Latviešu meitene pēdējos grūtniecības mēnešos nonāk šausmīgā situācijā Vācijā

Paralēli savam pamata darbam Sandra darbojas arī Vācu-Latviešu draudzības biedrībā. Dažkārt Vācijas iestādes lūdz biedrībai ieteikt kādu latvieti, kurš varētu tulkot uz un no vācu valodas. “Nav tā, ka te būtu ļoti daudz latviešu valodas tulku.”

Trīs ļoti smagas situācijas vienlaikus

Pēc kāda šāda lūguma Sandra sāka tulkot Vācijas bāriņtiesai. “Tas bija brīdis, kad ļoti īsā laika posmā tieši mūsu reģionā bija jātulko trīs gadījumos. Es uzskatu, ka tas ir daudz.

Tur [latviešu ģimenēm Vācijā] bija problēmas ar bērniem. Bija runa par bērnu ievietošanu audžuģimenēs un izņemšanu no ģimenēm.

Šausmās jāsaķer galva

Kad es dzirdēju naivos dzīvesstāstus, ko šīs sievietes ir sagaidījušas, pārceļoties uz Vāciju, esot grūtniecības pēdējos mēnešos, nezinot ne to, vai viņām būs dzīvesvieta vai darbs, vispār nesaprotot, kas notiek ar medicīnisko apdrošināšanu…

Es arī esmu mamma, man ir divi bērni. Šos stāstus dzirdot, es šausmās saķeru galvu un domāju: “Ārprāts, cilvēk mīļais, par ko tu domāji vai par ko tu vispār nedomāji, ņemot koferi rokās un dodoties ceļā?!””

Vīrietis stopo vai iet kājām uz Latviju

Pēc Sandras domām, vienkāršākas situācijas ir ar latviešu vīriešiem, kuri aizbrauc uz Vāciju vieni paši un kuru ģimenes paliek Latvijā. “Ja kaut kas nesanāk, tad viņi ar stopiem brauc atpakaļ uz Latviju. Vai arī iet kājām.”

Latviešu grupās sociālajos tīklos bieži vien var lasīt negatīvus pieredzes stāstus, ka nesanāca iedzīvoties un iestrādāties ārvalstīs, piemēram, Vācijā. Tad šie cilvēki nolamā Vācijas valdību, Nīderlandes valdību un visas citas valdības un pēc tam iet kājām mājās uz Latviju.

Sievietes, esiet prātīgas!

Taču daudz sarežģītākas situācijas rodas tad, ja latviešu vīrietis Vācijā ieradies kopā ar dzīvesbiedri un bērniem, turklāt sieviete ir nākamā mazuļa gaidībās.

Sandra aicināja latviešu sievietes rīkoties apdomīgi, domājot par došanos līdzi vīrietim uz citu valsti: “Tu esi mamma! Tev ir līdzi bērni! Tu esi atbildīga ne tikai par sevi, bet arī par viņiem!”

Ir arī atbildīgi vīrieši

Vienlaikus jāatzīst, ka ne visās latviešu ģimenēs, kas aizbrauc dzīvot uz Vāciju, gadās tik smagas situācijas.

“Protams, ir arī pozitīvi piemēri, kad vīrietis ir atbraucis, iekārtojies darbā un tikai tad, kad dabūjis ilglaicīgu darba līgumu (ne uz trīs vai sešiem mēnešiem), sameklē dzīvokli un saka ģimenei (sievai un bērniem): “Brauciet šurp, mums ir, kur palikt, man ir darbs. Ja gadījumā kaut kas, sieva varēs sameklēt maziņu darbiņu vai mums būs pieejami dažādi ģimenes atbalsti un pabalsti.””

Tad sieviete varēs uzelpot

Pamata vajadzības šai ģimenei būs nodrošinātas: tai būs jumts virs galvas un caur vīru visiem ģimenes locekļiem darbosies Vācijas veselības apdrošināšana. 

“Tad [sieviete] var uzelpot un mēģināt atrast valodu kursus vai kādu mazāk atalgotu darbiņu, lai uzlabotu ģimenes budžetu.

Bet ļoti daudz sieviešu notic nepamatotiem solījumiem

Taču ir ļoti daudz sieviešu (ne tikai jaunas meitenes, bet arī sievietes gados), kuras notic lielajai mīlai, kas tagad atnākusi. Viņas domā: “Tikai Latvijā mums viss bija slikti un nekas nesanāca. Tagad mēs brauksim, piemēram, uz Vāciju, un tur viss būs tik forši!”

