Eksperts: Nevar pilnībā apgalvot, ka Turcijas parlaments drīzumā ratificēs protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO
Nevar pilnībā apgalvot, ka Turcijas parlaments drīzumā ratificēs protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks un kādreizējais Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.
Viņš atzīmēja, ka aizvadītā pusotra gada laikā šajā jautājumā ir samudžinātas kopā vairākas lietas, piemēram, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans NATO samita laikā Viļņā paziņoja par atbalstu Zviedrijas kļūšanai par NATO dalībvalsti, valdīja diezgan liels optimisms. Taču divas dienas vēlāk Turcijas prezidents preses konferencē paziņoja, ka, lai gan viņš šādu lēmumu ir pieņēmis, jāsagaida, kad Turcijas parlaments sanāks uz rudens sesiju.
Jegermanis vērsa uzmanību, ka kopš NATO samita Viļņā ir notikuši dažādi "nepatīkami notikumi". Gan Dānijā, gan Zviedrijā tika sarīkotas Korāna dedzināšanas pie dažādu valstu vēstniecībām. Eksperta ieskatā, tas ir radījis pilnīgi jaunu situāciju - ja Zviedrija agrāk tika uzskatīta par iecietīgu valsti, tad patlaban pret Zviedriju ir vērsta masīva dezinformācijas kampaņa, kur var saskatīt arī Krievijas līdzdalību.
"Mērķis ir visos iespējamos veidos nomelnot Zviedriju, mēģinot sasaistīt atsevišķu ekstrēmistu provokācijas un izgājienus ar Zviedrijas valdības un parlamenta atbalstu, kas, protams, ir pilnīgi absurdi. Tas ir izraisījis virkni dažādus protestus islama valstīs," sacīja kādreizējais Latvijas vēstnieks Zviedrijā.
Viņš atzīmēja, ka protestētāji pret Korāna dedzināšanu vasarā iebruka Zviedrijas vēstniecībā Bagdādē, Irākā. Vēstniecība tika arī aizdedzināta. Tāpat vairākās pasaules valstīs ir notikušas samērā vardarbīgas protesta akcijas. Pret zviedriem ir asi vērsušies dažādi radikāli un ne tikai radikāli grupējumi. Piemēram, Irānas garīgais līderis Ali Hameneji paziņojis, ka zviedru valdība gatavo sevi karam pret musulmaņu pasauli. Tāpat viņš ir teicis, ka Zviedrija arvien vairāk kļūst par "likumīgu mērķi", kas faktiski ir aicinājums uzbrukt Zviedrijas pilsoņiem un valsts interesēm ārzemēs.
Līdzīgi izteicies arī Irākas radikālais grupējums "Ashab al-Kahf", kurš aicināja uzbrukt un nogalināt zviedrus, kā arī vērsties pret Zviedrijas interesēm. Aizvadītajā nedēļā Briselē tika nošauti divi Zviedrijas futbola līdzjutēji un vēl viens cilvēks tika ievainots.
"Tā ir pilnīgi jauna situācija, jo pasaulē tiek apdraudētas Zviedrijas intereses, zviedriem tiek izteikti draudi. Šajā sakarā arī pašā Zviedrijā bijuši dažāda veida incidenti. Jāpiebilst, ka pagājušā gada vasarā Turcija gan Zviedrijai, gan Somijai pārmeta "bezrūpīgo attieksmi" pret teroristiem. Lai gan Zviedrija un Somija ir mainījušas likumus, Turcijas prezidents, citas Turcijas amatpersonas ir izteikušas pārmetumus, ka ar tādiem soļiem nepietiek," pauda Jegermanis.
Viņš norādīja, ka šovasar, pēc tam, kad Erdogans paziņoja par savu atbalstu Zviedrijas iestāšanos NATO, Turcijā gan Erdogana partijā, gan citās parlamenta partijās atskanēja kritiskas balsis, kas teica, ka Zviedrijai nav vietas NATO.
