IZM virza noteikumus, kas ļaus atsevišķiem skolēniem noteikt mācības attālināti
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) noteikumus, kuri paredz, ka skolēniem varēs noteikt mācības ne tikai atsevišķā klasē, bet arī atsevišķā laikā, kā arī attālināti, sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Ministre Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka vardarbības gadījums Ķekavas vidusskolā parāda to, ka sabiedrībā ir augsts vardarbības līmenis. Tostarp skolās vardarbība ir sasniegusi 35,5% līmenī, un tā nav droša vide ne bērniem, ne pedagogiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga raidījumā sacīja, ka visai sabiedrībai būtu praksē jāiestājas pret jebkāda veida vardarbību.
Vanaga norādīja, ka LIZDA ieskatā ir nepieciešami grozījumi divos likumos un vienos MK noteikumos. Tostarp ir nepieciešams palielināt vecāku reālo atbildību, kā arī direktoram jābūt iespējai skolēnam uz laiku noteikt citu mācību vietu, kas ne vienmēr ir ģimenē. Tāpat Vanaga uzsvēra, ka nepieciešama somu pārbaudes iespēja - jābūt vienotai izpratnei par pārbaužu veikšanu gan pedagogu, gan policijas vidū.
Vienlaikus Čakša raidījumā sacīja, ka skolai ir iedoti rīki vardarbības gadījumu risināšanai - bērns var mācīties atsevišķā klasē, atsevišķos laikos, kā arī attālināti.
Runājot par somu pārmeklēšanu, ministre sacīja, ka šobrīd iekšējās kārtības noteikumos iespējams atrunāt, kur notiek mantu pārbaude, ja tāda nepieciešama.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.
Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas liek kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību vielu apgūt attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.
Arī LIZDA atkārtoti uzsver, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.
LETA jau rakstīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.