Viņas kaut kādā aklumā tam notic, ceļas un dodas [bez apdomības līdzi vīrietim uz citu valsti, par kuru gandrīz neko nezina].”

Vīriešiem mēdz būt neizšķirtas laulības un neaprūpēti bērni

Sandra novērojusi, ka, par laimi, pret ārzemēs dzīvojošajiem vīriešiem latviešu sievietēm ir saglabājusies kritiskā domāšana. “Tur viņām vēl ir kaut kāda šķipsniņa kritiskās domāšanas.

Bet visi šie Latvijas vīrieši, kuriem Latvijā ir neizšķirtas laulības, kuriem ir bērni, kam viņi nemaksā alimentus, kuriem ir bērni, par kuru eksistenci viņi vispār nerūpējas! Bet šai sievietei viņš pasaka: “Es tevi mīlu un dievinu, mums tagad būs visforšākā ģimene pasaulē!”

Tad meitene stāv [Vācijas] pilsētas vidū ar koferi rokās, ir pēdējos grūtniecības mēnešos un nekā viņai nav!”

Šokējoša pieredze

Sandra bija šokā par kādu latviešu ģimeni, kurai uzmanību pievērsa vietējie vācu kaimiņi, jo viņi bija pamanījuši, ka bērniņš uzturas neadekvāta cilvēka sabiedrībā. Taču sieviete pēc tam esot taisnojusies par vīrieša rīcību: “Bet viņš jau nelieto narkotikas, viņš pīpē tikai zāli!”

Sieviete neesot sapratusi, kāpēc Vācijas bāriņtiesa pievērsusi uzmanību viņu ģimenei, ja vīrietis it kā nelietojot narkotikas, bet tikai pīpējot zāli…

Vācijā ļoti rūpējas par bērniem

“Protams, skolā pamana, ja bērns nav izgulējies, ja bērnam ir kaut kādas problēmas, ja bērnam pēc nedēļas nogalēm ir zilumi un ja ģimenē kaut kas nav kārtībā.”

Vācijā ir ļoti spēcīga palīdzības sistēma bērniem. “Šeit par to ļoti uztraucas. Uzreiz tiek ziņots.”

Cenšas palīdzēt arī sievietēm

“Patiesībā, kopš tulkoju [Vācijas] bāriņtiesai, es vairs neticu nevienam stāstam, ka iestādes ir “uzēdušās” tikai uz ārzemniekiem vai tamlīdzīgiem izteikumiem,” Sandra teica un norādīja, ka sievietēm šādās situācijās tiek piedāvāta pamatīga palīdzības programma, bet ne visas latvietes to novērtē un godprātīgi izmanto.

Ja iebraucējas neprot vācu valodu, tad viņām piedāvā palīdzības iespējas tajā valodā, ko viņas saprot. Sievietes aicina izmantot dažādu speciālistu konsultācijas un atbalstu.

Nenogurstoši darbojas ar sievietēm un bērniem

“Ja es būtu bāriņtiesas darbiniece, tad jau sen būtu noņēmusi bērnu sievietei, jo saprotu, ka māte liek dzīvē pavisam ačgārnas prioritātes. Bet viņi ar sievietēm darbojas un apmaksā psihologa konsultācijas.

Bērniņš atrodas fantastiskā audžuģimenē, audžumamma gatavo un dod bērna īstajai mammai fotogrāfijas un foto albumiņu, lai mammīte redz, kā bērniņš attīstās.

Skolās bērniem ir skolotāji, un sociālais pedagogs ir sameklējis psihologus, konsultantus, palīdzību mācību priekšmetos un visu iespējamo.

Taču mammas pat neapzinās, cik tas viss ir svarīgi. Tas ir briesmīgi.”

Pat neizlasa internetā pieejamo informāciju

Pēc Vācijā nodzīvotiem aptuveni 16 gadiem Sandra saprot, ka sākumā pēc robežu atvēršanas varēja būt šādas problēmas, taču diemžēl tās turpinās arī tagad, lai gan mūsdienās internetā var atrast visu iespējamo informāciju par valsti, uz kuru plānots pārcelties.

“Vācijā var atrast informāciju par katru bundeszemi, bet daļa cilvēku atbrauc kā baltas lapas!” Latviete aicināja cilvēkus pamatīgi sagatavoties, pirms viņi dodas dzīvot un strādāt uz kādu citu valsti.