"Izcilības balvas kultūrā" pasniegšanas ceremonija

Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" šodien paziņoti un sveikti Izcilības balvas kultūrā 2023.gada laureāti, kuru vidū ir vijolniece ...

gallery icon
32
Kultūra
2023. gada 11. decembris, 20:34

FOTO: izcilības balvu kultūrā saņem vijolniece Sareika, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un "Sidraba birzs" izveidotāji

Jauns.lv/LETA

Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" šodien paziņoti un sveikti Izcilības balvas kultūrā 2023.gada laureāti, kuru vidū ir vijolniece Vineta Sareika, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un "Sidraba birzs" izveidotāji, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Sareikai Izcilības balva kultūrā piešķirta par spilgtu un starptautiski atzītu māksliniecisko darbību un gūto uzvaru Berlīnes Filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistara amata konkursā, kļūstot par pirmo sievieti kolektīva 141 gada vēsturē, kura ieņem šo posteni, ar savu profesionālo sniegumu raisot rezonansi Latvijas un ārvalstu akadēmiskās mūzikas vidē.

Sareika, kura līdz šim ir guvusi atzinību pasaulē galvenokārt kā vācu stīgu kvarteta "Artemis Quartet" pirmā vijole, šogad izraisīja rezonansi simfoniskās mūzikas vidē: 17.februārī tika paziņots, ka viņa ir uzvarējusi konkursā uz Berlīnes Filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistara amatu. Berlīnes Filharmonijas orķestra sastāvā viņa spēlē kopš pagājušā gada 1.maija kā pirmo vijoļu grupas mūziķe.

Oficiāli savas gaitas Berlīnes filharmoniķu pirmās koncertmeistares amatā Sareika sāka Riharda Štrausa mūzikas programmā, kas 7.aprīlī un 10.aprīlī orķestra galvenā diriģenta Kirila Petrenko vadībā skanēja Lieldienu festivālā Bādenbādenē. Maija sākumā viņa spēlēja orķestra turnejā Spānijā.

Sareika ir bijusi Flandrijas Karaliskā filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistare un spēlējusi kā koncertmeistare Briseles Karaliskās operas un Briseles filharmonijas orķestrī. Kā soliste Sareika ir uzstājusies kopā ar Londonas filharmonijas orķestri, Londonas kamerorķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri un citiem kolektīviem.

Viņa ir sadarbojusies ar diriģentiem Andri Nelsonu, Polu Gudvinu, Gilbertu Vargu, Žanu-Bernāru Pomjē un Žerāru Korstenu. Sareika ir spēlējusi slavenākajās koncertzālēs - Ņujorkas Kārnegija zālē, Berlīnes Filharmonijā, Sidnejas koncertzālē, Vašingtonas Kenedija centrā, Londonas Vigmora zālē un Osakas Isumi zālē. Sareika spēlē Antonio Stradivāri vijoli, kuru viņas rīcībā nodevis Rudžieri fonds.

Sareika ir vijoļspēles un kamermūzikas profesore Berlīnes Mākslu universitātes kamermūzikas klasē un Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Briselē. Viņa ir sniegusi meistarklases Sidnejas un Melburnas konservatorijās, Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, Nešvilas Vanderbilta universitātē, Jeruzalemes Mūzikas centrā un Veikersheimas Starptautiskajos kamermūzikas kursos.

No 2012. līdz 2021.gadam viņa bija pirmā vijole stīgu kvartetā "Artemis". Ar šo kvartetu, daudzu starptautisku balvu ieguvēju, viņa ne tikai uzstājās pasaules koncertzālēs, bet arī veidojusi savu īpašu koncertsēriju Berlīnes filharmonijā. "Artemis Quartet" sastāvā ir Vīnes koncertnama rezidences mākslinieki un Berlīnes Mākslu universitātes pedagogi. Viņu ieskaņojumi izdoti "Warner Classics".

