Nacionālais kultūras mantojums kļuvis par 17 jauniem mākslas priekšmetiem bagātāks

Vairums virzīto objektu pārstāv mākslas nozari un reprezentē sakrālo mantojumu.

Zvans

Ar 1589. gadu datētais bronzas un dzelzs zvans sarakstā iekļaujams kā reti saglabājies 16. gs. metāllējēju darba paraugs, kas pārliecinoši raksturo nozares attīstību laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas kontekstā. Priekšmets ir precīzi atributējams un datējams zvanu lējēja darba paraugs. Saglabājamās vērtības - oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objekta forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija. Mākslas priekšmeta saglabātības stāvoklis vērtējams kā labs, zvanu lieto tikai svinīgos gadījumos. Zvans virzīts iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Kroņu vanna ar fragmentiem

Objekti visticamāk datējami ar 20. gs. pirmo pusi. Pirmās vannas formas metāla ietvarā iestiprināts metāla vainags ar dažādu ziedu un augu lapiņu atveidiem (rozes, gundegu dzimtas lapas, ozollapa u.c.), bet otrā daļēji saglabājies metāla vainags ar dažādu ziedu un augu lapiņu atveidiem (t.sk. 3 baltas rozes). Kroņu vanna ir tipoloģiski reti izplatīts lietišķi dekoratīvās mākslas paraugs, kultūrvēsturiska liecība par konkrēta reģiona memoriālajām tradīcijām un to lokālo interpretāciju, kas vēstī par amatniecības izstrādājumu kvalitāti noteikta laikmeta kontekstā. Saglabājamās vērtības kroņu vannām ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objektu komplektācija, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, objekta forma, struktūra, uzbūve, konstrukcija un vēsturiskā patina, Dekoratīvi rotājuma elementi, detaļas, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte un laikmetu raksturojoša tehnoloģija. Saglabātības stāvoklis slikts. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts iekļaušanai kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis.

Kristāmtrauks

Mākslas priekšmets datēts ap 1894. gadu un ir nozīmīgs kā historisma laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas mantojuma paraugs, kas pieder baznīcas iekārtojuma vienotajam stilistiskajam ansamblim un raksturo tā darinātāju augsto profesionālo līmeni. Kristāmtrauks pārstāv reti saglabājušos mākslas priekšmetu tipoloģiskās grupas stilistisko risinājumu Latvijas sakrālā mantojuma kontekstā. Par saglabājamām vērtībām noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, forma, modelējums, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un polihromija. Saglabātības stāvoklis vērtēts kā labs un trauks tiek lietots pēc sākotnējās funkcijas. Kristāmtrauks iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Svečturi

Mākslas priekšmeti datēti ap 1894. gadu un nozīmīgi kā historisma laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas mantojuma paraugi, kas iekļaujas baznīcas apdares un iekārtas kopējā ansamblī un raksturo sava laikmeta amatniecības tradīciju augsto profesionālo līmeni reģiona kontekstā. Kā saglabājamas vērtības noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, forma, modelējums, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un polihromija. Saglabātības stāvoklis vērtēts kā labs un svečturi tiek lietoti pēc sākotnējās funkcijas. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Krucifiksi

Mākslas priekšmeti datēti ap 1894. gadu un ir nozīmīgi kā baznīcas sākotnējās iekārtas ansambļa daļa, kas stilistiski sasaucas ar interjera apdari. Profesionāli augstvērtīgā risinājumā tie iekļaujas plašākā sava laikmeta mākslas kontekstā. Krucifiksu saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts modelējums, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un polihromija. Saglabātības stāvoklis tiek vērtēts kā labs. Sakrālās tēlniecības darbi tiek lietoti pēc sākotnējās funkcijas. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Retabla fragmenti

Mākslas priekšmeti datēti ar 18. gs. otro pusi un ir vēsturiskās iekārtas fragmentāra detaļa, kas papildina informāciju par vietējo kokgriezēju darbu un vēsturiskā stila interpretāciju amatnieciskā vidē. Kā saglabājamās vērtības noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, forma, modelējums, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, polihromija. Saglabātības stāvoklis tiek vērtēts kā labs, tie lietoti atbilstoši funkcijai. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Glezna “Kanoniķa Kazimira Bužinska portrets”

Glezna ir reti saglabājies 18. gs. baznīcu portretu galeriju gleznu paraugs, kas raksturo amatnieciskas prasmes meistaru darbu un būtiski papildina Latvijas rokoko laikmeta portretu glezniecības mantojumu. Par saglabājamām vērtībām noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, vietas vēsturiskais konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, forma, virsmas apdare un dekoratīvais risinājums. Glezna restaurēta 2018. gadā un tiek lietota pēc sākotnējās funkcijas. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Ornāts

Liturģiskā tekstilija datēta ar 18. gs., materiāls – zīds, lins un brokāts. Vērtējams kā nozīmīgs tekstilija paraugs, kas parāda 18. gs. liturģisko tērpu veidošanas tradīciju, izmantojot augstvērtīgu, Eiropas kontekstā pazīstamu ražotņu produkciju un iekļaujoties noteikta vēsturiskā stila formās. Kā saglabājamas vērtības noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare. Saglabātības stāvoklis apmierinošs. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ornāts virzīts kā valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Ornāts

