Vai Brisele aizliegs skaidro naudu?
Nereti Eiropas Savienības direktīvām vai to iecerēm komplektā nāk puspatiesības un viltus ziņas.
Nesen trauksmi radījušas aizdomas, ka visā blokā plānots aizliegt skaidro naudu. Kā tad ir īstenībā?
Ja būs vairāk par 10 000 eiro
“Katrs eiro, kas pārsniedz 10 000 eiro, kļūs par nelegālu maksāšanas līdzekli,” apgalvots soctīklos izplatītā vēstījumā. Tajā teikts, ka saskaņā ar ES likumiem “skaidra nauda drīz kļūs par kontrabandu”.
ES patiešām grasās īstenot vērienīgu reformu, kuras mērķis ir cīnīties pret naudas atmazgāšanu, un no 2027. gada paredzēts ieviest ierobežojumu summai, ko privātpersona var samaksāt veikalā vai citā uzņēmumā ar reālu, taustāmu naudu.
Šī regula ir daļa no ES Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu paketes, kas cita starpā nosaka 10 000 eiro ierobežojumu skaidras naudas maksājumiem. Turklāt dalībvalstu valdības varēs noteikt savus ierobežojumus summām, kas ir mazākas par 10 000 eiro.
Kā drīkstēs pirkt auto
Kaut gan uzņēmumi vairs nevarēs pieņemt skaidras naudas maksājumus, kas pārsniedz minēto slieksni, šādi ierobežojumi parasti neattiecas uz darījumiem starp divām privātpersonām neprofesionālā kontekstā, proti, ja tā nav saimnieciskā darbība.
Saskaņā ar minēto publikāciju, ES padarīs “automašīnas iegādi par skaidru naudu” par noziegumu. Patiesībā, sākot ar 2027. gadu, auto iegāde par skaidru naudu netiks automātiski uzskatīta par noziegumu, tomēr tas var būt nelikumīgs darījums atkarībā no tā, no kā to pirks.
Piemēram, pērkot automašīnu, kas maksās vairāk nekā 10 000 eiro, dīleru centrā, saskaņā ar likumu viņi nevar pieņemt šādu summu skaidrā naudā. Šādā gadījumā jāizmanto bankas pārskaitījums vai karte.
Latvijā jau tagad stingrāka kārtība
Vienlaikus eiropieši joprojām varēs krāt, glabāt un izņemt jebkuru skaidras naudas summu. Tā kā jaunie noteikumi galvenokārt skars darījumus ar uzņēmumiem, divas privātpersonas joprojām varēs pirkt un pārdot auto vai jebko par jebkuru summu, izmantojot skaidru naudu, ja vien pašā dalībvalstī nav noteikti stingrāki ierobežojumi. Dažas ES valstis, piemēram, Itālija jau ierobežo skaidras naudas darījumus starp privātpersonām.
Latvijā nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās) ar vienu darījuma partneri. Šis ierobežojums attiecas gan uz juridiskām, gan fiziskām personām, kas ir nodokļu maksātāji.
Turklāt aizliegts norēķināties skaidrā naudā par nekustamā īpašuma iegādi neatkarīgi no summas. Visi šādi darījumi jāveic ar bankas pārskaitījumu, pat ja pērk tikai dārza būdiņu par tūkstoš eiro. Šis aizliegums ir spēkā darījumiem, kas noslēgti pēc 2019. gada 1. maija. Tātad Latvijā šajā ziņā kārtība ir vēl stingrāka, nekā plāno Briselē.
Katrā valstī citādi
Pašlaik ES valstīs ir spēkā virkne atšķirīgu noteikumu skaidras naudas darījumiem. Piemēram, Itālijā limits ir 5000 eiro, kamēr Austrijā tāda nav.
Nosakot 10 000 eiro ierobežojumu, ES cenšas panākt, lai lielāks maksājumu skaits notiktu caur izsekojamiem kanāliem, un tādējādi samazināt iespējas naudas atmazgāšanai un citiem finanšu noziegumiem. ANO Narkotiku un noziedzības birojs lēš, ka katru gadu tiek atmazgāti no 2 līdz 5% no pasaules IKP – līdz 1,87 triljoniem eiro. Lielākā daļa noziedzīgo grupējumu izmanto skaidru naudu.
Jauno pasākumu pakete stāsies spēkā 2027. gada jūlijā, tā ietver arī ES Naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes izveidi Frankfurtē, kuras pilnvaras pilnā apjomā stāsies spēkā tajā pašā laikā. Bankām, uzņēmumiem un regulējošām iestādēm tiks dots trīs gadu laiks, lai pielāgotos jauno noteikumu ievērošanai.
Šis nav pirmais gadījums, kad internetā izplatās sensacionāli un nepatiesi apgalvojumi par skaidras naudas likvidāciju Eiropā. Šā gada sākumā paniku raisīja viltus ziņa, ka Spānija izņem no apgrozības 50 eiro banknotes. Valsts centrālā banka paziņoja, ka nav devusi šādu rīkojumu.
Un notiek arī pretēji. Martā Norvēģijā un Zviedrijā parādījās ziņas, ka tās aptur plānus pāriet uz pilnīgi bezskaidras naudas norēķiniem nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Tas rosināja viltus informācijas plūsmu internetā, ka abas valstis pilnībā atsakās no digitālajiem maksājumiem.
Eiro banknotēm būs jauns dizains
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms paudis: “Ģeopolitiskā situācija izceļ skaidrās naudas nozīmi ekonomiskās drošības kontekstā. Tāpēc ir īpaši svarīgi kliedēt sabiedrībā radušās bažas par skaidrās naudas nākotni.”
Turklāt šogad Eiropas Centrālā banka (ECB) izsludināja konkursu nākotnes eiro banknošu dizainam. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās augustā, un jau izraudzīti mākslinieki, kurus aicinās izstrādāt jauno naudas veidolu. Konkurss noslēgsies 2026. gada jūnijā, pēc kā ECB veiks sabiedrības aptauju, lai noskaidrotu, kurš no fināla posmam izvēlētajiem dizainiem visvairāk patīk eiropiešiem.
“Tā ir ļoti nozīmīga ziņa skaidrās naudas jomā, kas apliecina gan Latvijas Bankas, gan ECB gatavību ne tikai saglabāt skaidro naudu, bet arī attīstīt šo maksāšanas līdzekli, padarot to vēl pieejamāku un drošāku,” norāda Blūms.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vai Brisele aizliegs skaidro naudu?" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
