Uzbrukums no aizsardzības. Kāda tipa basketbols patīk jaunajam Latvijas izlases trenerim Sito Alonso?

Pirmdien, 24. novembrī, jaunā Latvijas izlases galvenā trenera Sito Alonso vadībā vīriešu valstsvienība uzsāka gatavošanos pirmajām divām 2027. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Nīderlandi 28. novembrī un Austriju 1. decembrī. Vēl apakšgrupā atrodas Polija. Pēc pirmā posma otro sasniegs trīs grupas labākās, kuras līdzi ņems izcīnīto bilanci. Otrajā kārtā par trim ceļazīmēm uz Kataru, kur gaidāms 2027. gada Pasaules kauss, būs jācīnās pret E grupas labākajām trijām (Vācija, Horvātija, Izraēla, Kipra). 

Līdz ar spāņu trenera stāšānos amatā pamainījušies vaibsti kandidātu izvēles principos. Atgriešanos izlasē pieredzējis Taivānā spēlejošais Anžejs Pasečņiks, kuram nonākšana līdz Latvijai prasīja ap 30 stundu ceļu. Tāpat Banki vadībā uzticību neguva Roberts Blumbergs, kuram līdz šim tikai viena oficiālā spēle. Alonso uzticību izrādījis atsevišķiem jaunajiem talantiem. Pirmo izsaukumu uz izlasi ieguvuši jaunie Ričards Aizpurs un Adrians Andževs. Jāpiebilst, ka iztrūkst visi Eirolīgā spēlējošie kā Dāvis Bertāns, Rodions Kurucs, Artūrs Žagars, Rolands Šmits, Gunārs Grīnvalds (šogad debitēja Madrides “Real”), kā arī “Valencia” pieteikumā esošais Toms Talcis, traumas vai hroniskas veselības likstas liedz spēlēt Andrejam Gražulim, Aigaram Šķēlem, Kristeram Zorikam. 

Pirmdien pirmais treniņš ilga nedaudz ilgāk nekā paredzēts - ap veselām divām stundām. Uzrunātie basketbolisti atklāja, ka jau pirmajā dienā saņēmuši lielu daudzumu informācijas, kas gan nav pārsteigums pirmajās dienās jaunā trenera vadībā. Tāpat katram pirms treniņa bijusi individuāla saruna ar jauno speciālistu. Sito Alonso kā treneris nav svešs atsevišķiem Latvijas izlases spēlētājiem - Dairis Bertāns (aizvadīs pēdējo spēli izlasē piektdien) pie viņa spēlējis Bilbao laikos, Rodions Kurucs un Artūrs Kurucs Mursijas UCAM (ko viņš trenē paralēli vēl šobrīd), bet ACB līgā iepazīti citi latvieši. Tomēr - pirmā preses konference lika manīt, ka laika gaitā valstsvienība spēlēs citādāk, nekā to darīja Lukas Banki ērā. 

Viss sākas ar aizsardzību

“Neesmu pieradis, ka tikai četrās dienās man spēlētājiem jāieskaidro sava basketbola filosofija,” preses konferenci ar FIBA logiem raksturīgo specifiku ar īso laika sprīdi izteica Alonso. Lai spētu labāk adaptēties darbam ar valstsvienību, viņš Latvijas izlases nometni divas reizes apmeklējis vasarā, kad tā Lukas Banki vadībā gatavojusies 2025. gada Eiropas čempionātam. Pirmajā piegājienā viņš Latvijā pavadījis divas dienas, otrajā - veselu nedēļu. Iegūtā pieredze šajā laikā lika lemt pakāpeniski ieviest savu spēlēto basketbola stilu Latvijas izlasē. Tas nozīmē, ka vismaz pirmajās spēlēs var būt manāmas vēl atsevišķas Lukas Banki basketbola tendences. 

“Vasarā gribēju redzēt, kā notiek darba process un kā Luka Banki skaidro savu basketbola redzējumu. Ar saviem asistentiem līdz logam (Alonso palīdz Artūrs Visockis-Rubenis, Dāvis Čoders, Roberts Štelmahers un Kaspars Vecvagars brīvprātīgā statusā - aut.) esmu runājis vismaz reizi nedēļā. Skaidroju viņiem savu basketbola redzējumu un spriedām, ka vismaz darba sākumā būs jāatstāj kādas iezīmes no Lukas Banki laika. Visu uzreiz izmainīt nevaram, jo apstrādāt tik lielu informācijas daudzumu spēlētājiem būtu briesmīgi. Šobrīd vēl analizējām, cik daudz mainīsim jau līdz pirmajai spēlei, vai, piemēram, vēl atstāsim kādus 50-60% no vecā trenera iestrādnēm.” 

