FOTO: Ādažu bāzē piemin kritušos karavīrus

“Novembris ir laiks, kad atceramies mūsu tautas varoņus, kuri drosmīgi iestājās par Latvijas brīvību. Pateicoties viņu cīņassparam un neatlaidībai, šodien dzīvojam neatkarīgā valstī,” savā uzrunā “Karavīru naktī” pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka. 

Vēso, taču saulaino piemiņas dienas rītu ievadīja izturības skrējiens “Dzelzs vīri”, kas tika atklāts pulksten desmitos ar tradicionālo ziedojumu vākšanu kritušo karavīru ģimenēm. Paralēli notika arī dalībnieku iesildīšanās un ekipējuma pārbaude. Sacensībās startēja arī kupls skaits sabiedroto valstu karavīru no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas.

Arī šogad skrējējiem bija iespēja sevi izaicināt trīs veidu pārbaudījumos – 25 km distancē individuālajiem dalībniekiem kaujas formas tērpā, 13 km distancē individuāli un komandās, līdzi nesot mugursomu, kuras svars nedrīkst būt mazāks par 15 kilogramiem, triecienšauteni, un divus litrus ūdens, kā arī 13 km garajā “Karavīru piemiņas skrējienā” bez rezultātu fiksēšanas.

Arī šogad “Dzelzs vīru” skrējienu organizēja NBS Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centrs (KANMC), kura Mehanizācijas mācību daļas vīri savulaik, 2016. gadā, bija šīs sportiskās tradīcijas izveidotāji ar toreizējo priekšnieku Uldi Gūtmani priekšgalā.

“Nosaukums “Dzelzs vīri” mūsu skatījumā asociējas ar cilvēcību un spēku, kas piemīt karavīram, un tas aizgūts no pirmajām Latvijas armijas mehanizētajām vienībām, kuras dēvēja par “dzelzs vīriem”, jo šie karavīri pārvietojās ar bruņutehniku. Un arī mēs, Mehanizācijas mācību daļa, bijām pirmie, kas atjaunotajā Latvijas armijā uzsāka latviešu karavīru apmācību darbam ar bruņutehniku,” sarunā ar “Sargs.lv” stāstīja viens no skrējiena organizētājiem, Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra Mehanizācijas mācību nodaļas vecākais apmācību instruktors štāba virsseržants Sergejs Kolosovs.
Sākotnēji šīs sacensības noritēja pat divas reizes gadā, tomēr rudens posmā esot bijis grūti atrast piemērotu laiku. Tad toreizējam Mehanizācijas mācību daļas priekšniekam (pašreiz Mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētā kājnieku bataljona komandierim, pulkvežleitnantam) Uldim Gūtmanim radusies ideja to apvienot ar pasākumu “Karavīru nakts”, jo visiem bāzē dienējošajiem karavīriem šajā dienā bija jāierodas darbā.

Šāda sasaiste ar kritušo karavīru piemiņas dienu likusi organizatoriem izveidot jau pieminēto 13 km garo “karavīru piemiņas skrējienu”, kurā var brīvi piedalīties jebkurš karavīrs, izrādot cieņu un solidaritāti kritušajiem biedriem, taču bez iespringšanas attiecībā uz rezultātu.

Kā atklāja štāba virsseržants S. Kolosovs, tad 25 km distancei pieteicās 45 dalībnieki, kas tieši šai distancei esot optimāls skaits, ņemot vērā trases sarežģītību un garumu (tās noskriešanas kontrollaiks ir trīsarpus stundas, tomēr labākie skrējēji parasti iekļaujoties divās stundās), tikmēr 13 km individuālajā skrējienā piedalījās 270 karavīri, bet komandu skrējienā – 27 komandas ar trīs dalībniekiem katrā. Tikmēr precīzu piemiņas skrējiena dalībnieku skaitu bija grūti noteikt, jo šie karavīri skrien bez reģistrācijas, taču vizuāli šis skaits šķita itin iespaidīgs un noteikti mērāms daudzos desmitos vai pat vairākos simtos.

