FOTO: Saeimas deputātu vaigi kļūst smaidīgi un bažīgi, lemjot par Stambulas konvencijas ratifikāciju

Stambulas konvencijas ratifikāciju atbalsta tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai pret to iebilstot. Saeimas Prezidijs rosināja likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, bet šajā komisijā koalīcijai nav vairākuma.

Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) izteica priekšlikumu minēto projektu nodot Juridiskajai komisijai, par to izraisot diskusijas. Notika balsojums, bet opozīcijas deputāti uzskatīja, ka ir veikts balsojums par nodošanu Ārlietu komisijai. 

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvenciju paredzēts apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka, virzot konvenciju ratificēšanai, tiek norādīts, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Tas noteikti neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības. "Ir jāsaprot, ka sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai un vienīgi par sievieti un vīrieti," uzsvēra Augulis.

Likumprojektu izstrādājusī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Kamēr deputāti sprieda par Stambulas konvencijas likumprojektu pie Saeimas šodien virs 100 cilvēkiem ar skaļiem saucieniem protestē pret Stambulas konvencijas ratificēšanu. No cilvēku saucieniem un plakātiem bija noprotams, ka protestētājiem ir bažas par konvencijā minētā jēdziena "dzimums" iespējamās interpretācijas ietekmi uz bērnu izglītību.

Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. LM katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.

Likumprojekts paredz, ka Latvija saglabās tiesības nepiemērot konvencijas 55.panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35.pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem. Tādējādi Latvija saglabās tiesības nepiemērot nosacījumu, ka fiziskās vardarbības izmeklēšana un kriminālvajāšana par to nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.

Stambulas konvencija stātos spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā nodots glabāšanā tās ratifikācijas instruments.

Kā vēstīts, Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.

Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.

Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Jau ziņots, ka bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) 2016.gadā Bulgārijā, Sofijā, Latvijas vārdā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Stambulas konvencijas ratificēšana vairākus gadus politiķiem bijusi kā "karsts kartupelis". Ratificēšanas atbalstītāji saskata, ka tā dos lielāku stimulu un atbalstu cīņai pret vardarbību pret sievietēm, savukārt oponenti nobažījusies par jēdziena "dzimums" iespējamās izpratnes dokumentā ietekmi dažādās jomās, tajā skaitā izglītībā.

Stambulas konvencijas ratificēšanu centās panākt arī iepriekšējais Ministru prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), to nosaucot kā vienu no darbiem, ko būtu vajadzējis paveikt viņa pavasara beigās iecerētajai paplašinātajai koalīcijai.

Tomēr iepriekšējās koalīcijas paplašināšana neizdevās un, Kariņam aizejot no premjera amata, tika izveidota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība. Pašreizējā koalīcija, ko Siliņas vadībā veido "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", koalīcijas līguma pielikumā apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt šogad.