"Rail Baltica" projekta kavējumos nevar vainot tikai starptautiskos projektētājus, uzsver Briškens

"Drīzāk otrādi - speciālisti sadarbību ar tiem raksturo kā konstruktīvu - viņi daudz nākuši pretī projektēšanas laikā, lai kopīgi risinātu problēmas," skaidro ministrs.

Viņš min, ka trūkumi un problēmas ar "Rail Baltica" projektu atrodamas nepilnīgos sākotnējos skiču projektos, vājā starpinstitūciju sadarbībā un projekta uzraudzībā, projekta mērogam neatbilstošā regulējumā, starptautiskā kopuzņēmuma lomas un vienotā projekta pieejas vājināšanā, bet īpaši - par projektu atbildīgo amatpersonu darbā un projekta pārvaldībā.

"Tieši projekta pārvaldība vēsturiski attīstījusies nepareizajā virzienā," uzsver Briškens, piebilstot, ka sākotnēji bija iecerēts, ka projektu īstenos visas valstis kopīgi, tā nolūkā veidojot vienotu kopuzņēmumu. Šo pieeju atbalstījuši arī Eiropas Savienības partneri, tomēr gadu no gada kopuzņēmuma "RB Rail" loma projektā, pēc Briškena paustā, ir mērķtiecīgi mazināta.

"Diemžēl projekts šobrīd izskatās mazāk pēc "Rail Baltica" un vairāk pēc "Rail Latvija", "Rail Igaunija" un "Rail Lietuva"," atzīmē Briškens.

Ministrs pauž, ka nevar turpināties situācija, kad uzraugi, ieviesēji un partneri viens uz otru rāda ar pirkstu, bet par pieļautajām kļūdām un to novēršanu atbildīgā nav. Tāpat nevar turpināties situācija, kad publiski un ārpus konteksta un aprēķiniem izskan spekulācijas par projekta nepieciešamajām investīcijām.

Briškens norāda, ka nav pieņemami, ka "RB Rail" kopuzņēmumā jau vairāk nekā sešus mēnešus nav pilnvērtīga vadītāja, jo padome nevar vienoties. Turklāt kompānijā notikušas vairāk nekā desmit valdes locekļu, tostarp vadītāja nomaiņas. Ministrs min, ka šādi apstākļi būtiski kavē projekta ieviešanu un, lai situāciju risinātu, viņš vērsīsies pie sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā, meklējot kopsaucējus.

Ministrs uzsver, ka problēmas projekta pārvaldībā ir ilgstošas. Tostarp jau 2019. gadā vēl kā "Rail Baltica" kopuzņēmuma darbinieks Briškens kopīgi ar vairāk nekā 60 kolēģiem publiski cēlis trauksmi.

"Manas prognozes diemžēl ir piepildījušās, šobrīd katru dienu saņemu jaunu informāciju par neizpildītiem mājasdarbiem un ugunsgrēkiem," piebilst Briškens.

Tāpat viņš akcentē, ka patlaban zināms, ka projekta īstenošanai nepieciešami papildu 18 miljoni eiro, lai pabeigtu visas tehniskās dokumentācijas izstrādi un pēc iespējas ātrāk varētu ķerties pie pamata trases būvdarbu sākšanas. Vienlaikus pieaugušas tāmes arī jau sāktajos staciju būvniecības projektos un Briškens sola kopīgi ar partneriem strādāt, lai trūkstošo finansējumu atrastu.

Ministrs uzsver, ka ir pieprasījis aplēses par "Rail Baltica" kopējām investīcijām un tiek izstrādāta jauna projekta izmaksu-ieguvumu analīze. Tās veikšanai ir piesaistīti starptautiski konsultanti, un tuvāko mēnešu laikā būs lielāka skaidrība par prognozētajām investīcijām.

"Modelēsim dažādus ieviešanas scenārijus, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu "Rail Baltica" koridorā funkcionālu pārrobežu dzelzceļa savienojumu," sola Briškens, atzīmējot, ka rēķinās arī ar Finanšu ministrijas atbalstu, identificējot dažādu alternatīvu finansēšanas iespēju un instrumentu opcijas.

Ministrs uzsver, ka nedrīkst aizmirst par "Rail Baltica" projekta nozīmīgumu Baltijas valstīs. Tostarp, ja dzelzceļa līnija būtu gatava jau šodien, pieaugtu arī Baltijas iespējas atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan graudu eksporta jomā.

""Rail Baltica" būs mūsu reģiona savienojamības mugurkauls, ekonomiskās attīstības koridors un drošības balsts," uzsver ministrs.

Tikmēr Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" Briškens ceturtdien, 28.septembrī, pauda, ka "Rail Baltica" projektēšanas turpināšanai šogad vajadzīgi pieci miljoni eiro. "Šobrīd projektēšana zināmā mērā ir uz pauzes izmaksu pieauguma dēļ," sacīja ministrs, piebilstot, ka neskaidrības ir par to, vai projektētājiem šie papildizdevumi tiks kompensēti.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šādā projektā cenu eskalācija pašreizējos apstākļos ir neizbēgama, taču tai būtu jābūt plānojamai. "Šiem riskiem ir jābūt identificētiem," uzsvēra Briškens.

Satiksmes ministrija (SM) atsaukusi informatīvo ziņojumu par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā pirmajā pusgadā.

Ministrija ziņojumu izskatīšanai bija nodevusi 27. septembrī. Kā ziņojuma atsaukšanas iemesls norādīta nepieciešamība dokumentu precizēt.

Informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumu galveno iemeslu SM bija norādījusi Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēju pilnvērtīgi pildīt saistības.

SM norādīja, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža - 17 mēneši.

Ministrijā arī norādīja, ka "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā bija teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM arī norādīja, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde - par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī bija teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022. gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1,476 miljardu eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1,236 miljardu eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528,4 miljoni eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441,4 miljonus eiro.

2021. gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9,8 miljonus eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4,9 miljonu eiro apmērā.

2022. gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553,2 miljonu eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470,2 miljonu eiro apmērā, nodrošinot 83 miljonu eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377,6 miljonus eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 miljonu eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023. gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā bija norādīts, ka laika posmā no 2014. gada līdz 2023. gada beigām Latvija būs saņēmusi 915,9 miljonu eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744,4 miljonu eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā bija norādīja, ka 2017. gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021. gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022. gadā Latvijas daļas izmaksas tika lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024. gada nogalē.

Tāpat ziņojumā bija teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidroja, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025. gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026. gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026. gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027. gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028. gada līdz 2030. gadam.