Lielais jautājums: "Kā nokārtot matemātikas eksāmenu?"

Līdz ar to, uzsākot jauno mācību gadu, lielais jautājums: “Kā nokārtot matemātikas eksāmenu?”. To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – Starptautiskās šaha federācijas viceprezidentei, bijušajai politiķei Danai Reizniecei-Ozolai, rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem.

Pēteris Šmidre teic, ka matemātikas nezināšana un nemācīšanās mums var sagādāt ļoti lielas problēmas. Jurģis Liepnieks domā, ka centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti nākotnē mūs šokēs vāl vairāk. Arī Dana Reiznice-Ozola teic, ka nav pamata gaidīt, ka eksāmenu rezultāti uzlabosies.

Jurģis Liepnieks: "Vainīgs viss ciems!"

Rakstnieks Jurģis Liepnieks par mūsu jauno paaudzi, kura nezina matemātiku teic: “Viņi slikti zina matemātiku un dabas zinības, bet labi zina angļu valodu. Nu, ko? Viņi strādās Īrijā par zemeņu lasītājiem”. Viņš teic, ka tendences ir ļoti sliktas un matemātikas eksāmenu rezultāti nākotnē mūs šokēs vēl vairāk.

Jurģis Liepnieks atgādina angļu sakāmvārdu: “You need a village to raise a child” (“Tev vajadzīgs ciemats, lai izaudzinātu bērnu”). “Izaudzināt bērnu ir grūts uzdevums, kas nav pa spēkam tikai diviem vai vienam vecākam. Tur jāiesaistās visam ciemam – skolotājiem, treneriem, vecvecākiem un tā tālāk. Šajā gadījumā mēs saduramies ar problēmu, ka viss ciemats ir vainīgs. Te nevaram vainot tikai skolotājus, skolas un Izglītības ministriju vien, vai tikai vecākus.

Šīs problēmas tiek nodotas no paaudzes paaudzēs. Bērns ģimenē dzird, ka to matemātiku jau dzīvē tāpat nevajadzēs, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir.

Tā ir kompleksa un sarežģīta problēma, ko nevar ātri atrisināt gada laikā. Tai ir dažādi cēloņi: sākot ar skolotāju trūkumu, zemo kvalifikāciju, atalgojumu, zemo prestižu; un problēmas ģimenē, kas ļoti bieži saistītas ar nabadzību, milzīgo sociālo nevienlīdzību, atstumtību. Vecāki cīnās par izdzīvošanu un viņiem fiziski nav resursu rūpēties par savu bērnu matemātikas atzīmēm; viņi nevar algot privātskolotājus, un ne jau tādēļ, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka dzīve ir grūta”.

Viņš teic, ka, ja centralizētā eksāmena nokārtošanas slieksnis būtu nevis 10%, kā tagad, bet gan 20%, tad matemātikas eksāmenā izgāztos katrs trešais bērns.

Dana Reizniece-Ozola: "Uzlabojumu nebūs, rezultāti būs diezgan bēdīgi"

Strauju lēcienu un uzlabojumu centralizētajos matemātikas eksāmenu rezultātos nebūs arī šī mācību gada noslēgumā – tie būs diezgan bēdīgi , jo kopumā izglītības kvalitāte stipri cietusi jau vairāku gadu garumā saistībā ar to, ka skolotājs nav bijis pietiekami prestiža profesija, teic  Starptautiskās šaha federācijas viceprezidente, bijusī politiķe Dana Reizniece-Ozola, spriežot par to, vai mūsu vidusskolnieku sekmes matemātikā varētu uzlaboties.

Viņa saka: “Ja gribam labu valsti, tad ir jāiegulda policistos, ārstos un pedagogos. Tā ir aksioma, grozi kā grib, bet kompromisus nedrīkst meklēt”.

Viņa uzskaita pedagogu problēmas: zemais profesijas prestižs un pārāk lielās slodzes (lai mazo skolu pedagogs savāktu vienu pilni slodzi, viņam jābraukā pasniegt uz vairākām skolām). “Un tā nav tikai mazo skolu bēda, arī lielās Rīgas ģimnāzijas nevar lepoties ar labiem matemātikas eksāmenu rezultātiem,” teic Dana Reizniece-Ozola.

