Meža mieru indē ar ziepju zālēm, Ādažu pašvaldībai uzdāvina vecu ledusskapi, pazūd glābšanas riņķi: kriminālā province
Aizvadītajā nedēļā vairāk raižu bijis Pierīgā. Kāds jaunietis, lēkājot pa trauslo ledu, ielūza stindzinošajā Vangažu ezerā, bet turpat netālu esošajā Meža miera ciematā jebkurš varēja saindēties ar ziepju zālēm. Savukārt Carnikavas liedagā pazuduši glābšanas riņķi, kurus nevar nosargāt no mistiskas pazušanas.
Uzdarbojušies arī mēslotāji. Ādažos kāds par Ziemassvētku vecīti pārtapis vīrietis vietējai pašvaldībai uz svētkiem uzdāvinājis vecu ledusskapi, bet Ziemeļkurzemē pēc trijiem mēnešiem beidzot pie naudas soda un svīšanas mež tīrīšanas darbos tikuši trīs mēslotāji, par ko gandarīts ir meža tīrības uzraugs Cūkmens.
Vangažos, lēkājot pa ledu, iekrīt ezerā
Parādoties pirmajai ledus kārtai uz upēm un ezeriem, uz to dodas dažādu ekstrēmu un bīstamu izklaižu cienītāji, to skaitā arī bērni un jaunieši, kuri vēlas pārbaudīt Lauska stiprumu. Nelīdz ne pašvaldību izdotie paziņojumi un aizliegumi doties uz nedrošā ūdenstilpju ledus, ne citu gudru cilvēku brīdinājumi neapdraudēt savu veselību un dzīvību. Par šādu pārgalvību pārliecinājās Ropažu novada pašvaldības policija, kura vēsta:
“Iestājoties vēsam laikam, ūdenstilpēs parādās pirmais ledus, atrašanās uz kura ir ļoti bīstama. Trešdien pie Vangažu ezera pašvaldības policijas videokameru redzamības zonā nonāca divi jaunieši, kas atradās pie ezera. Viens no jauniešiem, lēkājot pa ledu, tajā ielūza”.
Par laimi jaunietis spēja tikt krastā paša spēkiem. Pašvaldības policisti steidza uz notikuma vietu un samirkušo jaunieti tūdaļ pat nogādāja mājās.
No Carnikavas pludmales pazūd glābšanas riņķi
Ne vienmēr iekrišana stindzinošajā ūdenī var beigties tik veiksmīgi, jo var arī neatrasties palīdzīga roka un glābšanas rīki, kas bieži vien no krastiem pazūd pašu cilvēku vainas dēļ. Par to ziņo pašvaldības aģentūra “Carnikavas komunālserviss”, kas, noslēdzoties peldsezonai un iestājoties vēsam laikam, veikusi glābšanas riņķu demontāžu Rīgas jūras līča liedagā:
“Diemžēl joprojām ir negodprātīgi cilvēki. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka līdz šim no stendiem pazuduši jau četri glābšanas riņķi”
Glābšanas riņķi pludmalē atkal parādīsies tikai pavasarī, kad ūdenī varēs doties jau nelaužot ledu.
Ādažu pašvaldībai uz Ziemassvētkiem iešķiņķo vecu ledusskapi
Bet šī nav vienīgā liga, kas uzbrukusi “Carnikavas komunālservisam”. Ne tikai saprātīgu tradīciju cienītāji satraucas, ka Valsts svētku nedēļas noskaņas dižveikalos nomāc Santa Klausu džingli un eglīšu spīguļi. Arī tepat Pierīgā Patriotu nedēļā jau uzdarbojies Ziemassvētku vecītis, kas ziemas saulgriežu gaidītājiem dāvanā cenšas iesmērēt sev vairs nevajadzīgu ledusskapi.
“Ādažu pagastā jau rosās Ziemassvētku vecītis, kurš rūpē dāvanas – mūsu pašvaldībai jau piegādāja!
Ziemassvētku vecīt, zini, ka eletrotehniku bez maksas pieņem šķiroto atkritumu laukumā Kadagā Nākamreiz ved pa taisno turp vai piesaki izvešanu SIA “Eco Baltia vide” – viņi paņem arī no mājām bez maksas,” tā nesavtīgo dāvanu izmētātāju “Facebook” uzrunā “Carnikavas komunālserviss”.
