Vēstnieks: Prigožina nāve ir vēl viens piemērs, ka Putinam nedrīkst uzticēties
Algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina nāve ir vēl viens piemērs tam, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties nekādos jautājumos, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Viņš sacīja, ka pašreiz ir daudz spekulāciju par notikumu. Sekojot dažādos avotos pieejamajai informācijai, var nonākt pie secinājuma, ka notikušais ir vēl viens piemērs tam, ka nedrīkst uzticēties Putinam nekādos jautājumos. Ja pēc "Vagner" sacelšanās starp Putinu un Prigožinu bijusi panākta kāda noruna, tad nu var redzēt, kā šādas vienošanās izvērtušās.
Kļava akcentēja, ka Ukraina kara laikā ir konsolidējusies kā valsts un sabiedrība. Valsts svētku laikā lieli pasākumi Ukrainā nav paredzēti, tieši pretēji - tiek izplatīti brīdinājumi nepulcēties, jo Krievija to var izmantot savās interesēs un uzbrukt. "Ukraiņi ir patriotiski noskaņoti, turot savu valsti lielā vērtībā. Galvenais uzdevums ir noslēgt un uzvarēt karu. Tāpēc visi ar nepacietību gaida ziņas no frontes līnijas," stāstīja vēstnieks.
Kļava pastāstīja, ka, vērtējot ieroču piegādes Ukrainai, parādās dažādi vērtējumi, tostarp, ka Rietumvalstis Ukrainai dod tik daudz ieroču, lai tā varētu aizstāvēties, taču ne veiksmīgi uzbrukt un uzvarēt. Lai vai kā, ukraiņi ir ļoti pateicīgi arī par tiem ieročiem, kas Ukrainai jau tiek piegādāti.
Vēstnieks prognozē, ka, visticamāk, Ukrainā tiks atliktas tuvākās parlamenta un prezidenta vēlēšanas, jo saskaņā ar valsts konstitūciju tās nedrīkst notikt kara laikā, turklāt karastāvoklis patlaban pagarināts līdz novembrim un vēl var tikt pagarināts.
Kā ziņots, rīkojumu nogalināt algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgeņiju Prigožinu, kurš gāja bojā trešdien, nogāžoties lidmašīnai, visticamāk, devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
"Ir ļoti maz ticams, ka Krievijas militārā resora pārstāvji, jo īpaši aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs, būtu izrēķinājušies ar Prigožinu bez Putina pavēles," secina domnīcas analītiķi un piebilst, ka visa Krievijas elite, visticamāk, bijusi pārliecināta, ka pēc jūnija dumpja Prigožins joprojām bija dzīvs, tikai pateicoties Putina žēlastībai.
ISW piekrīt viedoklim, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika nejauši 23.augustā - tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma 23.jūnijā.
Domnīca atgādina, ka tās pašas dienas, 23. augusta, rītā Krievijas valsts ziņu aģentūra "RIA Novost" izplatīja informāciju par ģenerāļa Sergeja Surovikina atcelšanu no Gaisa un kosmosa spēku pavēlnieka amata.
Surovikins, kurš iepriekš komandēja Krievijas karaspēku Ukrainā, pēc Prigožina sacelšanās pazuda no sabiedrības redzesloka, un izplatījās ziņas, ka viņš aizturēts, jo bijis Prigožina atbalstītājs.
"Surovikina atbrīvošanas no amata oficiālais apstiprinājums Krievijas valsts medijos tajā pašā dienā, kad notika Prigožina nogalināšana, visticamāk, nav sagadīšanās," spriež ASV analītiķi.
Jau ziņots, ka Prigožins trešdien gāja bojā, nogāžoties lidmašīnai Krievijas Tveras apgabalā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 10 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, viņu vidū vairāki "Vagner" komandieri.
