Izglītības un zinātnes ministriju gada laikā pamet visi vadošie ierēdņi

Notikušais rada jautājumu, cik liela būs šīs ministrijas spēja radīt un īstenot pārmaiņas izglītības nozarē, kuru par vienu no savām prioritātēm pasludinājusi jaunā valdība. 

Kad pērn decembrī apstiprināja iepriekšējo valdību, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša nobildējās ar ministrijas augstāko ierēdņu komandu – valsts sekretāri un viņas vietniekiem. Šobrīd fotogrāfija ceļo pa saziņas kanāliem kā savdabīgs joks – gada laikā visi pieci tajā redzamie ierēdņi darbu ministrijā pametuši. 

Martā ministrijas valsts sekretāri Līgu Lejiņu pārcēla tobrīd vakantajā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras vadītājas amatā, bet par sporta nozari atbildīgo valsts sekretāra vietnieku Edgaru Severu aizrotēja uz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību. Vasarā aizgāja par augstākās izglītības un zinātnes virzienu atbildīgais valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs, kā arī valsts sekretāra vietniece administratīvos jautājumos Ginta Ozola. Bet ar novembri prom būs arī jaunā valsts sekretāre Santa Šmīdlere.

“Es varu apstiprināt, ka es esmu uzrakstījusi atlūgumu, tas ir mans personisks lēmums. Ministre atlūgumu ir pieņēmusi un es darba gaitas valsts sekretāra amatā noslēdzu novembra sākumā. Es no tālākiem komentāriem atturēšos,” saka Šmīdlere. Vaicāta, vai viņa ies pavisam projām no izglītības nozares, viņa norāda: “Es vēl par šo nopietni neesmu domājusi,  katrā ziņā esmu no sirds 17 gadus veltīju šai nozarei, tā ir mana sirdslieta, mans aicinājums, un es noteikti redzu šobrīd to kā savu profesionālo bāzi un tad jau lūkošos tālāk.” 

Satikta pēc valdības sēdes, Šmīdlere savus atlūguma iemeslus nekomentēja. No komentāra atteicās arī pārējie pieminētie ierēdņi. Vēl vasaras sākumā Stepanovs un Šmīdlere no Čakšas rokām saņēma Atzinības rakstus. Pavisam nesen – jūlija vidū, Šmīdlere piekrita karjeru ministrijā turpināt kā valsts sekretāre.

 A.Čakša saka: “Es nezinu, ko viņa jums stāstīja, bet viņas pamatojums bija pārāk lielā darba slodze, kas šobrīd arī ir, nevar noliegt. Ņemot vērā neizdarīto darbu sarakstu, kas velkas līdzi nu jau gadus divus, un kur šobrīd es prasu rezultātu, jā, tad protams, ka tas ir grūts darbs.”

Neformāla informācija liecina, ka ierēdņu vēlmi aiziet varētu būt veicinājusi ministres padomnieka Raivja Berga attieksme. Viņš nenoliedz, ka šādas sarunas ir bijušas: “Varbūt es kādreiz kaut ko asāku esmu pateicis, tad, kad tu runā vienreiz, otrreiz, trešoreiz, ceturto reizi, nu, es jau nesaukšu tagad uzvārdus… Es esmu pats teicis cilvēkiem -  ir jāaiziet varbūt drusku atpūsties, atvaļinājumā, nav viss jāsagrābj uz sevi, jāved tas vezums… (..) Es neesmu iedevis priekšā baltu lapu – tad rakstiet atlūgumu. Muļķības. Kas tas tāds ir?! Man tādas tiesības nav, ne es esmu… Tās ir absolūtas muļķības. Tas, ka es esmu teicis, ka šis cilvēks ir nekompetents, un viņam jāatrod lieta, ko viņš labi dara, un viņam jādara savs darbs…”

Izglītības ministre uzskata, ka viņai izdosies izveidot jaunu, augsti motivētu komandu un notikušais netraucēs sasniegt uzstādītos mērķus izglītības jomas sakārtošanā. Uz jautājumu, vai to nebija  iespējams izdarīt ar esošo komandu, Čakša atbild: “Es tajā neesmu tādā veidā iesaistījusies, ka es to neredzēju - cilvēki paši ir pieņēmuši lēmumus. Es vienmēr esmu gatava sadarbībai ar ļoti dažādiem cilvēkiem, un katram ir savas spēcīgās puses. Ir ļoti svarīgi, ka komandā ir cilvēki, kas papildina viens otru ar dažādām lietām.” 