"Mums vajadzētu mazliet vēl pagaidīt un paskatīties, kā uz šo reaģēs Turcijas parlaments. Vēl nav zināms, ar ko beigsies Ungārijas pretestība. Kad Erdogans paziņoja par savu lēmumu nosūtīt parlamentam ratificēšanai protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO, arī Ungārijas parlamenta opozīcijas partija prasīja sasaukt ārkārtas sanāksmi, lai nobalsotu par Zviedrijas dalību NATO," sacīja eksperts.
LĀI pētnieks norādīja, ka Ungārijas premjera Viktora Orbana partija "Fidesz" nesteidzas. Līdz ar to ātrākais, kad varētu notikt nākamā Ungārijas parlamenta sēde, ir 6.novembris. Jegermanis uzsvēra, ka Erdogana lēmums ir pozitīvi vērtējams solis, taču jāatceras, ka Zviedrijas dalības jautājums NATO līdz šim sasaistīts ar vairākām "it kā" savstarpēji nesaistītām lietām.
"Kad Erdogans sāka iebilst pret Somijas un Zviedrijas dalību NATO, daudzi eksperti apgalvoja, ka viens no Turcijas slēptajiem iemesliem ir vēlme saņemt atbalstu no ASV iznīcinātāju F-16 iegādei, ko ASV Turcijai bija liegusi. Savulaik gan Somija, gan Zviedrija, tāpat kā daudzas citas valstis, nolēma nepārdot Turcijai ieročus. Tas gada gaitā ir mainījies, jo gan Somija, gan Zviedrija ir atcēlušas liegumu tirgot ieročus Turcijai. Amerikāņu gadījumā šis lēmums vēl nav pieņemts. Var jau būt, ka kādu brīdi vēl notiks kaulēšanās, jo ASV Kongress šobrīd ir paralizēts. Vienlaikus varam cerēt, ja jau Turcijas prezidents šādu lēmumu ir pieņēmis, tad Turcijas parlaments būtu gatavs arī to atbalstīt," sacīja eksperts.
Taujāts, kas notiktu gadījumā, ja Ungārija un Turcija atteiktos ratificēt protokolu, Jegermanis pieļāva, ka kaulēšanās varētu turpināties. Viņa ieskatā, ar laiku Zviedrija kļūs par NATO dalībvalsti. Arī tagad Zviedrija piedalās dažādos NATO formātos un tiek aicināta pie galda kopā ar pārējām dalībvalstīm, taču, kamēr šis lēmums nav formāli atrisināts, līdz galam tas viss nedarbojas.
LETA jau rakstīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iesniedzis Turcijas parlamentam ratificēšanai protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO, pirmdien paziņoja viņa birojs.
Erdogans kavēja Zviedrijas dalības ratifikāciju, apsūdzot Stokholmu par pārāk maigu attieksmi pret kurdu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, kurus viņš uzskata par draudiem drošībai.
Zviedrijas dalība ir jāapstiprina visiem 31 NATO sabiedrotajiem. Turcija un Ungārija to vēl nav izdarījušas.
Nav zināms, kad Turcijas parlaments lems Zviedrijas dalību NATO.
Kā teikts Erdogana biroja īsā paziņojumā, prezidents pirmdien, 23.oktobrī, parakstījis protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO un nosūtījis to parlamentam.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons šo paziņojumu nosauca par iepriecinošu ziņu.
"Tagad parlamentam ir jārisina šis jautājums," pavēstīja Kristersons."Mēs ceram kļūt par NATO dalībvalsti".
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šomēnes aicināja Turciju ātri ratificēt Zviedrijas dalību militārajā organizācijā.
"Daudzi sabiedrotie vēlētos redzēt ātru progresu ratifikācijas jautājumā," paziņoja Stoltenbergs pēc NATO aizsardzības ministru sanāksmes Briselē. "Zviedrija ir izpildījusi solīto, un tagad mums ir nepieciešama Zviedrijas dalības ratifikācija."
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
