"Zaļā josta": Latvijas virzība uz izsmēķu piesārņojuma mazināšanu vidē ir kūtra

Viņš atzīmē, ka to apstiprina arī ekspertu veiktā analīze Eiropas Savienības (ES) LIFE projektā "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju"

Lapsa skaidro, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi par tabakas izstrādājumu ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu stājās spēkā jau šā gada janvārī. Ražotāja atbildības princips paredz, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli vai organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies no apgrozībā laistās preces.

Lapsa uzsver, ka liela loma minētās sistēmas iedibināšanā ir pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu, ievieš atbilstošu infrastruktūru, kā arī sniedz atskaites par paveikto.

"Latvijai šī sistēma ir nepieciešama gan Eiropas Komisijas direktīvas, gan augstā smēķētāju īpatsvara dēļ," komentē Lapsa, piebilstot, ka "Zaļās jostas" aprēķini, kas veikti, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informāciju par Latvijā nodoto tabakas izstrādājumu apjomu, liecina, ka 2022. gadā izmesto cigarešu, cigāru, cigarellu, karsējamās tabakas filtru daudzums bija mērāms vairākos simtos tonnu.

Vienlaikus Lapsa pauž, ka atbilstoši MK noteikumiem ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumam, kurš nodrošina izmesto tabakas izstrādājumu filtru apsaimniekošanu, ir jānoslēdz līgums ar visām pašvaldībām, un tikai pēc tam tas var iesniegt atkritumu apsaimniekošanas plānu saskaņošanai VID un sākt reālu darbību. Ja līgumi netiek noslēgti, ražotāju atbildības sistēmu nav iespējams ieviest un tabakas izstrādājumu izplatītāji turpinās maksāt pilno dabas resursu nodokli.

"Ražotāju atbildības sistēmas ieviešana ir solis pozitīvu pārmaiņu virzienā, jo tās galvenais mērķis ir samazināt vides piesārņojumu," atzīmē Lapsa. Vienlaikus viņš min, ka katras jaunas sistēmas ieviešana nozīmē arī jaunus izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm.

"Šobrīd redzam atsevišķas pozīcijas, kuras būtu jāuzlabo, lai veicinātu pašvaldību atsaucību un sniegtu praktisku labumu sabiedrībai," pauž Lapsa.

Viņš norāda, ka pirmais solis būtu birokrātiskā sloga mazināšana pašvaldībām. Piemēram, pašlaik MK noteikumi paredz, ka pašvaldībām reizi trīs mēnešos jāsniedz dati apsaimniekotājam par konkrētajā laika periodā publiskajās vietās savāktā vides piesārņojuma un apsaimniekoto atkritumu apjomu un to apsaimniekošanas izmaksām. Apsaimniekotājam savukārt ir pienākums šos datus apkopot un reizi gadā sagatavot pārskatu.

"Ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar veicamā darba apjomu pieejamais finansējums sistēmas ieviešanai ir neliels, ir svarīgi iespēju robežās izvērtēt dažādu procesu lietderību," skaidro Lapsa, piebilstot, ka to var izdarīt, piemēram, vienkāršojot atskaites formas, kā arī samazinot to iesniegšanas biežumu.

Otrais solis, viņaprāt, būtu pārskatīt formulu, pēc kuras tiek aprēķināti pašvaldībai un sistēmai kopumā piešķiramie finanšu resursi, jo ekspertu ieskatā patlaban tie nav pietiekami MK noteikumos minēto darbību veikšanai.

Ražotāju atbildības sistēmas izmaksas veido, piemēram, publiskās vietās izmesto atkritumu savākšana un transportēšana, apsaimniekošana, atkritumu radītā piesārņojuma savākšanas infrastruktūras izveide un uzturēšana, ražotāju atbildības sistēmas administrēšana un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Kā norāda Lapsa, ekspertu vērtējumā MK noteikumos vajadzētu paredzēt pašvaldību tēriņus, kas rodas, administrējot ražotāju atbildības sistēmu, jo šobrīd finansējums šim mērķim nav paredzēts.

Tāpat būtu jāpārskata, kā tiek izvērtēts tas, vai sistēma strādā un vides piesārņojums tiešām mazinās. Lapsa norāda, ka, sākot īstenot ražotāju atbildības sistēmu, valstī nav apzināta esošā situācija par cigarešu filtru daudzumu vidē, tādēļ pagaidām nav iespējas pārliecināties, vai sistēma sniegs pozitīvu efektu.

"Zaļās jostas" ieskatā piesārņojuma monitorings ir jāveic regulāri, izstrādājot vienotu pieeju. Tas ļautu iegūt salīdzināmus datus, kā arī pārliecināties par izsmēķu apjoma samazināšanā izmantoto metožu efektivitāti.

"Citās ES valstīs, kur arī ieviesta ražotāju atbildības sistēma, regulējums paredz noteiktus izmērāmus mērķus, kas sistēmas dalībniekiem ir jāsasniedz. Tas palīdz objektīvi raudzīties uz to, kas strādā un kas būtu jāmaina, piemēram, normatīvo aktu kontekstā," bilst "Zaļās jostas" pārstāvis.

Viņš skaidro, ka Latvijā ražotāju atbildības sistēma paredz, ka tās dalībnieki uzņemas atbildību tikai par publiskajā teritorijā nomestajiem izsmēķiem, taču nav iestrādāts risinājums, ko darīt ar vēsturisko piesārņojumu un ka tabakas izstrādājumu ražotājiem vajadzētu atbildēt par visu ievesto produktu apjomu.

"Šobrīd ir daļa piesārņojuma, par ko neviens neatbild, taču vienlaikus tas nekur nepazudīs, tikai pārveidosies mikroplastmasā, kas piesārņos augsni un ūdeņus. Šeit risinājums būtu jārod visiem kopā - vides ekspertiem, valstij, tabakas izstrādājumu izplatītājiem un pašvaldībām," pauž Lapsa.

Jau vēstīts, ka šā gada 28. septembrī "Zaļā josta" kopā ar Rīgas domes un Vides izglītības fonda pārstāvjiem atklāja kampaņu, lai informētu sabiedrību, kā pareizi izmest izsmēķus un samazināt vides piesārņojumu.

LIFE integrētais projekts "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Jau vēstīts, ka "Zaļā josta" konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 13,875 miljoni eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā gadu iepriekš, līdztekus kompānijas peļņa saruka par 45,2% un bija 27 906 eiro.

"Zaļā josta" īpašnieki ir AS "CleanR grupa" (70%) un AS "BAO" (30%), bet patiesie labuma guvēji ir Jānis Vilgerts un Guntars Kokorevičs. "Zaļā josta" reģistrēta 2002.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens miljons eiro. Koncernā ietilps "Zaļā josta", SIA "Eko Energy", SIA "Green Plastics", SIA "Eko rija", SIA "Zaļais cikls" un SIA "Nulles depozīts".