Būtiski jāmainās attieksmei pret skolotāja darba prestižu. Tas ir mazs plāksteris uz lielas rētas, ja gribam salīdzināt sevi ar tām Eiropas valstīm, kur matemātikas eksāmenu rezultāti ir sliktāki: “Tas nav tas, ar ko rēķināties. Ja gribi kļūt par čempionu, tev sevi jāsalīdzina nevis ar viduvējībām vai vājākajiem, bet labākajiem.

Mums ir bērni, kas uzvar fizikas un matemātikas olimpiādēs pasaules līmenī, bet tā vidējā konkurētspēja nav iepriecinoša.

Šobrīd notiek vērienīga izglītības reforma “Skola 2030”, kur izglītības sistēma tiek pilnībā mainīta no tās, kur zināšanas tika “iekaltas”, kur katrs priekšmets tika mācīts katrs par sevi, uz zināšanām jeb kompetencē balstītu izglītību, kur vairāk tiek domāts par to, kā salāgot dažādus priekšmetus un mācīt tos kopā. Tas prasa zināmu laiku, kamēr atsakāmies no iepriekšējā un pierodam pie jaunā. Šis ir tāds pārejas periods, tā kā to (sliktos eksāmenu rezultātus) zināmā mērā varam norakstīt arī uz šīm lietām,” rezumē Dana Reizniece-Ozola.

Pēteris Šmidre: "Mums būs ļoti liela problēma"

Vērtējot iepriekšējā mācību gada rezultātus, kuros vidusskolu beidzējiem vissliktāk klājās centralizētajos matemātikas eksāmenos, uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka bez fizikas un matemātikas zināšanām cilvēks nopietnai dzīvei principā nav sagatavots, un tas mums var radīt ļoti lielas problēmas.

Par šopavasar skolu eksāmenos piedzīvotajiem sliktajiem matemātikas eksāmenu rezultātiem Pēteris Šmidre saka: “Šiem rezultātiem ir ļoti dziļa sakne, pēc būtības tīri administratīva, kad pirms vairākiem gadiem noteica, ka matemātikas/fizikas eksāmeni vairs nebūs obligāti. Kopš tā brīža kaut kāda interese pamainījās, sevišķi katastrofāli attiecībā uz eksaktajām zinātnēm. Man liekas, ka izglītība bez fizikas/matemātikas vispār nav īsta izglītība, tāda izglītība, kas bērnu sagatavo nopietnai dzīvei”.

Viņš uzskata, ka matemātikas nezināšana Latvijai nodarīs daudz lielāku skādi, nekā citas problēmas. Pat ekonomikas kļūdas var labot divu-piecu gadu laikā, bet sabiedrības attieksmi pret zināšanām tik ātri nevar mainīt. Uzņēmējs saka, ka vecāku, pieaugušo tieksme bērnam padarīt dzīvi vieglāku, viņu “atbrīvojot” no matemātikas, ir liela kļūda:

“Tieši bērnībā, vidusskolas laikā bērns nesastopas ar kaut kādām tādām grūtībām, kuras viņam pašam jāpārvar (kā tas ir pieaugušo dzīvē). Tāpēc viņam jāskolo pārvarēt grūtības, arī risinot uzdevumus. Tā ir cilvēka sagatavošana dzīvei, un, ja cilvēks, beidzot skolu vai universitāti, dzīvei nav gatavs, mums būs ļoti liela problēma. Fizika/matemātika ir dabas likumi, caur kuriem cilvēks vispār saprot sabiedrību, dabu, darbības principus un tā tālāk. Pārējie priekšmeti, protams, arī ir vajadzīgi zināšanai, bet šie priekšmeti ir vajadzīgi domāšanai”.

Tāpat Pēteris Šmidre uzskata – jo vairāk eksāmenu, jo labāk, būs labākas zināšanas.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.