Lai gan ministre norāda, ka tā bijusi darbinieku izvēle aiziet, tomēr – sakritība vai ne, bet savulaik, kad viņa bija veselības ministre, arī tur īsā laikā nomainījās virkne vadošo darbinieku, ieskaitot trīs valsts sekretārus. “Es nebaidos mainīt cilvēkus, jā, man ir svarīgi,  ka mēs sasniedzam rezultātu. Un iekšēji arī veidot labu klimatu un kultūru, kā strādājam un kā viens ar otru sadarbojamies,” saka Čakša.

Arī vēl pēc tam Veselības ministrijā, kas ir atbildīga par vēl vienu šīs valdības prioritāro virzienu, valsts sekretāri mainījušies bieži. Tagad šis amats ir vakants kopš gada sākuma. Izsludinātais konkurss varētu noslēgties decembrī. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) neslēpj, ka bez valsts sekretāra strādāt ir grūti: “Mums ir arī problēma - kapacitāte ministrijā un darbinieki. Īstenībā nepieciešama skaidra vadība, uz kuru pusi mēs ejam, un šobrīd mēs to darām. Mēģināsim gan no biroja, gan arī ar valsts sekretāra p.i. Aigu Balodes kundzi, bet nepieciešams cilvēks, kurš jau no rīta līdz vakaram sēž un seko līdzi visam. Bet es domāju, ka decembrī jau tiksim pie jauna.”

Šobrīd jau ilgāk nekā vajadzētu ir vairākas vadošu amatu vakances valsts pārvaldē. Arī tādēļ, ka konkursā nav izdevies atrast atbilstošu kandidātu. Augstas prasības kopā ar lielu slodzi un zemu algu var būt slikts komplekts, lai sekmīgi un ātri aizpildītu vakances Izglītības ministrijā. Tajā ierēdņu algas aizvien ir zemākas nekā citās. Turklāt, ja vidēji valsts pārvaldē vakanti ir ap desmit procentiem amata vietu, tad šobrīd Izglītības ministrijā tie ir jau 17 procenti jeb vairāk nekā četrdesmit pozīcijas.

Situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā par kritisku sauc Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis: “Ja nav ministrijā valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieku, jautājums - kas pieņem šos lēmumus? Organizācijā pastāvīgi jādomā par attīstību - gan pašas organizācijas, gan dažādo politiku virzību. Tas faktiski kļūst jau kritiski, ja nav šo personu, kas spēj vadīt un pieņemt atbildīgus lēmumus, bet ministrija darbojas tādā gaidīšanas režīmā bieži vien.”

Saskaņā ar šīs valdības iecerēm izglītības nozarē jāsagatavo visai būtiskas reformas, kas skar gan skolotāju atlīdzību, gan programmu finansēšanas modeļa maiņu un, kas būtiski, uzlabot arī mācību kvalitāti.

No Evikas Siliņas (JV) valdības deklarācijas: “Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu”

Ar premjeri par ierēdņu aiziešanu no Izglītības ministrijas nav runāts. “Tādā detalizācijā vēl līdz galam neesmu pārrunājusi, es paļaujos uz to, ka Čakšas kundze ir nozares vadītāja, tas arī viņas jautājums. Un Ministru prezidentam tad jau ir jāatbild par ministru kā tādu, par politisko amatpersonu. Šobrīd valdība tikko ir sākusi strādāt, es domāju, ka mums būs jāvērtē paveiktie darbi. Mums ir vienošanās, ka līdz šī gada beigām ir jāizstrādā izglītības nozarē finansēšanas modelis. Ja mums neveiksies ar šo modeli, tad man būs arī pamatoti jautājumi Čakšas kundzei. Pagaidām man nav iemesla uzdod šādus jautājumus, jo līdz gada beigām vēl ir laiks,” saka Siliņa.

Valsts sekretāri amatā tiek apstiprināti uz pieciem gadiem, pēc tam jālemj par termiņa pagarināšanu. Taču tik ilgi vienā ministrijā nostrādājis vien retais no augstajiem ierēdņiem. Viens no iemesliem ir politiķu ietekme. Un jau pirms trim gadiem tika meklēti un likumā iestrādāti mehānismi, kam vajadzētu pasargāt ierēdniecību no šīs ietekmes. 

“Bet jānorāda, ka jautājums ir, vai šis regulējums strādā, jo tā informācija neformālā, neoficiālā šobrīd liecina, ka jaunās valdības pirmajās divās nedēļās jau divi valsts sekretāri ir iesnieguši atlūgumus. Un līdz ar to tie jautājumi, protams, rodas, kas katrā konkrētā gadījumā ir noticis, un tur valsts sekretāri bieži vien nevēlas runāt publiski par tiem iemesliem, kādi ir vai nav bijuši,” saka Citskovskis. Otra valsts sekretāra vārdu viņš nenosauc. “de facto” ir zināms, ka šī ierēdņa atlūgumu ministrs vēl nav parakstījis.