VARAM saskata Bartaševiča atbildību Rēzeknes finanšu grūtībās
Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saredz Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadītāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atbildību par pašvaldības finanšu grūtībām, ceturtdien preses konferencē atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Viņš atgādināja, ka ir sācis Bartaševiča atstādināšanas procedūru, nosūtot Rēzeknes domes priekšsēdētājam vēstuli, kurā lūdz piecu dienu laikā sniegt paskaidrojumus.
Atbilde uz vēstuli tiks gaidīta piecas darba dienas, tas ir, līdz nākamajai trešdienai, 20.septembrim. Pēc tam Bartaševiča atbilde būs jāvērtē speciālai komisijai, kas arī ieteiks ministram, kāds lēmums būtu jāpieņem.
Tā kā ceturtdien ir Sprindžuka pēdējā darba diena ministra amatā, gala lēmums par to, vai Rēzeknes mēru atlaist, būs jāpieņem jaunās valdības sastāvā esošajam pašvaldību ministram.
Šis lēmums ir pārsūdzams, sacīja Sprindžuks. Ja Rēzeknes mērs uzskata, ka apstākļi vērtēti nepareizi, kādi aspekti nav ņemti vērā, viņš var šo lēmumu var apstrīdēt tiesā.
Ja domes priekšsēdētājs tiks atcelts, domei ir pienākums iecelt jaunu domes priekšsēdētāju vai uzticēt domes vadību kādam no vietniekiem. Arī tad valsts puse vēros, vai dome tiek galā ar izaicinājumiem - vai tā spēj veikt darbības finašu situācijas stabilizācijai.
Ja domes nespēs veikt finanšu stabilizāciju, var būt pamats arī nākamajam solim - Rēzeknes domes atsaukšanai, bet šādas tiesības ir tikai Saeimai, skaidroja Sprindžuks.
Finanšu stabilizācijas process varot ilgt ne vien vairākus mēnešus, bet pat vairākus gadus. Tas būs Finanšu ministrijas lēmums - kad pašvaldība atkal spēs sabalansēt budžetu.
No Rēzeknes pašvaldības puses ilgstoši vērojama nepietiekama informācijas sniegšana, kas liecina par vēlmi izvairīties no atbildības, uzskata ministrs. Skaidras un konkrētas atbildes netika sniegtas nedz ārkārtas sēdē 23. augustā, kuru sasauca Sprindžuks, ne arī tad, kad ministrija pieprasīja informāciju, piemēram, par SPA kompleksu Kovšu ezera krastā.
Pašvaldības vidēji groza savu budžetu 12 reizes gadā, jo nepieciešama aktīva finanšu vadība, reaģējot uz aktuālo situāciju. Tikmēr Rēzeknes pašvaldība šogad grozījusi savu budžetu tikai vienu reizi - 22. jūnijā, neskatoties uz to, ka jau sākotnēji budžets sastādīts, neiekļaujot tajā visus izdevumus, pauda ministrs.
Rēzeknes pašvaldības deputātu balsojumā augusta beigās domes sēdē par opozīcijas rosināto Bartaševiča atcelšanu no amata, vairākums nobalsoja pret, tas ir, vairākums atbalsta Bartaševica rīcību. Tas neko labi neliecina par domi, jo šeit atbildība ir skaidri redzama, sacīja Sprindžuks.
Kā ziņots iepriekš, Rēzeknes domes deputāti, redzot iespējamu budžeta problēmas, vērsās ar vēstuli VARAM un Finanšu minsitrijā, un 7. augustā Finanšu ministrija (FM) konstatēja riskus pašvaldības finanšu vadībā, proti, ka ir kavēti aizdevumu maksājumi.
FM jau vairākkārt ir vērsusi Rēzeknes pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju. Piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti FM par otro ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par patieso saistību apmēru.
FM pārstāvji uzsver, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem" pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi un neuzņemtos saistības bez finansiāla seguma.
