot amata pienākumus, pakļauti diviem ētikas kodeksiem - Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas (LBDA) Ētikas kodeksam un attiecīgās pašvaldības ētikas kodeksam.

LBDA Ētikas kodeksa punkts 6.1.8. paredz, ka darbinieks nepieļauj interešu konflikta rašanos un atsakās no darba pienākumu veikšanas vai amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte.

To vai konkrētajā situācijā veikti pārkāpumi vērtēs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Kā vēstīts Ministru prezidentes Evikas Siliņas ierakstā mikroblogošanas vietnē “X”, Siguldas novada Bāriņtiesai tiks prasīti paskaidrojumi un tiks vērtēts vai tā rīkojusies bērna labākajās interesēs.

Rūta Judze norāda, ka lēmums par pagaidu regulējumu bērnu dzīvesvietas noteikšanā ir pārsūdzēts un par to tiks lemts februāra beigās.