Alonso pauda, ka, lai varētu veiksmīgi ieskaidrot izlases spēlētājiem savu spēlēto basketbola stilu, iespējams, viņam nepieciešamas 20 līdz 30 dienas. Tas nozīmē, ka, iespējams, potenciāli nākamajā vasarā, kad gaidāms trešais FIBA logs Pasaules kausa kvalifikācijā, var pa īstam noslēgties pāreja uz Sito Alonso basketbolu Latvijas izlasē.

Viens gan ir skaidrs. Jau pirmajā spēlē Alonso no padotajiem vēlas redzēt noteiktu komandas raksturu. “Pašlaik cenšos spēlētājiem ieskaidrot, kā vēlos, lai mēs cīnāmies laukumā. Tas man šobrīd ir pats svarīgākais.” Tāpat viņš uzsvēra, ka viņa basketbola filosofija sākas ar aizsardzību - elementu, kas ne vienmēr Latvijas izlases kontekstā bijis augstākajā līmenī. Pirmajos Lukas Banki gados šī komponente bieži atnesa uzvaras, kamēr pēdējos divos gados bija pamanāmas problēmas. 

“Man patīk citādāka aizsardzība, nekā spēlēta līdz šim. Visās manās sistēmās ir ļoti liela agresivitāte ar lielu spiedienu uz pretinieku. Man patīk uzbrukt no aizsardzības,” teica Alonso. Raugoties pieejamajos video, redzams, ka Alonso dod priekšroku ļoti agresīvai aizsardzībai, kur tiek izdarīts spiediens gan uz spēlētāju ar bumbu, gan bez tās. Viņa komandās (karjeras laikā Alonso trenējis Badalonas “Joventut”, Vitorijas “Baskonia”, “Barcelona” un kopš 2019. gada ir Mursijas treneris) liela nozīme bijusi spēlētāju daudzpusībai. Treneris norādīja, ka arī šajā izvēlētajā 15 basketbolistu sastāvā ir basketbolisti, kuri var spēlēt dažādi aizsardzībā. 

“Ojārs Siliņš man personīgi ir pārsteigums. Ar viņu nebiju strādājis, lai gan skatos spēles un sekoju līdz basketbolam. Asistenti man teica, ka viņš ir spēlētājs, kurš aizsardzībā var dot šo daudzpusības šķautni. Man gan šķiet, viņš nav vienīgais. Manuprāt, tādas kvalitātes piemīt Mārcim Šteinbergam. Kristaps Ķilps ir ļoti labs aizsargs. Viņam ir labs augums un domāju, ka viņš var krietni palīdzēt. Es varu atrast pat piecus basketbolistus no šīs komandas, kuri prot labi spēlēt aizsardzībā. Artūrs Kurucs pie manis Mursijā bija viens no aizsardzības speciālistiem. Pat Toms Skuja! Jā, viņš nav augumā garš, taču spēj izdarīt spiedienu uz pretinieku saspēles vadītāju. Lai arī mūsu garie spēlētāji ir ar dažādiem profiliem, Mareks Mejeris prot labi aizsargāties un arī Klāvs Čavars zina, kā spēlēt šajā ziņā.” 

Sito Alonso iecienījis vienu ļoti specifisku aizsardzības taktiku, ko dēvē par “spy defense”. Ko tas nozīmē? To, ka centrs jeb piektā numura pozīcijas basketbolists pretinieku uzbrukuma laikā atrodas dziļi savā soda laukumā, atstājot brīvu savu pretspēlētāju pat uz tālmetienu līnijas. Šādā veidā centrs palīdz pret visām ieskriešanām soda laukumā un potenciālajiem metieniem groza tuvumā. Lai arī jau šajā sasaukumā Alonso rīcībā ir klasiski centra basketbolisti kā Anžejs Pasečņiks un Klāvs Čavars, viņš atklāja, ka nez vai šo aizsardzības taktiku izmantos pirmajās divās spēlēs. 

