6 cilvēki, kuri PSRS laikā tika ieslodzīti trakonamā, lūguši cieņas atjaunošanu
Kopš likumā radīta iespēja lūgt atjaunot godu un cieņu, kā arī likvidēt radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas tām personām, kuras padomju laikā tika nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, saņemti seši šādi iesniegumi, informēja Saeimas Preses dienestā.
Pēc veiktajām ekspertīzēm tikai vienā gadījumā ir atjaunots personas gods un cieņa, veicot arī atbilstošas izmaiņas personas datu apstrādes sistēmās.
Likums "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām" stājās spēkā 2013.gada 1.augustā. Tā mērķis ir atjaunot godu un cieņu, kā arī likvidēt radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas tām personām, kuras padomju laikā bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību vai par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras.
"Pat ja varam reabilitēt vienu cilvēku, atjaunojot viņa godu un cieņu, likums ir sasniedzis savu mērķi," šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), deputātiem izvērtējot pirms pusotra gada pieņemtā likuma normu darbību praksē.
Tomēr sēdē vairāki deputāti pauda bažas par mazo reabilitēto personu skaitu. Ģenerālprokuratūras pārstāve mazo iesniegumu skaitu skaidroja ar pieņēmumu, ka citas piespiedu ārstēšanu izcietušās personas morāli varētu nebūt gatavas šo sāpīgo pieredzi atkal piedzīvot, veicot reabilitācijai nepieciešamo psihiatrijas ekspertīzi.
Ir svarīgi Saeimā izvērtēt iepriekš pieņemto likumu ieviešanu un to, kā tas darbojas praksē, uzskata Laizāne, paužot apņēmību arī turpmāk vērtēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas virzīto likumu darbību dzīvē.
Cilvēktiesību komisijas deputāti apšaubīja Psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāves teikto, kura savas vairāk nekā 50 gadu ārsta prakses laikā neesot pieredzējusi piespiedu ārstēšanu politisku motīvu dēļ. Deputāti norādīja, ka šādi apgalvojumi ir pretrunā ar vairākos dokumentāli pamatotos pētījumos pausto, turklāt rada šaubas par šīs iestādes gatavību īstenot likumā noteikto.
Par likuma piemērošanu praksē šodien Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputāti uzklausīja likuma normu īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvjus.
LETA
