Sabiedrība varētu protestēt pret rosinājumu ļaut drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas

Viņš prognozēja, ka diskusijas būs "grūtas un smagas", ņemot vērā, ka atšķiras iesaistīto pušu redzējums. Lēmums būtu nepopulārs lielai daļai sabiedrībai, jo tai ir cits priekšstats par skolas lomu, attiecīgi sagaidāmas "lielas viedokļu sadursmes" un vecāku pretestība. Ņemot vērā, ka varētu notikt grozījumu konsolidācija, un priekšlikums tiks skatīts kopā ar ierosinājumiem par telefonu aizliegumu un īslaicīgu izslēgšanu no skolas vardarbības gadījumā, pretestība iecerēm varētu vēl pieaugt.

Kalvāns aicina meklēt rast risinājumus, lai skolu direktori piešķirtās tiesības ikdienā varētu piemērot vienkārši, bez administratīvā sloga un tālākām juridiskām sekām. Pretējā gadījumā skolu direktori šādu iespēju neizmantos, lēsa Kalvāns. Tāpat grozījumos būtu jānosaka, ka skolām ir nevis pienākums, bet gan tiesības pārbaudīt skolēna mantas, lai nodrošinātu drošu vidi skolā, aizstāvot vairākuma intereses.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka arī skolu direktori iepriekš aicinājuši palielināt tiem tiesības, tostarp ļaujot pārmeklēt skolēnu somas gadījumos, ja radušās aizdomas par neatļautu priekšmetu ienešanu izglītības iestādē.

Pozitīvāks redzējums par izmaiņām ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), kura pauž cerību, ka nepieciešamie grozījumi tiks pieņemti līdz gada nogalei.

"Ja Valsts prezidents iestājas par drošu skolu ikvienam, tad tas liecina par situācijas nopietnību," uzskata LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atgādināja, ka jautājums ilgstoši ticis diskutēts ar lēmējvaru un izpildvaru, vienlaikus līdz risinājumam neesot nonākts.

Vanaga uzsvēra, ka priekšlikuma mērķis nebūt neesot uzlikt pedagogiem par pienākumu pārmeklēt skolēnu personīgās mantas, bet gan veicināt vienotu izpratni par kārtību izglītības iestādē. Tas esot vēstījums arī ģimenēm un skolēniem ņemt vērā, ka turpmāk būs pastiprinātāka uzmanība un neiecietība pret gadījumiem, kad skolēns pārkāpj noteikumus un skolā ienes neatļautus priekšmetus.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai iesniedzis likumdošanas iniciatīvu, rosinot likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķirtu tiesības pārmeklēt izglītojamā personīgās mantas. Līdzīgu ierosinājumu Saeimā jau ir iesnieguši "Apvienotā saraksta" politiķi.

Valsts prezidents akcentēja, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.

Izglītības likumā ir iekļauts regulējums, kas nosaka vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

"Diemžēl secinu, ka Izglītības likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiek pildīts. Tādēļ ierosinu ar likumu par administratīvo pārkāpumu izglītības jomā atzīt arī vecāku rīcību, nesniedzot normatīvajos aktos noteikto informāciju izglītības iestādei," pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Jautājums par drošību izglītības iestādēs kārtējo reizi aktualizēts pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.