Pa dzelzceļu uz Eiropu vēl tik drīz nebrauksim

Šobrīd pat ir grūti prognozēt, kad varētu notikt pirmais brauciens ar vilcienu uz Eiropu un to apstiprina arī septembrī tapušais Satiksmes ministrijas informatīvais  ziņojums, kas 27. septembrī  publiskots Tiesību aktu portālā.

Tajā konstatēts, ka projektēšanas darbu fāzē jau ir pamatīgi kavējumi – pamata trasē caur Rīgu tie ir 32 mēneši, posmā Vangaži – Salaspils – Misa – 34 mēneši, savukārt citos posmos -17 mēneši. Par galveno vaininieku tiek saukts Spānijas uzņēmums “Idom”, kuram tiek arī pārmesta projektēšanas nepamatoti zemu izmaksu iesniegšana.

Tajā pašā laikā kavēšanos izraisījusi arī grūtības ar saskaņojumu saņemšanu ar attiecīgajām pašvaldībām, kā arī būvei nepieciešamo zemes teritoriju atsavināšana.

Šī atsavināšana ir jāveic vai nu īpašumu atpērkot, vai gadījumā, ja ar īpašnieku par saprātīgu cenu vienoties nevar, tad tas ir jāatsavina ar speciālu Saeimas balsojumu. Ir konstatēts, ka no 1700 atsavināmajiem īpašumiem, process ir veikts tikai aptuveni 200 gadījumos.

Arī sadārdzinājums ir visai pamatīgs. Ja 2017. gadā vēl tika lēsts, ka projekta Latvijas daļas kopējās izmaksas būs 1,9 miljardi eiro, tad 2021. gadā tās jau sasniedza 4,6 miljardus eiro. Savukārt 2022. gadā prognozētās izmaksas pieauga līdz 7,5 miljardiem, bet pēc tam tika runāts par 8,6 miljardiem eiro.

Ziņojumā par nākotnē prognozētajām izmaksām informācijas nav, taču ir minēts, ka tās varēs aprēķināt tikai pēc speciālas analīzes 2024. gada nogalē. Ņemot vērā inflāciju un citus faktorus, izmaksu pieaugums līdz 10 miljardiem, vairs nešķiet nekas neiespējams.

Kaut arī ziņojumā ir teikts, ka dzelzceļa līniju “Rail Baltica” pa posmiem plānots atklāt laikā no 2028. līdz 2030. gadam, tomēr šo termiņu vēl var aizkavēt iespējamā tiesvedība saistībā ar konkursu par dzelzceļa pamata trases būvniecību.

Izslēgtais pretendents apstrīd lēmumu

Piedalīties 3, 7 miljardus vērtā konkursa otrajā kārtā bija uzaicinātās piedalīties vairākas būvnieku apvienības, tostarp arī no Ķīnas, Spānijas, Turcijas, Itālijas un arī Latvijas.

Tiesa gan, 3,7 miljardi paredzēti tikai sliežu ceļa izbūvēšanai, tādēļ nepieciešamās infrastruktūras būvēšana to var krietni sadārdzinās. Finiša taisnē nokļuva divi pretendenti –Turcijas uzņēmumu apvienība, kas pārstāv divas šīs valsts kompānijas un kopuzņēmums ar Itālijas, Francijas un Polijas pārstāvniecību.

Rezultātā tomēr Turcijas uzņēmumu apvienība ar Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmumu no turpmākas piedalīšanās konkursā tika izslēgta, pamatojot to ar Valsts drošības dienesta rekomendācijām. Tiesa gan sīkāka informācija par konkrētiem ar Turcijas uzņēmumu saistītiem riskiem netika atklāta.

Rezultātā Turcijas uzņēmēji ir vērsušies Administratīvajā tiesā Rīgā ar prasību, atcelt lēmuma par viņu izslēgšanu no konkursa un pagaidu regulējuma ieviešanu. Viņi uzskata, ka tas ir noticis bez pietiekama pamatojuma, turklāt turku uzņēmēju piedāvājums esot bijis saimnieciski izdevīgāks un par 536 miljoniem eiro lētāks.

