Valmieras teātra aktieri Aigaru Vilimu pieminēs pēc viņa paša noteiktā scenārija
Aigara Vilima piemiņas pasākums notiks ceturtdien, 26. martā no plkst. 15.00 - 17.00, Valmieras teātra Lielajā zālē, ievērojot viņa scenāriju, kā arī režijas un scenogrāfijas norādījumus (ar teātra papildinājumiem - ko viņš pieļāvis).
"Būs atmiņas, viņa spēlēto izrāžu afišas, videofragmenti, mazliet dzejas, bildes un stiprie dzērieni. Domāsim kopā par Aigaru un viņa mīļajiem," pausts paziņojumā.
Viņš sāka savu karjeru Valmieras teātrī 1979. gadā ar "Mēmo bruņinieku" un turpināja spēlēt līdz pat 2026. gada 9. janvāra izrādei "Četri balti krekli". Vilims bija viens no izcilākajiem aktieriem savā paaudze, kas spēja apvienot vīrišķību, jūtīgumu un garīgumu, radot neaizmirstamas lomas, piemēram, Makmērfijs "Kāds pārlaidas pār dzeguzes ligzdu" (1984), Raiņa Uldis "Pūt, vējiņi!" (1985) un Blaumaņa Edgars "Ugunī" (1987).
Viņš saņēma vairākas prestižas balvas, tai skaitā Spēlmaņu nakts balvu par labāko aktieri par lomām Ingas Ābeles izrādēs "Tumšie brieži" (2001) un "Pazudušais dēls" (2002). Vilims bija aktieris, kurš spēja apvienot seksapīlu ar dziļumu, radot varoņus, kas mīl, cieš un cīnās.
Aigars Vilims spēlēja vairāk nekā septiņdesmit lomas Valmieras teātrī un atstāja dziļu nospiedumu teātra vēsturē, īpaši izceļoties ar savu balss samtainumu, kas piešķīra papildu romantismu viņa varoņiem. Viņa balss un intonācija bija neatņemama daļa no izrādēm, kā piemēram, Mikus tēva vakara lūgšana "Pazudušajā dēlā" (2024), kas kļuva par izrādes kulmināciju.
Aigars bija arī dziedātājs, un viņa izpildījums vēl vairāk piešķīra dziļumu tēlu attēlošanai. Viņa klātbūtne bija neaizvietojama – gan skatuvē, gan aizkulisēs. Melnajā grīdā pie Apaļās zāles ir balta iedobe, kur kādreiz sēdēja Aigars Vilims, sitot ritmu ar koka nūju. Tā ir viņa pēda teātra grīdā – dzīvotspējīga, paliekoša un iedvesmojoša.
"Aigars bija īsts profesionālis līdz pēdējam, spēlējot pat tad, kad fiziskie spēki viņam pretojās. Viņš bieži ironizēja par savu nāvi un bija apņēmības pilns, ka teātrī nekas nenotiks, kamēr viņš būs dzīvs. Viņš vēlējās, lai izrādes turpinātos, un tieši to mēs arī darīsim," pauž Valmieras teātrī.