Kā soliste Sareika ir muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Liepājas simfonisko orķestri, Vidzemes simfonisko orķestri, orķestriem "Rīgas kamermūziķi" un "Sinfonietta Rīga", Latvijas Simtgades jauniešu orķestri diriģentu Mārtiņa Ozoliņa, Andra Pogas, Imanta Rešņa, Aināra Rubiķa, Normunda Šnē un Andra Veismaņa vadībā. Arī pati ir bijusi atskaņojuma vadītāja, muzicējot kopā ar LNSO.

Savukārt 7.martā Latvijas Nacionālajā operā notika "Lielās mūzikas balvas 2022" pasniegšanas ceremonija, kurā kategorijā "Par izcilu interpretāciju" balvu ieguva Sareika - Johannesa Brāmsa Koncerts vijolei un orķestrim 2022.gada 23.septembrī Lielajā ģildē. 19.maijā Sareika bija vieskoncertmeistare LNSO sezonas noslēguma koncertā Lielajā ģildē - LNSO galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā skanēja Riharda Štrausa Četras pēdējās dziesmas un Dmitrija Šostakoviča Desmitā simfonija.

Izcilības balva kultūrā piešķirta Austrim Mailītim un arhitektu biroja "Mailitis Architects" komandai, Jurim Pogam un arhitektu biroja "Arhitekta J.Pogas birojs" komandai par Mežaparka Lielās estrādes "Sidraba birzs" izveidi. Akustiskais arhitektūras objekts novērtēts ar "Starptautisko arhitektūras balvu 2022" kategorijā "Publiskā telpa".

Dziesmu svētku estrāde ir ievērojamākā nacionāla mēroga sabiedriskā būve, kas tapusi pēdējo gadu laikā un ir piesaistījusi plašu starptautisku uzmanību un radījusi rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija ir saņēmusi Latvijas Arhitektūras gada balvas "Grand Prix" 2021.gadā, kur konkursa darbus vērtēja starptautiska žūrija. "Sidraba birzs" ir saņēmusi arī augstu starptautisku profesionālu novērtējumu, piemēram, "Starptautisko arhitektūras balvu 2022" kategorijā "Publiskā telpa". Balvu kopš 2004.gada piešķir Čikāgas Arhitektūras un dizaina muzejs kopā ar Eiropas Arhitektūras, mākslas un dizaina centru. Tā ir viena no pasaules prestižākajām gada balvām arhitektūras jomā, un 2022.gadā žūrijas vērtēšanai bija izvēlēti 650 darbi no 48 pasaules valstīm. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas projekts ir bijis nominēts starp labākajiem arī prestižā arhitektūras un dizaina tīmekļvietnes "Dezeen Awards 2022" konkursā, kategorijā "Kultūras būves".

Izcilības balva kultūrā piešķirta Latvijas Laikmetīgās mākslas centram par starptautiska mēroga pasākumiem Latvijā un pasaulē, izceļot mākslinieču tandēma "Skuja Braden" radītās ekspozīcijas "Tirgot ūdeni upes malā" projekta īstenošanu Venēcijas biennāles 59.starptautiskajā mākslas izstādē, kas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas mākslas atpazīstamības un laikmetīgās kultūras vērtības apziņas veicināšanā Latvijas sabiedrībā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopš 1993.gada pēta, veido un virza laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai kritiski pārjautātu un atspoguļotu mūsdienu sabiedrības norises. Starp Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pazīšanās zīmēm ir ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", uz pētniecību balstītas laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas pārstāvniecība Venēcijas mākslas biennālē.

Aizvadītajos gados Izcilības balvu kultūrā saņēmuši Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs "H2E", Gidons Krēmers un kamerorķestris "Kremerata Baltica", režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma "Latvian Literature," Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, kino un teātra režisors Viesturs Kairišs, izdevniecība "Liels un mazs" un Latvijas Radio koris.