“Cik man tur ir liela alga!” Vīrietis, kuram Latvijā bija lielas problēmas, plātās, cik labi dzīvo Vācijā
Diemžēl daļa cilvēku, kuri aizbrauc no Latvijas, lai meklētu laimi citā valstī, izplata nepatiesus un nepamatotus mītus par vieglo un bezrūpīgo dzīvi ārvalstīs. Vācijā dzīvojošā latviete Sandra Kvēpa, kura daudz palīdz latviešiem Vācijā, intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka jebkuram viesstrādniekam (pat tad, ja viņš labi zina vietējo valodu un ir profesionālis savā amatā), sākumā jārēķinās ar grūtībām.
Daudz gadu palīdzot latviešiem Vācijā, Sandra secinājusi, ka bieži vien latvieši dodas dzīvot uz citu valsti, pirms tam pat nepainteresējoties par dzīves apstākļiem tajā un nezinot vietējo valodu.
Daļa latviešu, pārceļoties uz dzīvi citā valstī, rīkojas vieglprātīgi un bezatbildīgi, it īpaši tad, ja pieaugušajiem līdzi dodas mazi bērni.
Portāls Jauns.lv jau vēstīja par latviešu sievietēm, kuras ārvalstīs nonāk ļoti smagās un pat šokējošās situācijās.
Latvijā lielās, cik labi dzīvo ārzemēs
Vēl viena liela problēma ir tā, ka tie cilvēki, kuriem Vācijā karjera nav īpaši izdevusies, aizbraucot uz Latviju, grib visiem pierādīt, cik labi viņi Vācijā dzīvo.
“Varbūt viņi te [Vācijā] ir sagrabinājuši pēdējo naudiņu, tikko pēc algas dienas aizbraukuši uz Latviju un stāsta: “Cik es tur labi dzīvoju! Cik man ir liela alga! Cik maz man ir jāstrādā!”
Aicina draugus mest pie malas grūto dzīvi Latvijā
Pārējiem [Latvijā palikušajiem] tiek radīta ilūzija. Viņi redz: “Viņš taču šeit nekas nebija, viņam īsti nebija ne skolas, ne profesijas, bet Vācijā viņš tagad tik labi dzīvo! Paskaties, ko visu viņš var atļauties!”
Tad cilvēks vēl pāris draugiem saka: “Met Latvijā visu pie malas! Brauc pie manis!
Es tev tūlīt istabiņu sarunāšu. Un darba vietu arī. Tikai brauc projām!” Tad [uzrunātie] cilvēki ceļas spārnos, jo viņiem arī gribas dzīvot tā, kā puisim, kas to stāstīja.
Apzināti noklusē, ka knapi sanāk ēšanai
Bet to, ka puisis atbrauca atpakaļ [uz Vāciju] un līdz nākamajai algas dienai viņam nebija īsti ko ēst, viņš [nevienam Latvijā] nestāsta.”
Līdz ar to var secināt, ka daļa cilvēku, kuri aizbrauc no Latvijas, lai dzīvotu citā valstī, izplata nepatiesus un nepamatotus mītus par vieglo un bezrūpīgo dzīvi ārvalstīs, piemēram, ka tur ir gandrīz piena upes un ķīseļa krasti.
Iedzīvošanās grūtības būs ikvienam
“Tā nav nekur. Pat tad, ja tu atbrauc kā “super duper” speciālists, tev ir kaut vai iedzīvošanās grūtības, sīkumi un problēmas, ar kurām jātiek galā.
Es vēl neesmu sastapusi nevienu tautieti [kam nebūtu nekādu iedzīvošanās sarežģījumu Vācijā].”
Katram ir kādi sīkumiņi, ar ko jātiek galā
Sandra pieminēja Ligeru ģimeni - Edīte un Rūdolfs kopā ar bērniem nesen pārcēlās atpakaļ uz Latviju, bet iepriekš dzīvoja Vācijā un dziedāja latviešu korī.
Rūdolfs Vācijā bija rezidentūrā kā asinsvadu ķirurgs. “Arī viņiem tāpat bija šādi tādi sīkumiņi.”
Jārēķinās ar slaveno vācu birokrātiju
Paiet laiks, kamēr cilvēki iedzīvojas citā valstī un nokārto visas vajadzīgās formalitātes, Sandra teica un mudināja neaizmirst par slaveno vācu birokrātiju: “Tas nav vienkārši!”
“Ja tev nav [vietējās] valodas zināšanu, tad es nezinu, kā to var izdarīt. Es vispār nevaru iedomāties, kā Vācijā var iztikt bez vācu valodas. Vācija ir šausmīga birokrātijas zeme,” viņa raksturoja.
Par nožēlu daļa latviešu uz Vāciju dodas bez jebkādām vācu valodas zināšanām, turklāt arī pārējās svešvalodas pārzina vāji.