“Šo aizsardzību nevar izskaidrot vienas dienas laikā. Vajag vairāk laika. Iespējams, nākamajā logā vai vasarā gribēšu to izmantot, jo man šī aizsardzība tiešām patīk,” savus apsvērumus skaidroja Alonso, kurš katru savu atbildi pirmajā preses konferencē sniedza detalizētu un pietiekami skaidru. “Tā ir ļoti agresīva aizsardzība. Jā, mums ir centra spēlētāji, ar kuriem to jau šobrīd varētu darīt, taču domāju, ka vēl neesam gatavi izprast visas detaļas ap šo taktisko risinājumu.” Kopumā Alonso dod priekšroku agresīvai aizsardzībai pret uzbrukuma ievadītājiem, ar atsevišķiem citādākiem taktiskiem risinājumiem garo spēlētāju izmantošanā. 

Visiem jāpieskaras bumbai

Savā pirmajā preses konferencē Alonso mazāk runāja par uzbrukuma nozīmi, tomēr atsevišķas frāzes veltīja arī punktu gūšanai. Jāmin, ka Spānijas ACB līgas jauno sezonu Mursijas klubs sācis ar 6-2 bilanci un trešo vietu, vidēji spēlē gūstot 89 punktus (piektais rādītājs). 

49 gadus vecais stratēģis atklāja, ka viņš vēlas dinamisku uzbrukumu, kurā katrs spēlētājs tā laikā tiek iesaistīts. “Vēlos cienīt katra spēlētāja labākās prasmes. Izlasē ir jāpielāgo savs stils spēlētāju prasmēm. Ja ir labi metēji un spēlētāji, kuri prot doties caurgājienā un izkārtot sev un citiem metienus, tad ir jādod ieroči, ar kuriem viņi komandai var būt noderīgi. Dažreiz vari nākt ar savu filosofiju, taču ne visiem spēlētājiem tā būs atbilstoša un viņi var nejusties piederīgi komandai.” 

Alonso secināja, ka, ja, piemēram, basketbolists netiks iesaistīts uzbrukumā, tad visai iespējams, ka viņš nebūs motivēts agresīvi spēlēt aizsardzībā. “Gribu redzēt, ka varam spēlēt ar brīvību, ievērojot atsevišķus noteiktus rāmjus jeb noteikumus. Mums jādod spēlētājiem instrumenti, bet viņi paši var izvēlēties, kā spēlēt. Ja spēlētāji sapratīs norādes, tad viņi uzbrukumā varēs spēlēt bez manas iesaistes.” 

Atsevišķās video analīzēs par Sito Alonso taktiku redzams, ka viņam patīk uzbrukumā iesaistīt visus, tostarp garos spēlētājus. Alonso var dot priekšroku iespēlēt garajam spēlētājam postā, un izspēlēt kombināciju ar citiem spēlētājiem, kur kāds, pēc visu savilkšanās ap soda metiena laukumu, ar māņkustību ieskrien soda laukumā. Tad nepieciešams vien garais spēlētājs ar spēju piespēlēt, kas ar precīzu bumbas nogādāšanu var ļaut partnerim netraucēti gūt divus punktus. Tas gan nav vienīgais veids, kā veiksmīgi noslēgt uzbrukumu pēc kāda ieskriešanas soda laukumā. 

Sito Alonso basketbolā netiek aizmirsts par Latvijas spēcīgāko ieroci uzbrukumā - tālmetieniem. Viena no izspēlēm ir ar blokiem uz abām soda metienu ūsiņām, taču ar niansi, ka no vienas puses bloka licējs izskrien uz pretējo stūri. Vēlamais rezultāts ir brīvs tālmetiens no stūra. Šāda izspēle nākotnē var tikt izspēlēta, piemēram, uz Dāvi Bertānu. Kopumā var teikt, ka uzbrukums Sito Alonso vadībā laika gaitā var kļūt kustīgs, kurā liela loma ir gan centra spēlētājam, gan dažādām ieskriešanām un likto bloku kvalitātei. 

Jau pirmās spēles būs svarīgas, jo arī panākumi pret Nīderlandi un Austriju tiks ņemti līdz uz nākamo fāzi, ja tai kvalificēsies. Februārī Latvijas izlasei plānoti divi mači pret Poliju, bet vasarā vēlreizējas cīņas pret šī loga pretiniecēm.