Šogad 25 km distancē joprojām nepārspēts palika Salvis Žīgurs – skrējiena “veterāns”, kurš piedalījies katrās “Dzelzs vīru” sacensībās no 2016. gada, vienu gadu izlaižot starptautiskās misijas dēļ, un vienmēr finišējis vismaz labāko trijniekā. Šobrīd S. Žīgurs dienē Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā, taču piedalīties skrējienā viņu motivē patriotiskā pārliecība, ka “tajā ir jāuzvar latvietim”. Jāpiebilst, ka šie vārdi nav bez pamata, jo nākamās trīs vietas distancē izcīnīja NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri.
Tikmēr 13 km individuālajā skrējienā ar ekipējumu pirmo vietu izcīnīja Edgars Dude no Mehanizētās kājnieku brigādes, bet komandu konkurencē nepārspēta palika Mehanizētās kājnieku brigādes 2. bataljona komanda – Ēriks Razalinskis, Aivars Brezinskis un Ģirts Grunte, kas ieguva ceļojošo kausu jau trešo gadu pēc kārtas. “Viņiem arī tā ir goda lieta. Kad gada beigās kauss ir jānogādā atpakaļ pirms sacensībām, viņi to atgriež ar vārdiem, ka šogad atkal nesīsim to atpakaļ pie sevis,” ar smaidu un lepnumu piebilda S. Kolosovs.

Kamēr spēcīgākie karavīri savu cieņu kritušajiem izrādīja, lejot sviedrus poligona smiltīs, NBS kapelāni aizvadīja piemiņai veltītu ekumenisko dievkalpojumu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kapelā. Tajā piedalījās gan NBS kapelānu dienesta, gan Zemessardzes vienību kapelāni, bet muzikālo pavadījumu nodrošināja NBS Štāba orķestra klarnešu kvartets un solists Jānis Kurševs.

“Mēs pateicamies Dievam par savu valsti, par viņa vārdu gaismu, pateicamies arī par visiem, kas atdevuši savu dzīvību mūsu valsts aizsardzībai, brīvībai, tās vēsturei,” savā uzrunā klātesošajiem pauda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes vecākais kapelāns kapteinis Jēkabs Oļegs Dzērve. Kapelāni vienojās kopējā aizlūgumā par traģiskajiem notikumiem Ukrainā, par mieru Tuvajos Austrumos un par mieru pašu mājās.
Piemiņas dienas noslēgumā sekoja pasākums “Karavīru nakts”, kurā piedalījās ne tikai Ādažu bāzē dienējošie karavīri, bet arī kritušo karavīru ģimenes locekļi un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis. Pasākuma ievadvārdus teica Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes galvenais virsseržants Lauris Krīgers, neiztrūkstošs bija arī dzīvās mūzikas pavadījums.

“Nav neviena karavīra, kurš iestātos dienestā, lai nomirtu. Nav neviena komandiera, kurš plānotu savas operācijas, lai zaudētu savus karavīrus. Un nav neviena tuvinieka, kurš negaidītu mājās savus karavīrus ar cerību turpināt un piepildīt dzīves jēgu,” savā uzrunā sanākušajiem pauda ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. “Izvēloties karavīra profesiju, mēs balstām to uz saprotamu dzīves jēgu – aizsargāt savus tuviniekus, aizsargāt tās vērtības, ko gadu tūkstošiem ir veidojusi mūsu tauta, nodrošinot mūsu nācijas gara spēku un eksistenci.”

NBS komandieri papildināja arī AM parlamentārais sekretārs Atis Švinka, kurš izteica sirsnīgu pateicību gan latviešu karavīriem un zemessargiem, gan sabiedroto karavīriem no NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijas kaujas grupas: “Varam būt patiesi lepni, ka mūsu karavīri piedalījušies daudzās starptautiskajās operācijās, ar savu dienestu viņi pierādījuši, ka NBS karavīri ir drosmīgi un pašaizliedzīgi augstāko vērtību aizstāvēšanā. Mūsu karavīru ieguldījums ir veicinājis mūsu sabiedroto gatavību sniegt atbalstu Latvijai.”
Uzrunām sekoja starptautiskajās operācijās Afganistānā un Irākā kritušo latviešu karavīru piemiņai veltītās zalves, un jāpiebilst, ka līdz ar viņiem tika godināti arī divi albāņu karavīri, kuri gāja bojā atmīnēšanas negadījuma laikā. “Karavīru nakts” noslēgumā karavīri, piederīgie un citi klātesošie tika aicināt nolikt svecītes pie tēlnieka Kristapa Strauta radītā pieminekļa, simboliski veidojot garas liesmojošu svecīšu virknes tumšajā un vēsajā novembra piektdienas vakarā.

Kritušo karavīru piemiņai veltīto pieminekli atklāja 2017. gadā, un tas ir izveidots par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem. Pieminekļa mākslinieciskā kompozīcija ir pakļauta tās pamatnē iekaltajam uzrakstam “Vienotībā spēks.” Kompozīcijas vienojošais elements ir Latvijas bruņoto spēku ģerbonis, simbolizējot nezūdošu Latvijas vērtību.