Ekspremjers Krišjānis Kariņš tēmē uz NATO ģenerālsekretāra amatu
Latvijas ārlietu ministrs un ilggadējais premjers Krišjānis Kariņš vēlas pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga amatu. Viņš ir jau otrais augsta ranga politiķis no Baltijas valstīm, kas izteicis interesi par šo amatu, vēsta Bloomberg.com.
"Ar nosacījumu, ja Latvija izlems kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Krišjānis Kariņš ir gatavs iesaistīties konkursā, teikts paziņojumā, kuru “Bloomberg” svētdien saņēmuši no Kariņa preses pārstāvja.
Paziņojumā teikts, ka Kariņš piedāvās "dot savu ieguldījumu aliansē ar savu vadības pieredzi premjerministra amatā, skaidru izpratni par Krievijas draudiem, stingru nostāju Ukrainas jautājumā un pierādītu pieredzi kā starptautiskās vienprātības veidotājam".
Interesanti, ka Kariņa paziņojums nācis klajā vien dažas dienas pēc Latvijas sabiedrības šūmēšanās par bijušā premjera tēriņiem, atrodoties amatā. Politiķa un viņa delegācijas speciālie avioreisi no valsts budžeta izmaksājuši vairāk nekā 600 000 eiro.
58 gadus vecais Kariņš augustā atkāpās no Latvijas premjerministra amata, jo viņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība” centās izveidot jaunu valdību. Kariņš premjera amatā bija vairāk nekā četrarpus gadus, kas ir otrs ilgākais laiks šajā amatā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Aptuveni mēnesi ilgāk amatā pabija Valdis Dombrovskis, kurš tagad veiksmīgi turpina karjeru Eiropas Komisijā, esot izpildviceprezidenta un eirokomisāra amatā.
"Ģeopolitiskā situācija un ar Ziemeļatlantijas aliansi saistīto izaicinājumu raksturs prasa dinamisku, apņēmīgu un konsensā balstītu vadību," teikts Kariņa paziņojumā, piebilstot, ka viņa vadībā "Latvija ir konsekventi sasniegusi un pārsniegusi 2% [no iekšzemes kopprodukta] mērķi aizsardzības izdevumu jomā".
Pēc ceturtā pagarinājuma Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš beigsies oktobrī, un viņš ir skaidri norādījis, ka tad atkāpsies no amata. Iepriekš interesi par NATO ģenerālsekretāra amatu, kas būs pieejams no 2024. gada oktobra, izrādīja arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Tāpat gatavību pretendēt uz amatu izteicis Nīderlandes premjers Marks Rite.
“Bloomberg” gan pieļauj, ka Kariņa un Kallasas izredzes nokļūt amatā neesot diezgan lielas, jo abi ir izteikti Krievijas kritiķi. Baltijas valstu pārāk kritiskā nostāja pret Krieviju varētu nebūt vēlama ģenerālsekretāra amatā un varētu radīt problēmas iegūt visas 31 dalībvalsts atbalstu.