Liturģiskā tekstilija datēta ar 1913. gadu, materiāls – kokvilna un zīds. Ornāts ir vērtīgs precīzi datēts sakrālo tekstiliju paraugs, kas parāda liturģisko tērpu veidošanas tradīciju reģionālā kontekstā un raksturo 19./20.gs. mijas tekstila māksliniecisko izstrādājumu stilistiku. Saglabājamās vērtības - oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare. Saglabātības stāvoklis labs. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīts kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Biķera sedziņa

Liturģiskā tekstilija, datēta ar 19. gs. vidu, nozīmīga kā reti saglabājies bīdermeiera tekstiliju paraugs, kas parāda noteikta laikmeta stila iezīmes, pārliecinošu izpildījuma meistarību un Eiropas kontekstu Latvijas sakrālā mantojuma veidošanās procesā. Kā saglabājamas vērtības noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums. Biķera sedziņa ir t.s. Drēzdenes tehnikā izšūts kokvilnas batists, saglabātības stāvoklis labs. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tekstilija virzīta kā valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Pluviāle

Liturģiskā tekstilija, datēta ar 19. gs. otro pusi, ir sakrālās tekstilijas paraugs, kas uzskatāmi parāda historisma laikmeta lietišķās mākslas tradīcijas, stilistiku, izcelsmes kontekstu un to māksliniecisko interpretāciju reģionā. Saglabājamās vērtības - oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma un dekoratīvais risinājums. Materiāls – zīds un kokvilna, saglabātības stāvoklis labs. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīta kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Pluviāle

Liturģiskā tekstilija datēta ar 19. gs. beigām, materiāli - samts, brokāts, kokvilna, audums, izšuvums, fliteri un metāls. Pluviāle ir tradicionālā katoļu priestera liturģiskā tērpa sastāvdaļa. Nozīmīga kā tipisks paraugs 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma priesteru tērpu mākslinieciskajai apdarei, iekļaujas reģionālajā sakrālā mantojuma kontekstā. Saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare. Saglabātības stāvoklis labs. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīta kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Pluviāle

Liturģiskā tekstilija, datēta ar 19. gs. beigām/20. gs. sākumu, ir raksturīgs un profesionāli augstvērtīgs liturģiskā tērpa risinājums. Tā parāda tekstiliju apdares tradīciju attīstību 19./20.gs. un to iekļaušanos plašākā reģionālā areālā. Materiāli - zīda, samta audums, brokāta izšuvums un apdare un metāls. Saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare. Pluviāle iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīta kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Procesiju krusts

Mākslas priekšmets, datēts ar 18. gs. otro pusi, ir kvalitatīvi izgatavots kokgriezuma paraugs, kas iekļaujas rokoko laikmeta dekoratīvās mākslas mantojuma kontekstā, raksturojot stila reģionālo interpretāciju. Saglabājamās vērtības – oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, modelējums, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare, polihromija. 2022. gadā restaurēts (restauratore L. Ikerte, Rundāle), pašlaik izmantots netiek. Virzīts iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Glezna “Siksta Madonna”

Glezna, datēta ar 19. gs., uzskatāmi raksturo sakrālās glezniecības lokālo kolekciju veidošanas tradīcijas, ir nozīmīga kā pazīstamu Eiropas meistaru darbu interpretācijas paraugs amatnieciskā vidē. Par saglabājamām vērtībām noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare. Saglabātības stāvoklis labs, tiek lietota pēc funkcijas. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzīta kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis.

Glezna “Kristus ar Eiharistijas simboliem”

Glezna, datēta ar 19./20. gs. miju, nozīmīga kā raksturīgs amatnieciskas prasmes meistara darbs, kas parāda tuvību tautas mākslas tradīcijām un  atklāj lokālā mākslas mantojuma specifiku. Par saglabājamām vērtībām noteikts oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, forma, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare. Saglabātības stāvoklis vērtējams kā labs un tā lietota pēc sākotnējās funkcijas. Iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā glezna virzīta kā vietējās nozīmes mākslas piemineklis.

Ģintermuižas slimnīcas nacisma terora upuru kapi

Ar 1942. gadu datētā vieta, kur 8. janvārī Ģintermuižas psihoneiroloģiskajā slimnīcā nošauti 433 ārsti un pacienti, virzīta iekļaušanai kā vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Iekļaušanas pamatojums ir totalitārā nacistiskā režīma masu terora upuru piemiņas saglabāšana.

Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju

Pēc izvērtēšanas, komisija lēma veikt izmaiņas vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa “Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams” sastāvā un vērtības grupā, atbalstot pieminekļa papildināšanu ar draudzes māju un atzīstot to par reģiona nozīmes pieminekli. Kultūrvēsturiski vērtīgais apbūves kopums atspoguļo vecticībnieku kopienu sakrālās koka arhitektūras vēsturi un būvniecības tradīcijas Latvijā laika posmā no 19. gs. 2. puses līdz 20. gs. 1. pusei. Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams pilnībā saglabājis oriģinālo substanci, vēsturisko būvapjomu, jumta formu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un dekoratīvo koka apdari, kā arī plānojumu un interjeru.

Izziņai: Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto kultūras mantojumu kategorizē pēc vairākiem kritērijiem:

Pēc nozares grupas mantojums var būt arhitektūras, mākslas, arheoloģiskais, industriālais, pilsētbūvnieciskais vai vēsturiska notikuma vieta;

Pēc vērtības grupas mantojums tiek izvērtēts kā valsts, reģiona vai vietējas nozīmes mantojums;

Pēc veida mantojumu iedala kustamā un nekustamā;