Meža mierā uziet tūkstošiem litru ziepju zāļu
Valsts vides dienests (VVD) SIA “Vangažu termināls” teritorijā konstatējis apmēram 25 kubikmetrus bīstamo atkritumu jeb šķidrumu, kurus uzdots izvest steidzamā kārtā
Atsaucoties uz internetā izplatīto video materiālu par it kā 40 000 litru bīstamu ķīmisku vielu uzglabāšanu kādā pamestā teritorijā Inčukalna novadā, VVD identificēja konkrēto teritoriju un devās pārbaudē. Konkrētā vieta bija bijusī naftas bāzes noliktava Vangažos, ciematā “Meža miers”, kurā mucās atradās ap 25 kubikmetru nātrija hidroksīda šķīduma (tautā tās dēvē par ziepju zālēm). Tas netika uzglabātas atbilstoši, tomēr būtiski vides riski nav konstatēti, teritorijas īpašniekam uzdots atkritumus – tvertnes ar bīstamo šķīdumu izvest.
“Atsevišķie nolijumi, kas konstatēti telpā, nerada risku videi, jo telpai ir ciets segums un ķīmiskās vielas no noliktavas zonas nav iefiltrējušās gruntī. Nātrija hidroksīda šķīdums ticis izmantots iepriekšējos periodos, kad intensīvi tika veiktas naftas produktu apstrādes darbības. Redzētais objektā norāda, ka šķīduma uzkrājums noliktavā radies rezervuāru un citu tehnisko vienību tīrīšanas rezultātā, bet nav savlaicīgi organizēta tvertņu tālāka apsaimniekošana. Vienlaikus problemātisks ir fakts, ka teritorija netiek apsargāta, kas padara to pieejamu arī tai nepiederīgām personām,” par objektā konstatēto stāsta VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš.
Vangažos atrod ziepju zāles (LTV Ziņas):
Saistībā ar SIA “Vangažu nafta” maksātnespējas procesu un izsoles rezultātu, teritorijas un iepriekš izsniegtās piesārņojošas darbības atļaujas un no tās izrietošo saistību un pienākumu pārņēmējs ir SIA “Vangažu termināls”. Kā paredz Atkritumu apsaimniekošanas likums, teritorijas īpašnieka pienākums ir uzturēt objektu atbilstoši vides aizsardzības prasībām un organizēt atkritumu izvešanu steidzamības kārtā, lai nepieļautu situācijas, ka nepiederošas personas iekļūst objektā un rada potenciālu apdraudējumu videi un savai veselībai. VVD turpina darbības ar nekustamā īpašnieku administratīvā procesa ietvaros atkritumu izvešanas nodrošināšanai.
Nespeciālistam tā uzreiz nav nojausma, kas tas tāds par bīstamo šķīdumu - nātrija hidroksīds. Viss skaidrāks kļūst, ielūkojoties skaidrojošajās vārdnīcās: tās ir tās pašas ziepju zāles (arī - nātrija sārms, kodīgais nātrijs vai kaustiskā soda), kas ir nozīmīga ziepju ražošanas izejviela, bet arī ļoti bīstama subsatnce, kas izraisa smagus ādas apdegumus. Nātrija hidroksīdu izmanto daudz un dažādās nozarēs – biodīzeļdegvielas ražošanā, kanalizācijas cauruļu tīrīšanā, celulozes ražošanā un daudz kur citur.
Mēslotājus atrod pēc mežā izmestajiem dokumentiem
Latvijas mežu tīrības uzraugs Cūkmens ar gandarījumu ziņo, ka pie atbildības saukti trīs mēslotāji, kuri Ziemeļkurzemes mežus nolēma patvaļīgi padarīt par atkritumu poligonu. “Latvijas valsts meži” (LVM) ziņo:
“Augustā “Latvijas valsts mežu” Ziemeļkurzemes reģiona Grīņu iecirknī tika konstatēta meža piesārņošana ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem, kuros atradās arī dokumenti ar personas datiem. Uz notikuma vietu tika izsaukta Valsts policija. Kad administratīvā pārkāpuma lietās tika iegūti nepieciešamie pierādījumi, to materiāli tika pārsūtīti Valsts vides dienestam, lai lemtu par vainīgo personu saukšanas pie atbildības. Visas trīs pie atbildības saucamās personas atzina par vainīgām atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanā un katrai no tām piemēroja 250 eiro lielu naudas sodu.
“Lai noskaidrotu vainīgās personas nelikumīgā meža piemēslošanā, nolēmām vērsties Valsts policijā, nosūtot tai lietas materiālus, kā arī paši iesaistījāmies vainīgo personu noskaidrošanā, piesaistot Drošības un kontroles daļas darbiniekus. Sekmīgas sadarbības rezultātā ieguvām pierādījumus, noskaidrojot iespējamās vainīgās personas, un šī informācija tika nodota policijai,” skaidro LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers. Policijā tika uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi pēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta otrās daļas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, par ko personu var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro.
Valsts vides dienests visas trīs pie atbildības saucamās personas atzina par vainīgām atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanā un tām ne tikai piemēroja naudas sodu, bet arī uzlika pienākumu sakopt piesārņoto teritoriju, ko tās arī izdarīja atbilstošā apjomā un kvalitātē.