Medijos izplatītajā paziņojumā Turcijas puse uzsver, ka “VDD rekomendācija par piegādātāju apvienību no Turcijas ir uzskatāma par politisku vērtējumu par Turcijas, kā valsts lomu attiecībās ar Krieviju, nevis reāliem pašu uzņēmumu pārkāpumiem, kas varētu radīt Latvijas valsts interešu apdraudējumu”.

Turklāt otru pretendentu, “E.R.B. Rail Baltica J.V.” pārstāvošie uzņēmums Itālijas kompānija “Rizzani de Eccher S.P.A” turpinot strādāt Krievijas teritorijā. Arī Francijas kompānija “Eiffiage Genie Civil SAS” to ir darījusi un vēl 2022.gadā savu peļņu Krievijas tirgu esot pat palielinājusi par 254%.

Ko VDD uzskata par projekta drošības apdraudējumu

No valsts drošības iestādēm pietuvinātiem avotiem “jauns.lv” ir kļuvis zināms, ka par Turcijas apvienības  “klupšanas akmeni” varētu būt  kļuvusi kompānijas “IC Ictas” mātes uzņēmuma “IC Holding” izpilddirektora Murada Bajara publiskā komunikācija un uzņēmuma sadarbība ar Krievijas valsts kompāniju “Rosatom”.

Šī gada maijā Stambulā Bajars ir ticies ar Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomiskā foruma direktoru Alekseju Volkovu un pēc tās ir izcēlis uzņēmuma ilgstošās attiecības ar Krieviju, kuru rezultāts ir Akkuyu atomelektrostacijas būvniecība.

Tāpat Bajars publiskajā komunikācijā ir norādījis, ka starp “IC Holding” un Krieviju joprojām turpinās sarunas par turpmākiem ieguldījumiem reģiona infrastruktūrā. Savukārt Volkovs atzinis, ka tieši enerģētikas un infrastruktūras izbūves kompānijas no Turcijas ir prioritāte Krievijas ekonomisko attiecību veidošanā ar Turciju.

Turklāt Eiropas Savienībā saistībā ar “IC Holding” sadarbības partneri “Rosatom” jau ilgstoši turpinās diskusijas par šī uzņēmuma iekļaušanu ES sankciju sarakstā. Gadījumā, ja tas notiktu, tad “Rail Baltic” projekta realizācija tiktu pakļauta būtiskam riskam.

Otrs pretendents arī nav bez grēka

Pieminētās Francijas un Itālijas kompānijas patiešām ir darbojušās Krievijā, taču šī gada augustā ASV ziņu aģentūra “Bloomberg” informēja, ka Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher S.P.A.”  kara dēļ Krievijā ir nonācis finansiālās grūtībās un no šīs valsts tirgus aizgājis.

To apstiprina arī Krievijas avotu informācija – tā liecina, ka 2022. gada 14. decembrī uzņēmums “TD Elektrotehmontazh” ir vērsies Maskavas arbitrāžas tiesā ar prasību atzīt minēto Itālijas uzņēmumu par bankrotējušu. Proti, Itālijas uzņēmuma filiāle, mātes uzņēmumam pārtraucot darbību Krievijā, vairs neesot spējīga pildīt savas saistības.

Savukārt Francijas valdības lojālā attieksme pret šīs valsts uzņēmumu darbošanos Krievijā ir vispārzināma, un galvenais noteikums  ir, nesadarbošanās ar sankcionētiem partneriem.

Neraugoties uz to, uzņēmuma “Eiffage S.A.” reputācija Eiropā tiek vērtēta pietiekami augstu, un vēl šī gada februārī uzņēmumam kopā ar vēl citiem uzņēmējam Briselē ir uzticēta Beļģijas bruņoto spēku galvenās bāzes būvēšana vecās NATO bāzes vietā, kas atrodas  turpat blakus transatlantiskās organizācijas jaunajai galvenajai mītnei.

Uzņēmumam ir arī pieredze dzelzceļa būvēšanā – vēl 2012. gadā privātās partnerības līguma ietvaros tas būvējis 180 kilometrus garu līniju Bretaņā.

Cīņa par “ Rail Baltica” būvēšanas tiesībām var izvērsties visai spraiga, taču pašlaik termiņš lietas izskatīšanai tiesā vēl nav zināms.